Dzejoļi

Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!

Vien tas, ko mīlējis esi,
Pat aiziedams nezudīs.
Tie gaišākie, labākie gadi
Ir rakstīti debesīs.

/Marta Bārbale/

Labākie gadi

Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej.

Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.

Nenosaukta vārdiem,
Draudzība iet caur asarām, rūpēm, mīlestību.
Draudzība ir tā, ko sirds vēlas.
Ej un draudzējies ar pasauli, ar ģimeni, ar skolu, ar dabu.
Tu zini, ka draudzība ir tev dāvāta.
Draudzība ir lepnums.
Dāvajot to mums, draugi esam vienoti.

Maziņā, draudzība

Rīta laikā grūti celties,
Uh cik grūti uh cik grūti,
Diena gan tik gara būs,
Eh cik gara eh cik gara,
Nu būs jāiet uz skoliņu,
Skatīties cik skaista šī.

Izlasiet katras rindiņas pirmos burtus. :)

Jaunā gadā novēlu:
Eiropas algu,
Franču seksu,
Padomju cenas,
Čigāna jautrību
Un sibīriešu veselību.

Cik bērnība mīļa un dārga
To tagad vēl nezini tu,
Kad bērnība miglā būs tīta,
Ai cik tad viņas būs žēl.

Bērnība, dārgums, žēlums

Redzu upē lielu zuti,
Turu cieši savu muti.
Gatava ir mana soma,
Gan jau arī laba oma.
Somā lieku iekšā zuti,
Bet jau projām turu muti,
Jo, ja zutim izaugs kājas,
Zutis atradīs tik labas mājas!
Tomēr zutis vairs nav zutis,
Drīzāk tas ir lielās utis,
Nekā parasts vienkāršs zutis

Vizuļo istabā puzuri kārti
Sētās kur puteņi sniegpārslas jauc
Ceļi slaucīti, atcelti vārti
Rakstītām kamanām Ziemsvētki brauc.

Nomirgo kumeļiem sudraba groži
Zvaniņam skanot, kamanas stājas,
Eglītē iedegas svecītes spoži
Ziemsvētku vecīts draudzīgi māj.

Atveras gaidītie dāvanu maisi,
Bērniem līksmi pukstēt sāk sirds.
Pilna ar prieku top zeme un gaisi
Ziemsvētku zvaigznes pār pasauli mirdz

Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?

Lai skan, kā sprakt - tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa.

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.

Zaķīts brīnās, kā tad tā?
Olas atkal kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt Zaķus beigās.

Es gribu, lai tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos, lai tava mēlīte samitrina mani
Tā, lai es kūstu - tavs Čupa-čups!

Ai bagāti Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.

Es no tevis neaiziešu,
Tevi projām nelaidīšu,
Dziļi tevī saknes dzīšu,
Tavai sirdij apkārt vīšu-
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu…nelaidīšu!
Paliec mans es tava būšu -
Visu mūsu abu mūžu.

Vistīrākās no jūtām, kas mūsu sirdis pārņem
Spēs paveikt visu,
Lai neviens un nekas mūs neizšķirtu,
Jo Tu esi mans
Un es esmu Tava
Un Mīlestība vieno mūs!

Salavecim vārds ir Svimpis
Viņam liels un sarkans cepure.

Nav tāda, ko nevar,
Ja ir - tad jāvar!
Kaut plaukstām jūra jāizsmeļ,
Kaut zemes smagums jāpaceļ.
Nav tāda, ko nevar.
Ja ir - tad jāvar!
/Andrejs Eglītis/

Draudzība ir tā kā diena,
Draudzība ir tā, kas vieno. :)

Draudzība

Zvaigzne krīt...
Tu vēlies, es vēlos...
Mēs katrs kaut ko vēlamies…
Es vēlos Tavus glāstus - Tu manus....
Es tiešām vēlos, lai Tu būtu
Man blakus.
Tieši tagad un tūlīt
Just tavu siltumu, pieskārienus un mīlestību...
Tās ir lietas,
Ko zvaigznei krītot vēlos es..
Es vēlos - Tu vēlies!

Brīnumu pasaulē neesot...
Bet kā gan citādi nosaukt Tevi?
Brīnums uz mūžu man rokā dots -
Mirklis, kas pelēkos rudeņos nevīst..

Brīnums, bērns, mirklis, mūžība

Lai ir, kur šaubu brīdī pacelt acis,
Lai ir, ko piesaukt bargā nestundā,
Lai ir, kam savu pateicību sacīt,
Kad negaidīta apskaidrība nāk.

Dzied vēju koris egļu katedrālē
Un tuvu tuvu pienāk debesis.

Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!

Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi -
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi,
Vēl bieži nāksies pārlasīt.

Divus kokus upe šķir
Bet zari kopā ir
Divus draugus tālums šķir
Bet, sirdis kopā ir.

Draudzība, attālums, sirdis

Ja mīlestībā vīlies,
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un nospļaujies,
Un meklē nākošo.

Rokas pārtop par ligzdu,
Tur putnēns izšķilsies drīz.
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs.

Putns, brīdis, bērns, vārds

Dziedi māmiņ "Aijā žūžu",
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Māte, mūžs, bērns

Dzīvoja reiz sniegbaltīte,
Kurai bija apetīte,
Ziemassvētkos klusi, klusi
Visus naščus apēdusi.

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā Jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.

Ozols, spēks, bērns, mūžs