Laipni lūdzam, Piedalies.lv


Aizmirsi paroli?

REĢISTRĀCIJA

Pievieno RAKSTU
Pievieno DZEJOLI
Pievieno JOKU
Pievieno ATZIŅU
Pievieno RECEPTI
DELL portatīvie datori, atlaides, akcijas, DELL veikals

Pievieno RAKSTU
Pievieno DZEJOLI
Pievieno JOKU
Pievieno ATZIŅU
Pievieno RECEPTI

Pārdomas - Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi un novēlējumi

1 2

  1. Sniegam pienā jāslēpjas,
    Lai pavasara siltajā dvašā neizkustu tas.
    Un manām jūtām kā sniegam jāmaskējas,
    Jo negribi Tu sniegu pavasarī.
    Es arī...
    Bet ko lai daru, ja par sniegu kļuvis esmu,
    Un tāpēc dzīvē nevaru vairs saskatīt patīkamu dvesmu?
    Tik tavu dvašu, kas silti kausē mani.

    /Krišs/

    Dzejoļi  Sniegam pienā jāslēpjas  Pārdomas  Sniegam pienā jāslēpjas,<br />
Lai pavasara siltajā dvašā neizkustu tas.<br />
Un manām jūtām kā sniegam jāmaskējas,<br />
Jo negribi Tu sniegu pavasarī.<br />
Es arī...<br />
Bet ko lai daru, ja par sniegu kļuvis esmu,<br />
Un tāpēc dzīvē nevaru vairs saskatīt patīkamu dvesmu?<br />
Tik tavu dvašu, kas silti kausē mani.<br />
<br />
/Krišs/
  2. pat tad kad esmu vientulībā,

    neviens nespēs mani apstādināt...

    es sēdēšu un atcerēšos,

    atcerēšos visu kas bijis, kas pagaisis.

    es sēdēšu un smieklus valdīšu,

    kaut arī vientuļi man būs,

    es celšos un savu dzīvi,

    dzīvi ar smiekliem pildīšu.

    es neskumšu,

    es atmiņās gremdēšos,

    un smieklos veldzēšos.

    Dzejoļi  Pardomas  Pārdomas  pat tad kad esmu vientulībā,<br />
<br />
neviens nespēs mani apstādināt...<br />
<br />
es sēdēšu un atcerēšos,<br />
<br />
atcerēšos visu kas bijis, kas pagaisis.<br />
<br />
es sēdēšu un smieklus valdīšu,<br />
<br />
kaut arī vientuļi man būs,<br />
<br />
es celšos un savu dzīvi,<br />
<br />
dzīvi ar smiekliem pildīšu.<br />
<br />
es neskumšu,<br />
<br />
es atmiņās gremdēšos,<br />
<br />
un smieklos veldzēšos.
  3. Es zīmēju tavas acis,
    Tavas lūpas,
    Tavu sirdi.

    Bet jo projām,
    Kā trūkst ,
    Es zinu DVĒSELE.

    To nevar nopirkt par naudu,
    Vai uzdāvināt ,
    Tā ir tikai tavējā!

    Dzejoļi  Sintija mame  Pārdomas  Es zīmēju tavas acis, <br />
Tavas lūpas, <br />
Tavu sirdi. <br />
<br />
Bet jo projām, <br />
Kā trūkst ,<br />
Es zinu DVĒSELE.<br />
<br />
To nevar nopirkt par naudu, <br />
Vai uzdāvināt ,<br />
Tā ir tikai tavējā!
  4. Maz tādu, kas klausīsies tavu stāstu.
    Daudz tādu, kas tikai paskries garām.
    Maz tādu, kas no sirds centīsies.
    Daudz tādu, kas iesākto pametīs.

    Maz tādu, kas vēl ticēs un cerēs.
    Daudz tādu, kas izsmies un atrunās.
    Maz tādu, kas sapņus vēl redzēs.
    Daudz tādu, kas tikai pelēku smērēs.

    To visu var labot!
    Bet tikai tad, ja...
    Katrs sāksim sapnim ticēt,
    Katrs savu sapni redzēt.

