Dzejoļi

Gribas man pieskārienu Tavu,
Just uz savas ādas vēl.

Atceros Es Tavas smukās, lielās acis,
Skatienu, kas kā jūra-zils,
Redzu Tevi visur kur vien eju,-
Daļa Tu no manas sapņu pils.

Redzu Tavus matus, Tavu stāju,
Jauko smaidu, kas Tev sejā mirdz.

Pati sev Es iemīlēties ļāvu,
Paklausīju tam, ko teica sirds.

Sapņi nezūd nekad, to ir gana,
Sapņi zemē simtiem tālu mīt.
Nepastāvīga ir dzīve mana,
Nezinu, ko mīlēšu Es rīt.

Tomēr Tava seja, acis Tavas,
Man no prāta neiziet, tās dzīvo,
Sapņos jūtu, Tavas maigās skavas,
Dvēseli, kas pazīst dzīvi brīvo.

   1+

Ziemassvētki, Jaunais gads
Nāciet ātrāk jus pie mums,
Svece deg,svece deg
Zelta gaismu ta mums dod
Pieci labi rūķīši,zelta egli krāsot sāk
Trīs no tiem piparkūkas cep
Divi rūķi sēž uz tās
Zelta gaismu
Tie mums zog!!!
Zvaigznes spīdums iespīd acis!!!!!!

   2+

Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj.
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut liksies kāds tīklus visapkārt vērpj.

   9+

Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.

   119+

Kad domāju par skolas gadiem,
Man saulē atkūst loga rūts,
Uz baltiem telefona vadiem,
Ar sarmu kopā domas dūc.

Skolas gadi    0+

Viss sākās tik skaisti kā pasakā
Kā vēlos es ticēt, ka paliks tas tā
Bet ar katru brīdi viss mainās
Un sāku es dzivot ilgās...

Esot tev blakus man nevaig neko
Tik mirkli es tveru- to brīnišķo
Kad esi man blakus un samīļo
Sakot ko jauku, kas iedvesmo

Bet baidos no jūtas tavām un savām
Cik ilgi tās kvēlos, starp sirdīm šīm abām...

   9+

Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!

   13+

Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.

   14+

pat tad kad esmu vientulībā,

neviens nespēs mani apstādināt...

es sēdēšu un atcerēšos,

atcerēšos visu kas bijis, kas pagaisis.

es sēdēšu un smieklus valdīšu,

kaut arī vientuļi man būs,

es celšos un savu dzīvi,

dzīvi ar smiekliem pildīšu.

es neskumšu,

es atmiņās gremdēšos,

un smieklos veldzēšos.

Pardomas    29+

Ja mīlestībā vīlies,
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un nospļaujies,
Un meklē nākošo.

   1+

Es dodos pa saulainu ceļu
Līdz rudens vēlajām salnām,
Līdz pirmajam septembrim skolā,
Līdz pirmajai dienai klasē.
Šis saulainais septembra rīts
Ir zelta saulītes apspīdēts,
Un katrā saulītes starā
Ir vasaras noslēpums tīts.

   9+

Ziemassvētku vakars jau tuvojas
Bērni vēl kupenās pikojas,
Rūķi tikai noskatās
Kā bērniem actiņas iemirdzas.

Bērni, prieks, ziemassvētku brīnums    35+

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

   1+

Atkal justies kā bērnam, kas brīnumu gaida.
Atkal lūkoties zvaigznēs un just,
Kā tās smaida
Un vēlīgi noraugās tevī caur Svētvakaru –
No sirds tev to novēlēt varu.

   4+

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.

Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.

Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!

   6+

Ak, māmiņ, cik simtiem solīšu
Tu dienām, pat naktīm skrēji,
Līdz mani, tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!

Māte, audzināšana    8+

Es dāvāšu Tev
Salda miega rītu,
Un visu savu
Miesas siltumu,
Tu tikai atbrauc
Dāvaniņai pakaļ,
Un paliec, kamēr tumsīs
Apsolītais vakars...
Man priekš Tevis
Pietaupīts ir kaut kas tāds,
Kas nevienam citam
Nav vēl dāvināts!

   5+

Kas būtu vasara, ja nebūtu saules silto staru?
Kas būtu rudens, ja koku lapas nedzeltētu?
Kas būtu ziema, ja nebūtu sniega?
Kas būtu pavasaris, ja neplauktu sniegpulkstenīši?
Kas būtu es, ja blakus nebūtu tu?
Es būtu viens mazs puteklītis visā plašajā pasaulē!

   4+

Tāds viņš maziņš savā dzīvē,
Tādi mazi visi mēs.
Katram savu lietu bariņš.
Katram savai lietai solis.

   10+

Pāri kalnam dikti gauss
Dāvanas ved Santaklauss...
Ar" tak cilvēks, saprotiet,
-Labāk nemaz negaidiet!

Santaklauss    8+

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā?
Būs zirnīši, būs pupiņas,
Būs cūciņas šņukuriņš.

Tautas dziesmas    2+

Sakļaujas priedes un vējā šalc: -
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi

   3+

Kā mazs pūpolzariņš,
Kā mazs saules stariņš,
Mirdzi saviem vecākiem!

Bērni, saule, prieks, vecāki    25+

Es lūdzu Dieviņam ūdeni,
Viņš dāvāja okeānu.
Es lūdzu Viņam ziedu
Un Viņš dāvāja rožu dārzu.
Es lūdzu Viņam laimi
Un Viņš man dāvāja Tevi!

   6+

Nu ir pienākusi diena,
Kad bez ziediem nepaliek neviena.
Gadā tā ir tikai viena,
Izbaudi to, jo tā nav ikdiena.

   2+

Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs!

Ceļš, jaunība    4+

Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.

Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!

   2+

Vakardiena ir vēsture,
Rītdiena ir nezināmais,
Bet šodiena - Dāvana.
Apjaust to, ka katra diena ir kaut kas īpašs, patiesībā ir ļoti liela svētība! To no visas sirds arī novēlu!

Evija    7+

Ja esi viena tad,
Zvani kā vienmēr man!

   2+

Lai nākdama, kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca,
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.

   62+