Dzejoļi

Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības kāpj,
No mīlas ņemts un mīlai dots,
Tam mīlestību tālāk nest.

Mīlestība, bērni

Tālu, kad iesi nākotnes ceļos,
Sāpēs un priekos dvēsele ies,
Atmiņas klusas kā liepziedu šalkas
Šeit no skolas laikiem būs.

Vij perēkli cīrulis no saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.
Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.

Ar vēja spārniem paceļos
Un tālu debessjumā aizlaižos
Taj" brīdi jūtos brīvs
Kā punts debesīs.

Bet nosēsties kad vēlos es
Tavu māju meklēju
Palodzi vai pagalmu
Lai Tevi satikt varētu.

Tad laimes jūrā ienirtu
Un Tevi līdzi paķertu,
Mēs divi vien līdz dzīlēm peldetu,
Un kopīgu ko atrastu.

Tad vēja spārnos paceļos,
Un skumjām acīm paveros,
Jo atkal projām jālaižas
Kā brīvam putnam debesīs.

Divi naktī

Ir divi naktī
Vientuļi cilvēki
Stāv uz ielas un skumst
Ir divi naktī
Tumsa aiz loga
Tumšas ielas, mazs suņuks kunkst
Ir divi naktī
Vientuļi cilvēki
Skumst, jo viss vēl vairāk tumst
Ir divi naktī
Aizmiguši
Vienu sapni redzējuši
Ir divi naktī
Sapnis skumst
Jo suņuks tumsā, vientuļš kunkst...

Tuvu nostāties un skatīties,
Tavās acīs-zilās- maldīties,
Katrs mirklis acīm ciet,
Liek vēl skaļāk jūtām kliegt.

Zvaigznes krīt,un tieši plaukstā,
Liek tās iegrimt naktī augstā,
Apskaut tevi,sajust trīsu,
Izjust mirkli-skaistu,īsu.

Saki man,ko tu vēl gaidi,
Saki,kādēļ šonakt smaidi,
Varbūt vēlies pazust elpā,
Izgaist šajā zvaigžņu telpā...

Uz skolu eju es,
Un somu nesu es,
Un solā apsēžos,
Lai kļūtu gudrāks es!

Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Liela diena
Ar skaistām oliņām!

Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.

Māte, mūžs, smaids

Rudens lapas krāsainas,
Tās spilgtas kokos karājas,
Un zin, ka ziema tuvojas,
Tās zeme krīt un sniega villā segsies.

Kā vilnis upē vēja raisītais,
Un maigi krastā skalotais,
Tas izgaist vēja brāzmā spēcīgā.

Kad sēžu es un vēroju,
Kā jaunais vilnis veidojas,
Kā lapa zemē krīt.
Es domāju, es aizmirstos,
Ka esmu uz šīs pasaules.

Mana sirds,
Kā ezis adatains krūtis dur,
Tik asu sāpi jūt,
Bet es kā vilnis skalotais,
Par to jau atkal aizmirstos.

Pārdomas

Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no saltā dzīves vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet!

Bērns, puķe, dzīve, dvēsele

Cik bērnība mīļa un dārga
To tagad vēl nezini tu,
Kad bērnība miglā būs tīta,
Ai cik tad viņas būs žēl.

Bērnība, dārgums, žēlums

Rudenī kad lapas birst,
Nāc uz mana kapa *irst.
Ja es tevi ieraudzīšu,
*irsā krustu iespraudīšu. Auč!

Mazais pērļu gliemezīt,
Vai tu vari pasacīt,
Kāpēc balss, kas naktī skan,
Ir tik ļoti mīļa man.

Bērns, bērnība

Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man.

Pa to ceļu, kas gar ciemiem slīd,
Kur dārzos rozes zied,
Soļiem viegliem - smaidu sejā,
Tavas bērnu dienas iet.
Sveic tās ziedi, sveic tās saule,
Putniņš saka birztalā:
Draugs, šo bērnu dienu sapni,
Dziļi sirdī paglabā.

Māt, Tu redzi kādu esi mani radījusi.
Tu tā, kas mani ļoti esi mīlējusi,
Paldies par sirsnību, par gadību, par laimi,
Ko audzinot man esi dāvājusi.
Tu zini, Māt, es esmu pateicigs par to!
Ir bijis tā, ka esmu sāpinājis Tevi,
Ir grūti bijis mani izprast, Māt.
Par visu to es piedošanu lūdzu,
Es tagad cenšos dzīvot savādāk.
Paldies par skaisto bernību, par mājām,
Par glāstiem, uzslavām paldies Tev Māt!
Par brīžiem kad mēs kopā visur gājām
Un atsteidzies, kad nācās mierināt.
Šodien man dzīvē ir diena svarīga,
Gribas kliegt, gribas smiet, spārnos pacelties.
Bet par to, kas manā dzīvē ir noticis,
Es gribu Dievam pateikt paldies.
Mamm, tu man viena vienīga esi,
Paldies, ka šodien esi man klāt
Tāpēc es šodien tev ziedus dāvāju,
Un Tavā priekšā galvu zemu noliecu.
Tu tikai neraizējies ļoti..
Man tagad vienmēr sieva blakus būs.
Šai skaistā dienā viss ko lūdzam..
Lai dotu svētību tu mums..

Pateicibas vardi matei no dela

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Rīta laikā grūti celties,
Uh cik grūti uh cik grūti,
Diena gan tik gara būs,
Eh cik gara eh cik gara,
Nu būs jāiet uz skoliņu,
Skatīties cik skaista šī.

Izlasiet katras rindiņas pirmos burtus. :)

Kas tas ir?
Pulkstens sit? Nē, mani sirdspuksti tie.
Vai eņģelis? Nē, tas TU - mīļotais!
Citi saka, ka mēs laimīgie.
Naktī mūs apspīd mēness spožais,
Dienā - cilvēki smaidīgie.
Es jūtu, ka mīli
un kopā būt gribi.
Es zinu, ka mīlu
un kopā būt gribu.
Mīļojamies, laiskojamies un
dzīvojam ar baudu.
Kas tas ir?
Tas ir mirklis..

Atnāk Ziemassvētki,
Zaļa eglīte,
LIelais svētku brīnums,
Spoža svecīte.

Ziemassvētku gaisma
Spīdi sirsniņā
Lai es ceļu rodu
Tumšā naksniņā!

Ak, māmiņ, kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki, gudrāki iet.

Māte, gudrība

Ziemassvētkos sāli kaisu,
Lai vecis var atnākt ar lielu maisu,
Un ar savu bārdu balto,
Neapmet tas dubultsalto.

Vismilakajai maminai pasaule.
Tu esi, ka rasas pile,
Kas saule laistas.
Tu esi, ka zvaigzne tumsajas debesis,
Kas tumsa celu rada.
Tu esi, ka saule,
Kas tumsos brizos sasilda,
Un manu sirsninu ar laimi piepilda.
Mamin, tu pat nevari iedomaties,
Ka es tevi milu!

Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu -
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.

Dievs sargi mūs no vētras šīs,
Dievs sargi mūsu Latviju,
Jo pār Tevi citas varas nav,
Kas liktu vētrai postīt mūs.

Dievs sargi mūs no šaubām šīm,
Dievs sargi mūsu Dvēseli,
Jo pār Tevi citas varas nav,
Kas dotu mieru Dvēselei!

Ir jau grūti skolā sēdēt,
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim?

Beigas, laiks, sākums

Tā aizies gadi, aizies dienas,
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaists,
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas -
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks!

Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.