    Dzejoļi  Maz  Daudz  Pārdomas  Maz tādu, kas klausīsies tavu stāstu.<br />
Daudz tādu, kas tikai paskries garām.<br />
Maz tādu, kas no sirds centīsies.<br />
Daudz tādu, kas iesākto pametīs.<br />
<br />
Maz tādu, kas vēl ticēs un cerēs.<br />
Daudz tādu, kas izsmies un atrunās.<br />
Maz tādu, kas sapņus vēl redzēs.<br />
Daudz tādu, kas tikai pelēku smērēs.<br />
<br />
To visu var labot!<br />
Bet tikai tad, ja...<br />
Katrs sāksim sapnim ticēt,<br />
Katrs savu sapni redzēt.
  5. Stāvēju tumsā, redzēju tevi, savas atmiņas redzēju tavās acīs
    Cerēju uz baltu vēja spārnu, kas atgriezīs mūs vasarā
    Kaut varētu kāds dāvāt šos spārnus
    Tad laiks man atkal nozīmētu mūžību nevis ceļu, kuram redzams gals
    Vai atceries? Mūžam kopā...jā...es ticēju, ka pastāv mūžība
    Tagad tā ir tik pat neaizsniedzams sapnis kā tu
    Kāpēc tu neņem manu roku? Es lūdzu
    Es lūdzu par laimi, kuras paliekas centos sagrābt ar aukstajām plaukstām
    Nav vairs tavu roku, kuras saņemtu manas plaukstas
    Vai vēl pēdējo reizi varu aizsniegties ar saviem pirkstiem?
    Nē...tu lēnām atkāpies, es nespēju, es nespēju vairs just, ka mūsu rokas saskartos
    Tagad šie daži soļi ir vislielākais šķērslis starp mums, bet tu turpini atkāpties
    Ar savām domām tu mani izdzēs, salauz, aizpūt
    Aizpūt gluži tā kā vējš pūš vecās, dzeltenās koku lapas, kuras vairs nekad nezaļos
    Esmu jau tik tālu no tevis, ka jūtu tikai aukstumu
    Es tevi vairs nepazīstu, nekad neesmu redzējusi šādus ledus kristālus ieskaujam mūs abus
    Tavas lūpas... tās vairs nedveš maigus vārdus
    Tās vispār vairs nedod man dzirdēt tavu patīkamo balsi
    Tavas lūpas man ir ledus aukstas
    Bet vai es varētu tev dāvāt siltumu?
    Nē...tavu sirdi pārņēmis viscietākais ledus, kuram nespēju pretoties
    Man nav spēka to pārlauzt
    Man nav spēka, es pati esmu salauzta
    Tavs noliegums manā ķermenī dzen tik dziļas rētas, kad es jūtu...
    Mana sirds tiks saplosīta
    Es sažņaudzos, es salūztu, es saļimstu, es krītu
    Ievainota es palieku viena, tagad es zinu...
    Tu nenāksi mani pasargāt, tu to nekad nedarīs

    Dzejoļi  Nelaimīga mīlestība  Pārdomas  Stāvēju tumsā, redzēju tevi, savas atmiņas redzēju tavās acīs<br />
Cerēju uz baltu vēja spārnu, kas atgriezīs mūs vasarā<br />
Kaut varētu kāds dāvāt šos spārnus<br />
Tad laiks man atkal nozīmētu mūžību nevis ceļu, kuram redzams gals<br />
Vai atceries? Mūžam kopā...jā...es ticēju, ka pastāv mūžība<br />
Tagad tā ir tik pat neaizsniedzams sapnis kā tu<br />
Kāpēc tu neņem manu roku? Es lūdzu<br />
Es lūdzu par laimi, kuras paliekas centos sagrābt ar aukstajām plaukstām<br />
Nav vairs tavu roku, kuras saņemtu manas plaukstas<br />
Vai vēl pēdējo reizi varu aizsniegties ar saviem pirkstiem?<br />
Nē...tu lēnām atkāpies, es nespēju, es nespēju vairs just, ka mūsu rokas saskartos<br />
Tagad šie daži soļi ir vislielākais šķērslis starp mums, bet tu turpini atkāpties<br />
Ar savām domām tu mani izdzēs, salauz, aizpūt<br />
Aizpūt gluži tā kā vējš pūš vecās, dzeltenās koku lapas, kuras vairs nekad nezaļos<br />
Esmu jau tik tālu no tevis, ka jūtu tikai aukstumu<br />
Es tevi vairs nepazīstu, nekad neesmu redzējusi šādus ledus kristālus ieskaujam mūs abus<br />
Tavas lūpas... tās vairs nedveš maigus vārdus<br />
Tās vispār vairs nedod man dzirdēt tavu patīkamo balsi<br />
Tavas lūpas man ir ledus aukstas<br />
Bet vai es varētu tev dāvāt siltumu?<br />
Nē...tavu sirdi pārņēmis viscietākais ledus, kuram nespēju pretoties<br />
Man nav spēka to pārlauzt<br />
Man nav spēka, es pati esmu salauzta<br />
Tavs noliegums manā ķermenī dzen tik dziļas rētas, kad es jūtu...<br />
Mana sirds tiks saplosīta<br />
Es sažņaudzos, es salūztu, es saļimstu, es krītu<br />
Ievainota es palieku viena, tagad es zinu...<br />
Tu nenāksi mani pasargāt, tu to nekad nedarīsi<br />
  6. Ir sirsniņā doma,
    No kuras bailes rodas,
    Gan šaubas māc -
    Arī man tā ir.

    Pie tevīm es nāku,
    Iekšā sirdī mītu.
    Tevi glābšu es -
    Eņģelis tavs.
    Reiz tāds es klusu,
    Nezinu to domu,
    Iespēju tev došu,
    Es ceru, ka spēšu
    Cerību tev sūtīt -
    Eņģelis tev būšu!

