Dzejoļi

Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā.

   42+

Un manas atmiņas skaļi aplaudē
Aiz skatuves glūnošai vakardienai
Kam vītušu ziedu pilnas plaukstas
Mazliet svīdušas, mazliet pēc rozēm
Gaismas, laternas ceļa malās
Galvas atliekušas, spīd un staro
Bet gaisma tām balē, kļuvusi auksta
Aktieri paklīduši, kur kurais
Dažs zudis jau no planētas zilās
Dažs vēl ilgi putekļu klātajām
Pūrlādēm, dobji skanošos vākus cilās
Laika kodes ar klusu prieku
Saēd publikas uzvalkus, vakarkleitas
Un gaiss, ak, kā toreiz virmoja gaiss
Pils smaržu, elegances, tabakas dūmu
Apskāva katru pretīmnākošo frizūru
Manā izrādē viss bija pa īstam
Bija vērts to pūļu
Ne nožēlas, ne nopūtu lieku

/Gatis Beinārs/

Atmiņas, teātris    0+

Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības kāpj,
No mīlas ņemts un mīlai dots,
Tam mīlestību tālāk nest.

Mīlestība, bērni    17+

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā!

Ziemassvētku vakars, uguntiņa, jauns gads    16+

Brīnumu pasaulē neesot...
Bet kā gan citādi nosaukt Tevi?
Brīnums uz mūžu man rokā dots -
Mirklis, kas pelēkos rudeņos nevīst..

Brīnums, bērns, mirklis, mūžība    14+

Nez no kurienes uzradies tas -
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst?

Bērns, prieks, laime    20+

Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām.

Svētki, sniegs    18+

Čuči, guli, mazo bērniņ,
Šūpulīša dibenā,
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti.

Miegs, bērns, māte    8+

Es mīlu savu zemi, valsti, jo te esmu piedzimusi, augusi, izskolojusies, te neviens nevar man pārmest vai skaust, esmu savas valsts patriots, un to stiprinu ar savu ģimeni, darbu! Esiet visi laimīgi! Mīliet sevi, savus tuvākos! Esiet kopā! Priecīgus svētkus!

Mana zeme    4+

Ir diena skaista, kad blakus esi
Un maigā balsī savu stāstu stāsti,
Pienāc klāt un samīļo –
Saules gaismu izstaro.

Mīlestība, draudzība    24+

Lai nākdama, kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca,
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.

   62+

Tavs vārdiņš tik mīligs un jauks
Par to nav skaistāks pat rožu lauks
Vai esi redzējis kā ezers atspīdot saulei
Kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevī mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
Jo vārda diena nebūs vairs rīt!

Vārds, rozes, skaisti, dimanti    31+

Viņa dienā doma
Bet naktī sapņo
Dienā domas lido
Naktī sapņi mostas

Viņas smaids ir kā saule debesīs
Viņas lūpas saldi kvēlošās
Viņas acis mirdz kā lietus pilieni
Viņas asaras kā dimanta graudi

Viņas sapņi kā putni debesīs
Viņas domas spīd kā saule debesīs
Viņas dusmas kā vilka dusmas
Viņas maigās rokas man pietrūkst

Autors ingus tomašs    16+

Sniegam pienā jāslēpjas,
Lai pavasara siltajā dvašā neizkustu tas.
Un manām jūtām kā sniegam jāmaskējas,
Jo negribi Tu sniegu pavasarī.
Es arī...
Bet ko lai daru, ja par sniegu kļuvis esmu,
Un tāpēc dzīvē nevaru vairs saskatīt patīkamu dvesmu?
Tik tavu dvašu, kas silti kausē mani.

/Krišs/

Sniegam pienā jāslēpjas    17+

Tā sacīja meža māte,
Pa siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.

Bērniņš, šūpulis, māte    51+

Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā!

Leo fedosejevs    137+

Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi -
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi,
Vēl bieži nāksies pārlasīt.

