Dzejoļi

Es gribu pateikt Tev paldies,
Ka dancoji ap mani.
Es gribu pateikt Tev paldies,
Ka mani audzināji Tu.

Es gribu Tev pateikies
Par to ka mīlēji,
Es gribu vēl laboties
Vai ir par vēlu?

Nē, teikt paldies
Nekad nav par vēlu,
Jo Tu mani vienmēr sapratīsi,
Un teiksi: Tev visu to labāko.

   5+

Kad pirmā svece ar savu liesmiņu jau sildījusi,
Laiks blakus otru sveci iedegt,
Tad gaisma un siltums divtik rodas,
Un visas skumjās domas projām dodas.

(Autors: Piedalies.lv)

Otrā advente, 2. advente, sveces    12+

Tu esi mana cerība
Mans dzīves gaismas stars
Esmu sirdī tikai maza meitene, kura tavu sirdi zags
Būšu tava princese
Tu paraugs būsi mans
Acumirklī sapratu cik svarīgs būsi man
Kā dziesmā, ko dziedi tu
Maģisks un brīnišķīgs
Priekš manis esi Tu!

Paradīze    0+

Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs!

Skola    8+

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

   42+

Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.

   8+

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, tik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimota man.

Autors: Jānis Poruks

   16+

"Dzīve ir kā rožu dārzs"
Kas gan apslēpts šajos vārdos,
Dzīves jēgas noslēpums,
Dzirdams tikai pērkon dārdos.

Dzīve skaista, bet ar ērkšķiem,
Kāpēc gan tos neapgriezt?
Liekās tad būs skaista dzīve,
Bet cik paties būs šis prieks?

Kā var zināt kas ir laime,
Ja nelaimes nav bijušas?
Kā var zināt kas ir veiksme,
Ja neveiksmes nav dzisušas?

Iņ un jaņ jeb lidzsvars visam,
Jebkurai ēnai gaismu vajag,
Kādēļ gan mēs maldiem ticam,
Ka labs bez ļauna dzīvot var?

Es bez bēdām mūžam esmu,
Mazaj daļai galvā skan,
Bet ja tiešām tā tas ir
Tad vairs priekam jēgas nav.

Dzīve ir kā rožu dārzs    32+

Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.

   30+

Es mīlu Tevi kā neviens,
No sirds un dvēseles es saku Tev PALDIES,
Par to, ko veltīji Tu man.

MĪla    0+

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot.

Ziemassvētki nāk, kupenas    9+

Katrai dienai ir savs brīnums. Tāpēc pieņem svētību, strādā un radi savus mazos mākslas darbus jau šodien!
Rīt tev taps dāvāts vēl. /Paulu Koelju/

   124+

Ne dzirdu
Ne redzu
Ne dzīvoju
Pagātnes atmiņu ainās

Tu mani
Ap slāpē
Ap staro
Ap mierini
Tagadnes neciešamībā

Mēs
Ne eksistējam
Ne esam
Ne mīlam
Viens otru

Tu manī
Dzīvo
Elpo
Mūsu nebūtībā
Bez nākotnes
Bez tagadnes
Tik pagātnē vien
Kas izpil ar katru asaru
Kas apaug ar sirdspukstu atvaru
Kas nogrimst Vidusjūras bezdibenī
/Vidusjuta/

Neizdevusies milestiba    16+

Dievs, šai svētā, klusā naktī
Ļauj man Tevi lūgties tā,
Lai mēs visi kopā esam
Ziemassvētku vakarā.
Jūs, kas svešās zemēs klīstat
Dedziet sveces, dedziet tās
Lai mēs visi kopā esam
Ziemassvētku vakarā.

   21+

Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!

   15+

Varavīksne košās krāsās
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums Tu atnākusi esi
Mazā dvēselīt!

Varavīksne, sirds, dvēselīte    11+

Ko lai māmiņai es veltu?
Šodien svētku diena klāt.
Uzzīmēšu sauli zelta,
Steigšu viņai dāvināt!

Māte, svētki, dāvana    5+

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

   5+

Par to mīļumiņu,
Kas tev, māmiņ, acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos, pļavās, lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!

Māte, ziedi    16+

Starp dzīvības zvaigznēm daudzām
Nu arī Tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem
Vecāku mīlošā sirds.

Dzīvība, trauslums, vecāki, mīlestība    21+

Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.

   2+

Vai atceries kad kopā gājām un smējāmies par niekiem,
Kad aizmirsām bēdas, tomēr dzīvojām tālāk,
Un visu, visu labo ko tobrīd darījām?
Mana asara pār vaigu tek..
Kad draudzība izgaisusi..
Es lūdzu: neaizej..
Zinu, ka vainīga biju es.
Bet atvaino lūdzu par ļaunajiem sāpošiem vārdiem ko tobrīd sacīju tev,
Un tāpēc lūdzu piedošanu tev..
Un nekad nešaubījos par izvēli savu..

   52+

Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam,
Tad visiem būs liels prieks!

   6+

Šī varbūt skaistākā no dienām,
Kas mūžā bijušas un būs.,
Tā divas upes saplūst vienā
Un viena straume tālāk plūst.

   2+

Mirdz tālās zvaigznes debesīs
Midz sapņi sveču liesmiņās
Mīt Ziemassvētkos cerība
Ko svētā nakts spēj piepildīt!

   14+

Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!

   8+

Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras!

   7+

Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.

Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.

   36+

Matos sudrabs, sirdīs zelts Jums krājies,
Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk.
Es arvien - ar jums kad parunājies,
Projām eju, kļuvis bagātāks.

   7+

Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!

   14+