    Dzejoļi  Pārdomas  Ir sirsniņā doma,<br />
No kuras bailes rodas,<br />
Gan šaubas māc -<br />
Arī man tā ir.<br />
<br />
Pie tevīm es nāku,<br />
Iekšā sirdī mītu.<br />
Tevi glābšu es -<br />
Eņģelis tavs.<br />
Reiz tāds es klusu,<br />
Nezinu to domu,<br />
Iespēju tev došu,<br />
Es ceru, ka spēšu<br />
Cerību tev sūtīt -<br />
Eņģelis tev būšu!
  7. Slīd mākoņi balti un sārti
    Aiz sevis sauli slēpdami
    Un zinu ja citu dienu tos redzētu-
    Par vaniļas debesīm smaidītu
    Ar tevi kopā pa tām skraidītu

    Bet ne šodien, tik ne tagad
    Par daudz pāri darīji
    Pieradināji un aizgāji
    Vienu starp mākoņiem atstāj

    Dzejoļi  Pārdomas  Slīd mākoņi balti un sārti<br />
Aiz sevis sauli slēpdami<br />
Un zinu ja citu dienu tos redzētu-<br />
Par vaniļas debesīm smaidītu<br />
Ar tevi kopā pa tām skraidītu<br />
<br />
Bet ne šodien, tik ne tagad<br />
Par daudz pāri darīji<br />
Pieradināji un aizgāji<br />
Vienu starp mākoņiem atstāji<br />
  8. "Dzīve ir kā rožu dārzs"
    Kas gan apslēpts šajos vārdos,
    Dzīves jēgas noslēpums,
    Dzirdams tikai pērkon dārdos.

    Dzīve skaista, bet ar ērkšķiem,
    Kāpēc gan tos neapgriezt?
    Liekās tad būs skaista dzīve,
    Bet cik paties būs šis prieks?

    Kā var zināt kas ir laime,
    Ja nelaimes nav bijušas?
    Kā var zināt kas ir veiksme,
    Ja neveiksmes nav dzisušas?

    Iņ un jaņ jeb lidzsvars visam,
    Jebkurai ēnai gaismu vajag,
    Kādēļ gan mēs maldiem ticam,
    Ka labs bez ļauna dzīvot var?

    Es bez bēdām mūžam esmu,
    Mazaj daļai galvā skan,
    Bet ja tiešām tā tas ir
    Tad vairs priekam jēgas nav

    Dzejoļi  Dzīve ir kā rožu dārzs  Pārdomas  "Dzīve ir kā rožu dārzs"<br />
Kas gan apslēpts šajos vārdos,<br />
Dzīves jēgas noslēpums,<br />
Dzirdams tikai pērkon dārdos.<br />
<br />
Dzīve skaista, bet ar ērkšķiem,<br />
Kāpēc gan tos neapgriezt?<br />
Liekās tad būs skaista dzīve,<br />
Bet cik paties būs šis prieks?<br />
<br />
Kā var zināt kas ir laime,<br />
Ja nelaimes nav bijušas?<br />
Kā var zināt kas ir veiksme,<br />
Ja neveiksmes nav dzisušas?<br />
<br />
Iņ un jaņ jeb lidzsvars visam,<br />
Jebkurai ēnai gaismu vajag,<br />
Kādēļ gan mēs maldiem ticam,<br />
Ka labs bez ļauna dzīvot var?<br />
<br />
Es bez bēdām mūžam esmu,<br />
Mazaj daļai galvā skan,<br />
Bet ja tiešām tā tas ir<br />
Tad vairs priekam jēgas nav.<br />
  9. Ņem spēku pati no sevis,
    Ko dvēsele sevī slēpj.
    Tas paliks ar tevi tik ilgi,
    Kaut liksies kāds tīklus visapkārt vērpj

    Dzejoļi  Pārdomas  Ņem spēku pati no sevis,<br />
Ko dvēsele sevī slēpj.<br />
Tas paliks ar tevi tik ilgi,<br />
Kaut liksies kāds tīklus visapkārt vērpj.<br />
  10. Vienmēr Vidzemi mīlēšu es,
    Visvairāk uz visas pasaules.
    Te labākās lietas notiek ar mani,
    un diez vai to apstrīdēt vari.

    Te vienmēr ir ģimene mana,
    Un draugi kas padomu dod.
    Kā arī gani, kas aitas gana,
    Un no tā laimi un prieku rod.

