Dzejoļi

Es pateicos tev, mīļā, labā skola,
Par rīta sauli, ko mums liki plaukstās:
Mēs paņemam no tavas klases sola
Sev līdz ar sauli sapņu zvaigznes augstās.

Es pateicos tev skolotāj, mans sirmais,
Par sirdi liesmaino, ko tu mums devi:
Tu lielās dzīves ceļā biji pirmais,
Kas atrast mācēji mums pašiem sevi.

Par tavu balto bērzu maigām šalkām,
Kas mūža pavasariem pāri skries,
Par tālu gaitu nebeidzamām alkām
Tev skola vienmēr nāksim pateikties.
/Jāzeps Osmanis

Skola, skolotājs

Ir viegli mūža pirmie soļi,
Kad zaigo agrais dzīves rīts:
Vēl negrauž ceļa cietie oļi,
Vēl jūdžu tālums nepazīts.

Solis, dzīve, grūtības

Sniegi sniga putināja,
Zaķim olas kutināja,
Viena zila, otra raiba,
Sniegā ilgi paliek svaiga.

Ļuj sirdij klusi saprast-
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
No bērna dienu miņām
Kāds spožums iemirdzas!
Ja atcerē pie viņām
Sirds kādreiz kavējas.
Jau plivo sveču liesmās
Zaļš egles svinīgums.
Sirds augšup ceļas dziesmās:
"Ir dzimis glābējs mums!"

Mazs pumpurs šodien dzīves dārzā plaukst
Un uzplaukst maigi sārtā ziedā.
Mums visiem gribas zināt kā viņš augs,
Būs vēja zieds vai briedīs augļu briedā.

Bērns, dzīve, nākotne

Mīli mani kā es Tevi
Būsim draugi mēs ar Tevi
Ja Tu mani nemīlēsi
Es ar Tevi negulēšu.

Teica spilvens savam saimniekam!

Teica spilvens

Kas šodien tavās rokās dus.
Es, māmiņ gribēju jau ļoti.
Tev mīļus vārdus pateikt klusi.
Par katru glāstu, ko man dosi.
Bet vārdus nemāku vēl sacīt.
Lai tos man iemāci, vēl gaidu.
Un tamdēļ teikšu Tev ar acīm.
Ar savām rociņām un smaidu.

Māte, bērns, smaids, laime

Lai kā laime aiz kupenām iet,
Tie Ziemassvētki mīļi mazliet.
Kā sarkans vīrs ar maisu rokā,
Stiepj dāvanas kaudzi rokā.
Un tās dāvā draugiem bērniem,
Un kad visi saņemas,
Ziemassvētki iet vaļā.

Tu esi sieviete un ziedus pelnījusi esi,
Tā vienkārši bez iemesla, tāpat..
Par to, ka vienkārši Tu esi,
Kādam, vien tepat..

Sieviete, ziedi, marts

Viena cilvēka smaids
Liek Tev justies labi...
Viena cilvēka apskāviens
Liek Tev lidot..
Bet ir kāds, kurš tev blakus..tajā brīdī..
Ir visa pasaule.

Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.

Bļaudams zaķis mežā lēca
Un no sāpēm skaļi brēca,
Vilks tam olas nokrāsoja
Un pie sētas pienagloja!

Kas tas ir?
Pulkstens sit? Nē, mani sirdspuksti tie.
Vai eņģelis? Nē, tas TU - mīļotais!
Citi saka, ka mēs laimīgie.
Naktī mūs apspīd mēness spožais,
Dienā - cilvēki smaidīgie.
Es jūtu, ka mīli
un kopā būt gribi.
Es zinu, ka mīlu
un kopā būt gribu.
Mīļojamies, laiskojamies un
dzīvojam ar baudu.
Kas tas ir?
Tas ir mirklis..

Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!

Skola

Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt, paskaties - Tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.

Māte, mazulis, bērns, bērnība

Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu, desu, medu deva
Pati krumta garoziņu.

Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!

Kad sarāvies čokurā izmisis raudi,
Kad liekas no tevis novēršas draugi,
Noslauki acis, nevelc grimasi sēru,
Virs tevis ir saule, tu pats met ēnu.

Virs tevis ir saule un Dieva gaisma,
Un dzīve ir gaiša, ne drūmi baisa.
Dzīve vienmēr iet kalnā, ne lejā,
Kaut reizēm cauri skumju un asaru lejām.

Nenovērs acis no sava mīlošā Tēva,
Lai sejā mirdz saule aiz muguras ēna.
Noslauki asaras. Pasmaidīt drīksti.
Caur skropstām tad redzēsi varavīksni.

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Zvaniņš

Pūpola maigumā izplaucēt dienu, aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu, kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam, izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē, saulīte balta, kad skatās tev vaigā!

Pūpoli, lieldienas

Kas tur skaņ, kas tur reib,
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki doncōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.

Svētki

Es no tevis neaiziešu,
Tevi projām nelaidīšu,
Dziļi tevī saknes dzīšu,
Tavai sirdij apkārt vīšu-
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu…nelaidīšu!
Paliec mans es tava būšu -
Visu mūsu abu mūžu.

Laikam sacīt būtu lieki,
Cik jums šodien lieli prieki!
Tādēļ es kā ciema tante,
Šodien šādus vārdus vēlu!
Nepiekusušiem jums strādāt,
Un par dēlu mīļi gādāt,
Dienu nakti būt tam klāt
Viņu gudri audzināt!

Prieks, tante, darbs, audzināšana

Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības kāpj,
No mīlas ņemts un mīlai dots,
Tam mīlestību tālāk nest.

Mīlestība, bērni

Atver acis paskaties,
Kas tev acīs iespīd-
Jaunais gads jau klāt.
Ir mums laiks celties augšā;
Nebēdā par vecām bēdām
Skaties tikai augstu pēdas!

Tik daudz Tev visa vēl priekšā,
Jo vēl tikai ir sācies Tavs rīts,
Ej, pasaulē mazulīt,
Tev vecāku mīla ies līdz!

Dzīve, mazulis, bērns, vecāki

Šodien jau divas liesmiņas –
Spoži vainagā mirdz.
Drīz būs trīs, tad jau četras,
Un tad Ziemassvētki klāt.

(Autors: Piedalies.lv)

Otrā advente, 2. advente, liesmiņas

Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā.
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.

Ko es gribēju tev šodien līdzi dot:
Sava laime katram pašam jāatrod,
Savi draugi katram pašam jāsatiek,
Katram pašam jāsasalst un jāapsnieg,
Katram pašam marta saulē jāatkūst
Un ka ābelei no augļu svara jānolūst.
Katram pašam jārūgst līdzi raugam -
Tikai tā par cilvēkiem mēs augam.
/Imants Ziedonis/

Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši.
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!

Saule, zelts, dzīve