   4+

Gailis vistu bargi rāj,
Lai olas dēt šī nepārstāj.
Nav ko vistu tiranizēt,
Šodien zaķa kārta dēt.

   7+

Skola skaista, skola liela
Tur kur zināšana liela
Tur mums daudz ir prieka
Un skola mums ir tikai viena
Tāpēc visi sacīsim
Skolā gribam ieti mēs.

   9+

Salatēvs lido pa gaisu,
Lejā tas redz rūķīti mazu,
Ruķītis bēdīgs un skumjš,
Salatēvs palīdzēs tam,
Rūķīts ir laimīgs kā ne kad.

   2+

Sniegi sniga putināja,
Zaķim olas kutināja,
Viena zila, otra raiba,
Sniegā ilgi paliek svaiga.

   34+

Paldies Tev Mamm,
Par visu ko man dzīvē devi,
Par vārdiem kuri spēja mierināt..
Kad mīlestībā nebiju es saprasta
Un izmisumā sāpināta.
Bij dienas tad, kad trūka maizes
Un naudas nebija mums Mamm
..bet tu to vienmēr spēji atrast, es pat nesapratu, kā..!
Tu raki puķes, slotas sēji, ir neaprakstami amatu tev daudz,
Tu kautko pārdosi un atkal izlīdzēsi,
Lai pateiktu, ka darbs nav kauns.
Tu iemācīji man dzīvot, no bezizejas ceļu rast..
Tu iemācīji darbu mīlēt, un savām rokām daudz ko prast.
Es vēlos pateikt Mamm tev paldies
Un ziedus šos no sirds tev dot.
Un piedod, ja kāds vārds tev skarbāks pateikts un uzmanības mazāk dots.
Es mīlu tevi Mamm, tāpat kā agrāk
Kaut arī nesanāk man būt tev vienmēr klāt.
Bet ir tak Skaips kur vienmēr spēsim,
Atkal par visu smalki parunāt.
Tu tikai neraizējies ļoti..
Man vienmēr tagad Raimis blakus būs..
Šai skaistā dienā viss ko lūdzam
Lai dotu svetību tu mums!

Pateicibas vārdi mātei    0+

Kas šodien tavās rokās dus.
Es, māmiņ gribēju jau ļoti.
Tev mīļus vārdus pateikt klusi.
Par katru glāstu, ko man dosi.
Bet vārdus nemāku vēl sacīt.
Lai tos man iemāci, vēl gaidu.
Un tamdēļ teikšu Tev ar acīm.
Ar savām rociņām un smaidu.

Māte, bērns, smaids, laime    26+

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā Jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.

Ozols, spēks, bērns, mūžs    31+

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

   6+

Māci mani māmulīte
Visādos darbiņos,
Izmācīsi darbiņos
Māci gudru padomiņu.

Mācīt, darbs, gudrība, padoms    10+

Divas peles karā gāja, nopirdās un bojā gāja:D

   52+

Tuvu nostāties un skatīties,
Tavās acīs-zilās- maldīties,
Katrs mirklis acīm ciet,
Liek vēl skaļāk jūtām kliegt.

Zvaigznes krīt,un tieši plaukstā,
Liek tās iegrimt naktī augstā,
Apskaut tevi,sajust trīsu,
Izjust mirkli-skaistu,īsu.

Saki man,ko tu vēl gaidi,
Saki,kādēļ šonakt smaidi,
Varbūt vēlies pazust elpā,
Izgaist šajā zvaigžņu telpā...

   6+

Slīd mākoņi balti un sārti
Aiz sevis sauli slēpdami
Un zinu ja citu dienu tos redzētu-
Par vaniļas debesīm smaidītu
Ar tevi kopā pa tām skraidītu

Bet ne šodien, tik ne tagad
Par daudz pāri darīji
Pieradināji un aizgāji
Vienu starp mākoņiem atstāji

   4+

Lielā diena atnākusi
Liela doma visiem ir
Olas krāsot ,skaitīt,pētīt
Visas rīt ar steigu!

Lieldieniņa    13+