    Vidzeme - mana māmuliņa,
    Tik pat mīļa cik Gaujmaliņa.
    Tā vienmēr mani mīlēs,
    kaut būšu zemes dzīlēs.
    /Agrita Toma

    Dzejoļi  Pārdomas  Pārdomas  Vienmēr Vidzemi mīlēšu es,<br />
Visvairāk uz visas pasaules.<br />
Te labākās lietas notiek ar mani,<br />
un diez vai to apstrīdēt vari.<br />
<br />
Te vienmēr ir ģimene mana,<br />
Un draugi kas padomu dod.<br />
Kā arī gani, kas aitas gana,<br />
Un no tā laimi un prieku rod.<br />
<br />
Vidzeme - mana māmuliņa,<br />
Tik pat mīļa cik Gaujmaliņa.<br />
Tā vienmēr mani mīlēs,<br />
kaut būšu zemes dzīlēs.<br />
/Agrita Toma
  11. Vēl jau septembris smaržīgas rozes
    Tavās rokās reibinot liek,
    Vēl jau svešas Tev asteru skumjas,
    Liesmo dvēselē mežvīna prieks.
    Vēl to dienu vesela jūra,
    Kas kā pīlādži debesīs zied,
    Pie tā zeltainā mākoņa turies,
    Kurā vasara nenoriet!

    Dzejoļi  Pārdomas  Vēl jau septembris smaržīgas rozes<br />
Tavās rokās reibinot liek,<br />
Vēl jau svešas Tev asteru skumjas, <br />
Liesmo dvēselē mežvīna prieks.<br />
Vēl to dienu vesela jūra, <br />
Kas kā pīlādži debesīs zied,<br />
Pie tā zeltainā mākoņa turies,<br />
Kurā vasara nenoriet!
  12. Vairs nesolīšu ne nieka.
    Ne vārda,ja neteiksi.
    Man iespējams žēl,
    Piedod.
    Bet varbūt ne es tevi sāpinu,
    Bet tu,pati sevi.

    Ir grūti saprast tevi,ja tu nesaproti mani,
    Tie tavi kritēriji..
    Tie daudzko izsaka,tiem ir pamatota doma.
    Un tomēr ar to nepietiek.

    Man iespējams žēl,
    Piedod.

    Dzejoļi  Pārdomas  Vairs nesolīšu ne nieka.<br />
Ne vārda,ja neteiksi.<br />
Man iespējams žēl,<br />
Piedod.<br />
Bet varbūt ne es tevi sāpinu,<br />
Bet tu,pati sevi.<br />
<br />
Ir grūti saprast tevi,ja tu nesaproti  mani,<br />
Tie tavi kritēriji..<br />
Tie daudzko izsaka,tiem ir pamatota doma.<br />
Un tomēr ar to nepietiek.<br />
<br />
Man iespējams žēl,<br />
Piedod.
  13. Dievs sargi mūs no vētras šīs,
    Dievs sargi mūsu Latviju,
    Jo pār Tevi citas varas nav,
    Kas liktu vētrai postīt mūs.

    Dievs sargi mūs no šaubām šīm,
    Dievs sargi mūsu Dvēseli,
    Jo pār Tevi citas varas nav,
    Kas dotu mieru Dvēselei!

    Dzejoļi  Pārdomas  Dievs sargi mūs no vētras šīs,<br />
Dievs sargi mūsu Latviju,<br />
Jo pār Tevi citas varas nav,<br />
Kas liktu vētrai postīt mūs.<br />
<br />
Dievs sargi mūs no šaubām šīm,<br />
Dievs sargi mūsu Dvēseli,<br />
Jo pār Tevi citas varas nav,<br />
Kas dotu mieru Dvēselei!
  14. Kad pazaudēts viss...
    Mācies sevi pasargāt...
    Savādāk viss kļūs kā pasakā...
    Bet cik gan daudz var pazaudēt apstājoties...?
    Tāpēc nāc ar mani tālāk...
    Turi mani cieši klāt, jo man tik ļoti bail....
    Tu gaidi tepat,
    Jo tu man esi viss....
    Viss ir kā miglā pārvērties.....
    Man bez tevis nav nekā...

    Dzejoļi  Pārdomas  Kad pazaudēts viss...<br />
Mācies sevi pasargāt...<br />
Savādāk viss kļūs kā pasakā...<br />
Bet cik gan daudz var pazaudēt apstājoties...?<br />
Tāpēc nāc ar mani tālāk...<br />
Turi mani cieši klāt, jo man tik ļoti bail....<br />
Tu gaidi tepat,<br />
Jo tu man esi viss....<br />
Viss ir kā miglā pārvērties.....<br />
Man bez tevis nav nekā...
  15. Mēs nezinām

    Pieturas stiklā reklāma "Mīli!
    Blakus cilvēka trūcīgo dzīvi",
    Vārda brīvību apvalda jūtas,
    Tādas,kas smagas un īpaši grūtas,
    Debesis ir skartas-debesis drūp,
    Mēs nezinām kā,
    Mums labākiem kļūt?

    Dzejoļi  Pārdomas  Mēs nezinām<br />
<br />
Pieturas stiklā reklāma Mīli!<br />
Blakus cilvēka trūcīgo dzīvi,<br />
Vārda brīvību apvalda jūtas,<br />
Tādas,kas smagas un īpaši grūtas,<br />
Debesis ir skartas-debesis drūp,<br />
Mēs nezinām kā,<br />
Mums labākiem kļūt?
  16. Cena

    Sāpju lietus pārlieku liels,
    Ne šodien, ne rītdien tas nepāries,
    Pieber man sauju pilnu ar spēku,
    Uzcel man skaistāko pasaules ēku.

