Dzejoļi

Zakīts iet pa zāli un smaida,
Zāle pa zaķīša pautiņiem skraida.
Zālīte beidzās, akmeņi sākās
Bez pautiem zaķis atnāca mājās.

Mācies, kamēr gudris tiec,
Visu labi vērā liec.
Dzīve gudra, viltīga -
Gudrība tur derīga!

Cena

Sāpju lietus pārlieku liels,
Ne šodien, ne rītdien tas nepāries,
Pieber man sauju pilnu ar spēku,
Uzcel man skaistāko pasaules ēku.

Nav ne jausmas,kas ir īsts,
Jo dzīvē viss ir pieprasīts,
Katrai lietai sava cena,
Citai augsta,citai zema.

Zemes dzīļu bagātību,
Paceļam un nolaižam,
Savu domu nolaidību,
Izpaužam,kad klusējam.

Bieži vien mums sanācis tā,
Ka mūsu sirdīs nav vairs nekā.
Tukšajos vārdos cenšamies rast,
Cenu,ko mūžam mums nesaprast.

Ceļu Tu iepazīsi daudz labāk,
Ja iesi pa to,
Nekā tad, ja pētīsi
Vislabāko karti pasaulē.
/Brauna

Ceļš

Pūpola maigumā izplaucēt dienu, aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu, kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam, izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē, saulīte balta, kad skatās tev vaigā!

Pūpoli, lieldienas

Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.

Tik daudz Tev visa vēl priekšā,
Jo vēl tikai ir sācies Tavs rīts,
Ej, pasaulē mazulīt,
Tev vecāku mīla ies līdz!

Dzīve, mazulis, bērns, vecāki

Zāļu dienas vakarā
Pinu košu vainadziņu.
Tur ieviju rudzu vārpas
Ar zilo rudzupuķi.
Pastarpēm magonīti,
Pļavas balto pīpenīti.
Košs sanāca vainadziņš
Ko likt man galviņā.
Nu varēju ciemos iet
Jautri, jautri palīgot!

Jāni

Draudzība ir tā kā diena,
Draudzība ir tā, kas vieno. :)

Draudzība

Šodien pirmā skolas diena!
Es uz skolu eju viena.
Tomēr tas ir tīrais nieks
Zinu skolā valdīs prieks!

Silta, silta saulīte
Istabas galā.
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.

Lai ir, kur šaubu brīdī pacelt acis,
Lai ir, ko piesaukt bargā nestundā,
Lai ir, kam savu pateicību sacīt,
Kad negaidīta apskaidrība nāk.

Dzied vēju koris egļu katedrālē
Un tuvu tuvu pienāk debesis.

Atvēli laiku draudzībai,
Jo tā ir ceļš uz laimi.
Atvēli laiku sapņiem,
Jo tie aiznesīs tevi līdz pat
Zvaigznēm.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētam,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku, lai redzētu, kas notiek ap tevi,
Jo diena ir par īsu, lai varētu ļauties
Savtībai.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika.

Laikam ejot es aizmirsu,
Aizmirsu par sāpēm,
Par rūpēm un ciešanām.
Sev iestāstīju, ka viņš nav tā vērts!
Es tam noticēju.
Atgriežoties mājās es sapratu,
Sapratu, ka meloju pati sev.
Te es stāvēju viņa apskāvienos,
Daloties maigajos skūpstos un pieskārienos,
Zinot par gaidāmo vilšanos,
Zinot, ka tam pienāks beigas.
Sāpes, Rūpes un Ciešanas!
Vai man reiz pietiks? Nē!
Atkal un atkal es eju tam cauri,
Atkal un atkal es lieku sev ciest
Un visam par spīti
Manas jūtas neizdziest...

Čuči, guli, mazo bērniņ,
Šūpulīša dibenā,
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti.

Miegs, bērns, māte

Ņemam vienu sniega pārslu,
Pievienojam burvju lāstu,
Bišķiņ skūpstu, bišķiņ glāstu,
Bišķiņ mīlestības stāstu
Nu to visu kopā maisam,
Izredzētā sirdī kaisam.
Amoram nu tīrais prieks šajās dienās atpūsties!

Lai jau jāņu ugunis
Apņirdz visus mūs
Un, lai smarža no papardes
Apreibina Jūs.

Jānis, līga, paparde

Ja mīlestībā vīlies,
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un nospļaujies,
Un meklē nākošo.

Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!

Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!

Vakardiena ir vēsture,
Rītdiena ir nezināmais,
Bet šodiena - Dāvana.
Apjaust to, ka katra diena ir kaut kas īpašs, patiesībā ir ļoti liela svētība! To no visas sirds arī novēlu!

Evija

Vismilakajai maminai pasaule.
Tu esi, ka rasas pile,
Kas saule laistas.
Tu esi, ka zvaigzne tumsajas debesis,
Kas tumsa celu rada.
Tu esi, ka saule,
Kas tumsos brizos sasilda,
Un manu sirsninu ar laimi piepilda.
Mamin, tu pat nevari iedomaties,
Ka es tevi milu!

Pirmā skolas diena klāt,
Skolā iet ir jāatsāk -
Džeki priecīgi nu smaida,
No meitenēm tik skūpstus gaida.

Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!

Māte, mūžs

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.

Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.

Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!

Lai vienmēr, vienmēr pasaulē būtu kaut kas, ko gribi iemācīties, ko vēlies darīt, kāda vieta, kur vēlies nonākt, cilvēks, kuru gribi satikt! /Pema Brauna/

Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.

Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!

Sniegā lielas kupenas.
Sniegā mazi rūķēni.
Laikam jau tie rūķēni,
Ziemassvētkus gaida.

Ziemassvētki sanākuši,
Lielu maisu atnesuši.
Jau tie mazie rūķēni,
Dzejolīšus skaita!

Ziemeļbrieži šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku,
Paģiras jau trešo sutku.

Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!