Dzejoļi

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā!

Ziemassvētku vakars, uguntiņa, jauns gads

Asins kopā smejas un dzied,
Lūpas maizi uz pusēm dala.
Jums līdz sirmumam blakus iet
Tur, kur dzintara jūras mala!

Siltus vārdus, gaišas domas,
Piparkūkām pilnas somas,
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu.

Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa,
Mūžiņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.

Trūkums, nauda, padoms

Jaunais gads ar lielu joni,
Dej ar ezermalas roni.
Salatevs tā naiski skatās,
Jaunais gads mūk malu malās.

Briedis Rūdolfs acis bola,
Tikmēr Santa zaru sola.
Santa bārdu noplukušu,
Saka briedim stāvi klusu.

Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli.

Lai jau jāņu ugunis
Apņirdz visus mūs
Un, lai smarža no papardes
Apreibina Jūs.

Jānis, līga, paparde

Mazs enģelits man priekšā teic,
ka tevi šodien jāapsveic.
Lai amoriņš tev sirdī valda,
un nelaimes ar bultām skalda!

Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas -
Salavecim par brīvu jājas!

Zvaigžņu meita.
Bij mēnesis cipresēs apgāzies.
Uz mēneša ragiem Tu balstījies,
kā pa apaļu lodziņu izliecies,

Tavos pirkstos bij divi debesu ziedi.
Tu vienu caur zilo nakti man sviedi.
Es dzirdēju, ka Tu aiz cipresēm dziedi:

Kas manu ziedu atradīs,
tam ilgas asinīs nedzisīs
tās viņu nāvē un nelaimē dzīs.

Nāve un nelaime maldi tik būs.
Nāve un nelaime tuvinās mūs
nelaimē dvēsele zvaigžņota kļūs.

Zvaigžnotā zvaigžņoto sagaidīs,
zvaigžņu mirdzumā gredzenus mīs.
Mūžam vairs maldīties nelaidīs.

Man sapnis ira, kā sapņi irst.
Bet tagad dvēsele, kā zieds birstot, irst
ilgās irst... Mirst un nenomirst

F.Bārda

Zvaigžņu meita

Atnāk Ziemassvētki,
Zaļa eglīte,
LIelais svētku brīnums,
Spoža svecīte.

Ziemassvētku gaisma
Spīdi sirsniņā
Lai es ceļu rodu
Tumšā naksniņā!

Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni

Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.

Šodien pirmā skolas diena!
Es uz skolu eju viena.
Tomēr tas ir tīrais nieks
Zinu skolā valdīs prieks!

Kad ziemas nakts vis klusākā
Pār baltiem laukiem klājas
No meža laimes lācis nāk
Un ielūkojas mājās

Tur klētī smaržo labība
Un kūtī gremo lopi
Bet rijā balti lini guļ
Un bišu pilni stropi

Pa logu lācis ieskatās
Kur zaļa egle zaro
Un balta svece gaismu lej
Caur ziemas nakti garo

Iet laimes lācis domīgi
Pa sēcvidu uz aku
Un redz ka pati laime nāk
Pa sniegā mītu taku

Kue laime Ziemassvētkus svin
Tur viņš pa velti nācis
Un aizbrien rāmi smaidīdams
Pār laukiem laimes lācis.

Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara -
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt!

Saule, dzīvība, bērni

Divas mazas kājiņas tipināt jau sāk,
Divas mazas rociņas tēti apkampt māk.
Māmiņai Tu uzsmaidi, rokas pretī sniedz,
Ieklausies ko saka tā, visu vērā liec.
Uz Taviem maziem pleciņiem gadu nasta krāsies.
Kad pirmais gadiņš aizritēs, tā vietā otrs stāsies!

Bērns, smaids, vecums, gadiņš

Ceļa sākumā mūs pārņem bailes; mēs gribam visu izdarīt pareizi. Bet dzīve mums tikai viena – kurš tad izgudrojis šo "pareizi". Paraugs noder vien salīdzināšanai, lai mēs redzētu, kā citi izprot dzīvi. Mēs bieži apbrīnojam citu cilvēku gājumu un tikpat bieži varam mācīties no citu cilvēku kļūdām. Taču, kā veidot savu dzīvi labāku, - katra paša ziņā.
/Paulu Koelju

Ceļš, dzīve, novēlējums

Es nevēlos naudu,
Es nevēlos zeltu,
Bet mīlestību īstu,
Kas kopā mūs tur...

Hbd, mīlestība

Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
Zaķītis gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kokteilīts!

I just wanted to say that I fell in Love with You again.
It was beautiful evening today, when You came around it stopped to rain,
When We were going same way I was so happu – I lost my pain,
I know later it will be hard to pay with tears for this wonderful thing what I just gain.
Your smile gave me way of hope, I trust that it wasn’t vain,
I Love You, I won’t complain –
It isn’t taint ‘cause You shined like a saint
And I wish You to be mine for the rest of time.

Grūti nu gan
Mācīties man
Pasaka man:
Iemācies gan.

Iemācos gan
Pasaka man:
Malacis gan
Biji tu man!

Keita

Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ es tev pasniegt varu,
Dāvanai no manas sirds.

Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.

Uguns, ziema, laima, meita

Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!

Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.

Viss tik jauks un skaists
Kā no grāmatas skats izzīmēts,
Kā no lapas balts
Sniegs izvēlēts.
Un tad pāri
Nobirst visu sapņu zvani,
Un kā zvaigznes tumšzilās debesīs
Cerības ticībā dzimst.
Un pār kluso lauku
Laižas Ziemsvētku rīts.
Iemirdz cilvēku sirdis,
Jo pāri Latvijai
Laižas Ziemsvētku rīts.

Ziemassvētku rīts

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Es pateicos tev, mīļā, labā skola,
Par rīta sauli, ko mums liki plaukstās:
Mēs paņemam no tavas klases sola
Sev līdz ar sauli sapņu zvaigznes augstās.

Es pateicos tev skolotāj, mans sirmais,
Par sirdi liesmaino, ko tu mums devi:
Tu lielās dzīves ceļā biji pirmais,
Kas atrast mācēji mums pašiem sevi.

Par tavu balto bērzu maigām šalkām,
Kas mūža pavasariem pāri skries,
Par tālu gaitu nebeidzamām alkām
Tev skola vienmēr nāksim pateikties.
/Jāzeps Osmanis

Skola, skolotājs

Klusā cerībā es Tevi gaidu,
Atkal redzēt tavu smaidu,
Mīļus skūpstus es Tev sūtu,
Kaut nu es Tev blakus būtu.