    Nav ne jausmas,kas ir īsts,
    Jo dzīvē viss ir pieprasīts,
    Katrai lietai sava cena,
    Citai augsta,citai zema.

    Zemes dzīļu bagātību,
    Paceļam un nolaižam,
    Savu domu nolaidību,
    Izpaužam,kad klusējam.

    Bieži vien mums sanācis tā,
    Ka mūsu sirdīs nav vairs nekā.
    Tukšajos vārdos cenšamies rast,
    Cenu,ko mūžam mums nesaprast.

    Dzejoļi  Pārdomas  Cena<br />
<br />
Sāpju lietus pārlieku liels,<br />
Ne šodien, ne rītdien tas nepāries,<br />
Pieber man sauju pilnu ar spēku,<br />
Uzcel man skaistāko pasaules ēku.<br />
<br />
Nav ne jausmas,kas ir īsts,<br />
Jo dzīvē viss ir pieprasīts,<br />
Katrai lietai sava cena,<br />
Citai augsta,citai zema.<br />
<br />
Zemes dzīļu bagātību,<br />
Paceļam un nolaižam,<br />
Savu domu nolaidību,<br />
Izpaužam,kad klusējam.<br />
<br />
Bieži vien mums sanācis tā,<br />
Ka mūsu sirdīs nav vairs nekā.<br />
Tukšajos vārdos cenšamies rast,<br />
Cenu,ko mūžam mums nesaprast.
  17. Es gribu pateikt Tev paldies,
    Ka dancoji ap mani.
    Es gribu pateikt Tev paldies,
    Ka mani audzināji Tu.

    Es gribu Tev pateikies
    Par to ka mīlēji,
    Es gribu vēl laboties
    Vai ir par vēlu?

    Nē, teikt paldies
    Nekad nav par vēlu,
    Jo Tu mani vienmēr sapratīsi,
    Un teiksi: Tev visu to labāko.

    Dzejoļi  Pārdomas  Es gribu pateikt Tev paldies,<br />
Ka dancoji ap mani.<br />
Es gribu pateikt Tev paldies,<br />
Ka mani audzināji Tu.<br />
<br />
Es gribu Tev pateikies<br />
Par to ka mīlēji,<br />
Es gribu vēl laboties<br />
Vai ir par vēlu?<br />
<br />
Nē, teikt paldies <br />
Nekad nav par vēlu,<br />
Jo Tu mani vienmēr sapratīsi,<br />
Un teiksi: Tev visu to labāko.
  18. Viena stunda laimes asaru,
    3desmit piecas minūtes sapņu,
    Desmit minūtes jauku domu,
    Bet nobeigumam pieci galoni saldējuma!

    Dzejoļi  Pārdomas  Viena stunda laimes asaru,<br />
3desmit piecas minūtes sapņu,<br />
Desmit minūtes jauku domu,<br />
Bet nobeigumam pieci galoni saldējuma!
  19. Paldies par to, šai pasaulei, ka dzīvot varu bez bēdām te.
    Paldies par to, šai pasaulei, ka ne vien sāpes tā liek izjust man!
    Paldies, ka vispār dzīvoju un cenšos, mācos, slinkoju.
    Paldies, ka nav jāpārcieš kari un saniknotu zvēru bari,
    Paldies par apslēptām ilgām un skaistām debesīm zilgām...

    Dzejoļi  Pārdomas  Paldies par to, šai pasaulei, ka dzīvot varu bez bēdām te.<br />
Paldies par to, šai pasaulei, ka ne vien sāpes tā liek izjust man!<br />
Paldies, ka vispār dzīvoju un cenšos, mācos, slinkoju.<br />
Paldies, ka nav jāpārcieš kari un saniknotu zvēru bari,<br />
Paldies par apslēptām ilgām un skaistām debesīm zilgām...
  20. Ja nebūtu tas vakars nācis,
    Kas nakti līdzi sauca,
    Tad nebūtu šī diena jauna,
    Kad sākas viss no jauna.

    Dzejoļi  Pārdomas  Ja nebūtu tas vakars nācis,<br />
Kas nakti līdzi sauca,<br />
Tad nebūtu šī diena jauna,<br />
Kad sākas viss no jauna.
  21. Pa dzīves raibajām notīm
    Mēs skanīgi ejam.
    Pa dzidro oktāvu kalniem
    Augšā un lejā.
    Tā melodija, ko dziedam,
    Kas to ir devis?
    Un tā ir dziesma, kas paliek,
    Paliek aiz tevis.
    G.Račs

    Dzejoļi  Pārdomas  Pa dzīves raibajām notīm<br />
Mēs skanīgi ejam.<br />
Pa dzidro oktāvu kalniem<br />
Augšā un lejā.<br />
Tā melodija, ko dziedam,<br />
Kas to ir devis?<br />
Un tā ir dziesma, kas paliek,<br />
Paliek aiz tevis.<br />
G.Račs
  22. Kur mašīnizpūtēji gaisu jauc,
    Un motoreļļas galvu jauc,
    Tur piesārņojums ir ar kaudzi,
    Un koki nevar izdzīt pirmo audzi.

