Latviešu Русский Deutsch English Français Türkçe




Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Olas, olas, oliņas
Raibas tā kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt
Zaķis olas dēt jau sāk!

(240)

Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.

(121)

Ja Lieldienu rītā sāp olas, tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis.

(98)

Lai saulainās krāsās
Labās domas dvēselē zied!

(172)

Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos,
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot.

(105)

Lai katram tas, kas nepieciešams:
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta!

(111)

Lieldienas, kad nāk ar joni
Nepazaudē labo toni.
Negrāb olas abām rokām,
Nebāz tās aiz vaigu krokām!

(140)

Ai bagātie Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji,
Trīs dienas, trīs naksniņas,
Zaga olas vistiņām!

(170)

Skrienu pie tevis olas plēst,
Un ar tevi tās kopā ēst.
Tad ātri ārā tipināsim,
Olas kopā ripināsim.

(344)

Lieldiena aust un staro,
No trejdeviņām šūpolēm.
Tālās bērnu dienās
Debesīs sviestām -
Augstu, līdz pašai saulītei.

(211)

Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Liela diena
Ar skaistām oliņām!
Augsti mani bāleliņi,
Augstu kāra šūpotnītes;
Tautu meita neiekāpa,
Ikām lūdza cēlējiņu.
Metat mani, metējiņi,
Līdz mēnešam nemetat:
Mēnešam asi ragi,
Noraus manu vainadziņu.

(194)

Trīs ziedus es Tev šodien sūtu, jo trijos ziedos izteikts viss, viens – laimei, otrs – mīlai, bet trešais tiekot vāzē likts!

(195)

Trīs ziedus es Tev šodien sūtu, jo trijos ziedos izteikts viss, viens – laimei, otrs – mīlai, bet trešais tiekot vāzē likts!

(177)

Skaistums tavs pienākums?
Stāv tavā varā;
Augstākais sasniegums
Ir tikai garā.
Rainis

(71)

Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.

(156)

Lai Tev visu gadu
Šī diena spēku dod,
Ļauj izturēt visu,
Ko liktenis dos.

(320)

Laimi ar kaudzēm,
Prieku ar pūriem,
Nauda lai ienāk
No visiem stūriem.

(405)

Nedomā, ko dāvās Tev,
Kādas balvas iegūsi sev.
Centies pasaulei dot,
Ar savām veltēm aplaimot.

(114)

Caur gadu birzi dzīvē
Tik vienreiz katrs iet.
Šai gaitā vienīgajā,
Lai staro patiess prieks.

(152)

Cik labi dzīvot ir un būt
Dot citiem, caur to arī gūt.
Tas nozīmē – laimīgiem kļūt,
Lai arī citi šo laimi jūt.

(370)

Paliec tāla, vakarblāzma,
Nesteidzies pār kalnu pretī.
Vēl jau atvasaras stunda
Druvā vārpu vilni metīs.

(109)

Gaisā kaut ko virmojam jūtu,
Mīļu bučiņu tev sūtu,
Sveicu tevi Dzimšanas dienā,
Un no laimes peldēt pienā.

(310)

Dzīvot brīnumā un noturēties,
Šūpoles pār šķērskoku dzīt,
Lai tad aizturētā elpā spētu
Pasauli kā jaunu ieraudzīt.

(189)

Šai ziemas saltajā rītā
Gribu tev trīs rudzupuķes uzdāvāt,
Kuras šonakt sniegotā pļavā,
Tik silti smaidīja.

Pēc mirkļa jau plaukstās bija
Pļavas puķes vienkāršās,
Debess sūtītās.

Lai dvēselē vasaras siltums un gaisma ielītu
Un Tavās acīs zvaigznes mirdzētu ,
Un sirsniņu saulīte sildītu.

(170)

Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.

(617)

No vasaras mācies mūžu dzīvot,
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.

(348)

Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties ne saprast -
Tie jau tālu kāpās brien.
Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Tos atpakaļ vairs neatsaukt.
Un katrs gads, kas ciemos nāk,
Lai prieku, laimi nes Tev klāt.

(713)

Justies kā enģelim, spēt saklausīt savus smieklus un katrā peļķē ieraudzīt debesis!

(561)

Un, Jā, reizēm vajag,
Kaut ko mīļu,
Sirdij tuvu, patiesu:
Maigu pieskārienu,
Cīruļa dziesmu,
Uguns liesmu,
Zaļu zālīti un pūku liegu,
Kas matos ieķeras,
Un priecājas par nieku.
Kas liek pasmaidīt,
Un mīlēt saules rietu,
Reizēm vajag,
Lai mēs ietu,
Tālāk triektu,
Reizēm vajag:
Apstāties,
Ieklausīties,
Izbaudīt,
Katru nieku.
IR cilvēks radīts laimei - tāpat kā putns lidojumam.

(970)

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien.
Un tavā dzīves pavedienā,
Mezglu 24 jau sien.

(260)