Dzejoļi

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no saltā dzīves vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet!

Bērns, puķe, dzīve, dvēsele

Ļuj sirdij klusi saprast-
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
No bērna dienu miņām
Kāds spožums iemirdzas!
Ja atcerē pie viņām
Sirds kādreiz kavējas.
Jau plivo sveču liesmās
Zaļš egles svinīgums.
Sirds augšup ceļas dziesmās:
"Ir dzimis glābējs mums!"

Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs.

Mīļo salavecīt,
Pagājušo gadu es saņēmu māsiņu -
Šogad es velos saņemt.. plastalīnu!

Klusi kokli spēle vēji,
mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnums.

Spoža, spoža zvaigžņu dzija,
rokas, kuras visu prot,-
pašu Laimu ieraudzīju,
gaismas cimdus uzadot.

Un es znu, ka tā bija
un es atkal saku tā:
-Sidrabiņu lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā

Viss tik jauks un skaists
Kā no grāmatas skats izzīmēts,
Kā no lapas balts
Sniegs izvēlēts.
Un tad pāri
Nobirst visu sapņu zvani,
Un kā zvaigznes tumšzilās debesīs
Cerības ticībā dzimst.
Un pār kluso lauku
Laižas Ziemsvētku rīts.
Iemirdz cilvēku sirdis,
Jo pāri Latvijai
Laižas Ziemsvētku rīts.

Ziemassvētku rīts

Lai kāzu diena cauri gadu tālēm ,
Kā cerība,kā balta bura peld ,
Un laimes ceļā lai tā neizbālē,
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.

Klusā cerībā es Tevi gaidu,
Atkal redzēt tavu smaidu,
Mīļus skūpstus es Tev sūtu,
Kaut nu es Tev blakus būtu.

Pa to ceļu, kas gar ciemiem slīd,
Kur dārzos rozes zied,
Soļiem viegliem - smaidu sejā,
Tavas bērnu dienas iet.
Sveic tās ziedi, sveic tās saule,
Putniņš saka birztalā:
Draugs, šo bērnu dienu sapni,
Dziļi sirdī paglabā.

Es dāvāšu Tev
Salda miega rītu,
Un visu savu
Miesas siltumu,
Tu tikai atbrauc
Dāvaniņai pakaļ,
Un paliec, kamēr tumsīs
Apsolītais vakars...
Man priekš Tevis
Pietaupīts ir kaut kas tāds,
Kas nevienam citam
Nav vēl dāvināts!

LAI TEV LAIME LAI TEV PRIEKS LAI TEV MAKĀ 10

Un mums par abiem būs
Viens kauss, viens mūžs,
Viens rīts, viens vakars,
Un viens maizes klaips!

Kāzsa

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

Divas skudras tumšām brillēm,
Satiekas zem zaļām dillēm.

Dzeram alu,liela oma
Tur Jānītis mūs ir saucis
Dziedam,dejojam mēs lielā oma
Mūsu svētki lielā oma beigušies

Vasara

Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs!

Ceļš, jaunība

Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara -
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt!

Saule, dzīvība, bērni

Klāt ziema,
Drīz Ziemassvētki būs,
Un bērni priekā,
Ziemassvētku vecīti sveiks,
Bērni dāvaniņas saņems,
Jo Ziemassvetki būs!

Kad divas sirdis satiekas,
Tad mazais kalejs ierodas.
Tas kalj un kalj un nerimstas,
Līdz abas sirdis vienojas!

Vai atceries kad kopā gājām un smējāmies par niekiem,
Kad aizmirsām bēdas, tomēr dzīvojām tālāk,
Un visu, visu labo ko tobrīd darījām?
Mana asara pār vaigu tek..
Kad draudzība izgaisusi..
Es lūdzu: neaizej..
Zinu, ka vainīga biju es.
Bet atvaino lūdzu par ļaunajiem sāpošiem vārdiem ko tobrīd sacīju tev,
Un tāpēc lūdzu piedošanu tev..
Un nekad nešaubījos par izvēli savu..

Mācies, kamēr gudris tiec,
Visu labi vērā liec.
Dzīve gudra, viltīga -
Gudrība tur derīga!

Paceļam mēs karogu augstu,
Lai teiktu: "Esi sveika Latvija!"
Pār Tevi plīvos karogs šis,
Sarkan baltisarkanais,
Kā mūsu dzimtās asinis,
Kas neapstājas un rit,
Pār laiku laikiem šiem,
Mēs esam vienoti,- ar Tevi Latvija!

Šodien pirmā skolas diena!
Es uz skolu eju viena.
Tomēr tas ir tīrais nieks
Zinu skolā valdīs prieks!

Vecīts nāk sētā ar dāvanu maisu
Mūsu dāvanas mētā pa gaisu.
Ar vienu no dāvanām trāpa viņš tam
Mūsu mīļajam sniegavīram.

Ver viņš vaļā dāvanu savu
Tiešām tur iekšā viņš viņu mana.
Šī būs mana sniega pika
Tiešām jauka tā man tika.

Mēs to redzm brīnāmies
Un ar kājām sitamies.
Mums tās davanas ar tīk
Vai jau vaļā tās var tīt?

Mamma piekodina NĒ!
Ziemassvētki vēl nav te.
Dāvanas var pagaidīt
Ejam punčus piepildīt.

Vai zini kas šie svētki ir?
Veikalā tos nevar pirkt.
Atnāk viņi vienreiz gadā
Ziemassvētki mājā manā.

Mēs katrs esam eņģelis,tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam,kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni...
(Lučiāno de Kreščenco)

Klusā, rāmā vakarā,
Bučiņa iet pastaigā.
Klusi zogas klāt pie Tevis!
Un vai zini? Tā no manis.

Gribas lai baltā pasaulē balti sniegi snieg
Un pa baltiem ceļiem balti cilvēki iet,
Un, lai baltos cilvēkos baltas domas dzimst,
Un, lai baltas darbdienas balti svētki ir.

Skolas sirdspuksti ir skolēni,
Bet skolas stiprums – skolotāja.
Ja skola ir lukturis, kas dāvā gaismu,
Tad skolotāja ir šī luktura liesmiņa.
Ja skola ir burvju dzēriens, kas dod spēku,
Tad skolotāja ir šī dzēriena biķeris.
Ja skola ir templis, kas sniedz mieru,
Tad skolotāja ir šī tempļa kolonnas.
Tik ilgi būs pasaule šī, cik ilgi būs skola
Un skolas dvēsele – skolotāja.

Lai Ziemassvētku vakars
Atnāk kluss un mierīgs
Bet Jaunā gadā saule
Zelta graudes katrā dienā sēj...

Ziemassvētku vakars

Ziemeļbrieži šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku,
Paģiras jau trešo sutku.