    Dzejoļi  Pārdomas  Kur mašīnizpūtēji gaisu jauc,<br />
Un motoreļļas galvu jauc,<br />
Tur piesārņojums ir ar kaudzi,<br />
Un koki nevar izdzīt pirmo audzi.
  23. Reiz zaļoja jaunība, cerība plauka
    Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks
    Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka
    Un nākotne spoža kā saules vaigs.

    Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi
    Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts,
    Reiz dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
    Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.

    Un tagad es nicinu pasaules lietas,
    Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
    Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
    Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.

    Dzejoļi  Pārdomas  Reiz zaļoja jaunība, cerība plauka<br />
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks<br />
Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka<br />
Un nākotne spoža kā saules vaigs.<br />
<br />
Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi<br />
Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts,<br />
Reiz dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,<br />
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.<br />
<br />
Un tagad es nicinu pasaules lietas,<br />
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.<br />
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,<br />
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.
  24. Pat tad, kad apstāsies mana sirds,
    Es atlidošu pie Tevis
    Kā pieneņpūka..
    Kā trausla sniegpārsla kritīšu
    Tavu soļu pēdās,
    Lai pateiktu vien to,
    Ka mīlēt bija vērts!

    Dzejoļi  Pārdomas  Pat tad, kad apstāsies mana sirds,<br />
Es atlidošu pie Tevis<br />
Kā pieneņpūka..<br />
Kā trausla sniegpārsla kritīšu<br />
Tavu soļu pēdās,<br />
Lai pateiktu vien to, <br />
Ka mīlēt bija vērts!
  25. Es skatos sveces liesmiņā,
    Un atceros tos laikus,
    Kad kopā bijām mēs,
    Kad bučiņas viens otram devām.
    Tik jauki tas, bija gan!
    Sildījām viens otru,
    Apmīļojām viens otru,
    Kā gribas atkal sajust to.

    Dzejoļi  Pārdomas  Es skatos sveces liesmiņā,<br />
Un atceros tos laikus, <br />
Kad kopā bijām mēs,<br />
Kad bučiņas viens otram devām.<br />
Tik jauki tas, bija gan!<br />
Sildījām viens otru,<br />
Apmīļojām viens otru,<br />
Kā gribas atkal sajust to.
  26. Es domāju par tevi
    Es domāju par mums,
    Bet es zinu vienu,
    Tu nepieteiksies tam,
    Es domāju un zinu - nekas starp mums vairs nevar būt..,
    Un nebūs vairs nekad.

    Dzejoļi  Pārdomas  Es domāju par tevi<br />
Es domāju par mums,<br />
Bet es zinu vienu,<br />
Tu nepieteiksies tam, <br />
Es  domāju un zinu - nekas starp mums vairs nevar būt.., <br />
Un nebūs vairs nekad.
  27. Baltais kumeļš

    Skaties uz dzīvi ar savām acīm,
    Skaties uz "viņiem" ar savu sirdi,
    Skaties uz sevi pats ar savu dvēseli,
    Saskati manī sevi un pilnveido mani,

    Padarīsim pasauli skaistāku un pilnīgāku,
    Padarīsim apkārtējos laimīgākus un draudzīgākus,
    Padarīsim sevi paši par patiesiem,
    Būsim tādēļ kopā kā balti kumeļi pļavā!

    Dzejoļi  Pārdomas  Baltais kumeļš<br />
<br />
Skaties uz dzīvi ar savām acīm,<br />
Skaties uz viņiem ar savu sirdi,<br />
Skaties uz sevi pats ar savu dvēseli,<br />
Saskati manī sevi un pilnveido mani,<br />
<br />
Padarīsim pasauli skaistāku un pilnīgāku,<br />
Padarīsim apkārtējos laimīgākus un draudzīgākus,<br />
Padarīsim sevi paši par patiesiem,<br />
Būsim tādēļ kopā kā balti kumeļi pļavā!
  28. Manas cerības ir veltas
    Sāpēt vai nožēlot
    Viss jau aizgāja
    Tu pazudi taj` saulē
    Es paliku viena
    Tu atstāji mani izmisumā
    Tu solijies neaiziet
    Tu man teici
    Viemēr ar tevi un viss

    Kapēc tu tā dari?
    Liec man ciest
    Vai es tev kaut ko izdarīju.
    Nu protams, ka nē
    Bet kā tā?
    Tu mani atstāji.

    Dzejoļi  Pārdomas  Manas cerības ir veltas<br />
Sāpēt vai nožēlot<br />
Viss jau aizgāja<br />
Tu pazudi taj` saulē<br />
Es paliku viena<br />
Tu atstāji mani izmisumā<br />
Tu solijies neaiziet<br />
Tu man teici <br />
Viemēr ar tevi un viss<br />
<br />
Kapēc tu tā dari?<br />
Liec man ciest<br />
Vai es tev kaut ko izdarīju.<br />
Nu protams, ka nē <br />
Bet kā tā?<br />
Tu mani atstāji.
  29. Viss liekas kā sapnis.
    Ha, man dažreiz smiekli nāk
    Bet tā ir! Es tā jūtos viemēr, kad tu it kā esi spēlē
    Visu laiku vazājies pa tām, bet tu lieki tērē cerības.
    Izejas NAV! Ko lai dara? Izmisumā skriet?
    Tev nav nekā...
    Tev vairs nav cerības. Ko tu domāji? Neviens jau nekad neuzvar...
    Tu zināji to sen, sen atpakaļ.

    Dzejoļi  Pārdomas  Viss liekas kā sapnis.<br />
Ha, man dažreiz smiekli nāk<br />
Bet tā ir! Es tā jūtos viemēr, kad tu it kā esi spēlē<br />
Visu laiku vazājies pa tām, bet tu lieki tērē cerības.<br />
Izejas NAV! Ko lai dara? Izmisumā skriet?<br />
Tev nav nekā... <br />
Tev vairs nav cerības. Ko tu domāji? Neviens jau nekad neuzvar...<br />
Tu zināji to sen, sen atpakaļ.
  30. Tik daudz, kas nepadarīts man, bet man jau ir jāiet,
    Tur, kur cilvēku ir daudz, tur, kur viemēr ir labi
    Es lauzīšu tik daudz cerības, tik daudz iegūtā
    Tāpat kā pasakā, tā kā spēlē sajauktā.
    Sāpēm pilnu sirdi man jāsaka atā,
    Mani tu vairs neredzi es eju prom,
    Es vairs neatgriezīšos,
    Ar dievu mana māja,
    Ar dievu mana mamma,
    Ar dievu visam,
    Es esmu aukšā debesīs!

    Dzejoļi  Pārdomas  Tik daudz, kas nepadarīts man, bet man jau ir jāiet,<br />
Tur, kur cilvēku ir daudz, tur, kur viemēr ir labi<br />
Es lauzīšu tik daudz cerības, tik daudz iegūtā<br />
Tāpat kā pasakā, tā kā spēlē sajauktā.<br />
Sāpēm pilnu sirdi man jāsaka atā,<br />
Mani tu vairs neredzi es eju prom,<br />
Es vairs neatgriezīšos,<br />
Ar dievu mana māja,<br />
Ar dievu mana mamma,<br />
Ar dievu visam, <br />
Es esmu aukšā debesīs!
  31. Ir jauki zināt to,
    Kad kāds tevi mīl
    un kad tu kādu mīli,
    Bet mīlestība tev jebkurā gadījumā
    var iedurt dunci mugurā,
    Tāpēc neielaidies tajā!

    Dzejoļi  Pārdomas  Ir jauki zināt to, <br />
Kad kāds tevi mīl<br />
un kad tu kādu mīli,<br />
Bet mīlestība tev jebkurā gadījumā<br />
var iedurt dunci mugurā,<br />
Tāpēc neielaidies tajā!
  32. Ik reizi, kad pamostos es, es skumstu.
    Tu zini kāpēc?! Es zinu, jo blakus man neesi tu!
    Ik dienu es mīlu tevi stiprāk, bet tu to nejūti,
    Naktīs es raudu ar vien biežāk, bet tu to nezini!
    Mana sirds plīst pušu, bet tev ir tīri vienalga,
    Kaut gan tava sirds ilgojas pec manas.
    Nu ko lai iesāk, ja mūsu sirdis vēlas būt kopā?!
    Bet kāpēc mēs neļaujam sirdīm mīlēt viens otru?!
    Tas tikai tāpēc, ka mēs baidamies,
    Ka nesaplīst mūsu sirdis, kā bija mums agrak.
    Tāpēc ļaujam, lai visu dara mūsu sirds..
    Un tiksim pāri visam ko mēs pašlaik baidamies..

    Dzejoļi  Pārdomas  Ik reizi, kad pamostos es, es skumstu.<br />
Tu zini kāpēc?! Es zinu, jo blakus man neesi tu!<br />
Ik dienu es mīlu tevi stiprāk, bet tu to nejūti,<br />
Naktīs es raudu ar vien biežāk, bet tu to nezini!<br />
Mana  sirds plīst pušu, bet tev ir tīri vienalga,<br />
Kaut gan tava sirds ilgojas pec manas.<br />
Nu ko lai iesāk, ja mūsu sirdis vēlas būt kopā?!<br />
Bet kāpēc mēs neļaujam sirdīm mīlēt viens otru?!<br>
Tas tikai tāpēc, ka mēs baidamies, <br>
Ka nesaplīst mūsu sirdis,  kā bija mums agrak.<br>
Tāpēc ļaujam, lai visu dara mūsu sirds.. <br>
Un tiksim pāri visam ko mēs pašlaik baidamies..
  33. Ja tu saprastu, kā es jūtos
    Tu zinātu ko darīt
    Tu mēģinātu saprast notiekošo
    Bet pa cik tu nezini
    Tu nemēģini saprast, kas notiek
    Kāpēc notiek..!

    Dzejoļi  Pārdomas  Ja tu saprastu, kā es jūtos<br />
Tu zinātu ko darīt<br />
Tu mēģinātu saprast notiekošo<br />
Bet pa cik tu nezini<br />
Tu nemēģini saprast, kas notiek<br />
Kāpēc notiek..!
  34. Ikvienu klausies,
    Retam balsi dāvā,
    Ņem katra padomu,
    Bet spriedi pati!

    Dzejoļi  Pārdomas  Ikvienu klausies,<br />
Retam balsi dāvā,<br />
Ņem katra padomu,<br />
Bet spriedi pati!
  35. Šeit mana roka raksta,
    Bet nezinu priekš kam,
    Bet sirds man klusi saka -
    Priekš ilgām atmiņām.

    Dzejoļi  Pārdomas  Šeit mana roka raksta,<br />
Bet nezinu priekš kam,<br />
Bet sirds man klusi saka -<br />
Priekš ilgām atmiņām.
  36. Nesmej par citiem, kam dzīve ir grūta,
    Nesmej, kam sāpēs salauzta sirds.
    Esi kā saule, kas silda un glāsta,
    Arī to ziedu, kas dubļos ir mīts.

    Dzejoļi  Pārdomas  Nesmej par citiem, kam dzīve ir grūta,<br />
Nesmej, kam sāpēs salauzta sirds.<br />
Esi kā saule, kas silda un glāsta,<br />
Arī to ziedu, kas dubļos ir mīts.
  37. Ej tur, kur tevi vada ilgas,
    Neej tur, kur tevi vētras sauc.
    Dzīvē daudz ir sapņu zilgas
    Prieku tur, kur arī bēdas daudz.

    Dzejoļi  Pārdomas  Ej tur, kur tevi vada ilgas,<br />
Neej tur, kur tevi vētras sauc.<br />
Dzīvē daudz ir sapņu zilgas<br />
Prieku tur, kur arī bēdas daudz.
  38. Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās
    Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
    Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
    Tu to jūti drauga sirdī.

    Dzejoļi  Pārdomas  Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās<br />
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu<br />
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.<br />
Tu to jūti drauga sirdī.
  39. Ja sāpes smeldz tev krūtīs
    Ar smaidu dzīvē ej!
    Tad tici skumjas gaisīs
    Nāks stiprums dvēselei.

    Dzejoļi  Pārdomas  Ja sāpes smeldz tev krūtīs<br />
Ar smaidu dzīvē ej!<br />
Tad tici skumjas gaisīs<br />
Nāks stiprums dvēselei.
  40. Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
    Ir šaubas, vilšanās un prieks.
    Tam visam pāri varavīksnes vāli
    Kā cerība, kas laimi sniegs.

    Dzejoļi  Pārdomas  Mums dzīves ceļos akmeņi un māli, <br />
Ir šaubas, vilšanās un prieks.<br />
Tam visam pāri varavīksnes vāli<br />
Kā cerība, kas laimi sniegs.


Type: Ultrabook
Processor: 4th generation intel(r) core(tm) i5-4200u processor (3m cache, up to 2.6 ghz)
Memory: 4GB single channel DDR3L 1600mhz (4GBx1)
Display: 14.0 inch hd resolution (1366 x 768)
Video: Nvidia Geforce GT740m 2gb ddr3
Storage: Sata 500gb 5400rpm sshd
Card reader: SD card reader
Camera: Integrated 720hd (1. 0Mp) camera with microphones
Communications: intel(r) 7260bgn + bt4. 0 (Intel(R) wireless-n 7260 bgn + bluetooth 4. 0)
I/O ports: Expansion slots sd card reader external chassis connections headphone/microphone combo jack, hdmi,
power, rj-45, (2) usb 3.0, (1) usb 3.0 with power share
Audio: Integrated stereo speakers (1. 5W x 2) + 1 subwoofer (2w) hd audio with wave maxxaudio 4.0
Keyboard: silver standard keyboard - international english, standard full size, chiclet keyboard
Battery: 51.2Whr, 3-cell battery (integrated)
AC adapter: 65w AC adapter
Dimensions: 18.3Mm(h) x 233.5Mm(d) x 337.6Mm(w)
Weight: 1,53kg
Color: Graphite silver, anodized aluminum
Features: Thin, light and ready to impress. Travel light and stay entertained with a compact and sleek laptop offering outstanding graphics performance.
Cena - TIKAI 500 Eur

Zvaniet jebkuru jautājumu gadījumā - +371 29392607.