Dzejoļi

Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība.

(1)

Kad atnāca Lieldiena
Zaķis olas iznēsāja,
Zaķis olas iznēsāja:
Pa krūmu krūmiņiem.

(1)

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām
Sētas durvis izlauzuši
Ar savām dāvanām.

(0)

Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni

(1)

Gailis, skaļā balsī bļauj,
Fermers šķūnī cūku kauj,
Govs kas aši skrien pēc siena,
Sveic tie tevi vārdadienā!

Fermeris, vārdiņsvētki

(1)

Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!

(15)

Līgo meži, līgo druvas
Līgo saule norietot!
Lai līgoja puiši, meitas
Sauli rītā sagaidot!

Jāņi, līgo

(9)

Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā.

(5)

Kalendārs ir ļoti viltīgs,
Teic, kā katru vārdā sauc!
Šodien datums ļoti zīmīgs,
Jo pie jums tas ciemos sauc!

(22)

Vārdadienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
"Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!"

(1)

Atgooja Lieldienīte
Par kolniem, par lejom
Ai meikstiem peirāgiem,
Ai cosnom ūlom..

(0)

Aiz loga saule gaiši spīd,
Dabas skaņa ausīs krīt
Beidzot vasara ir klāt
Ražas laiks jau tuvu nāk.
Ilgi gaidījām vasaru jauko
Peldes prieku nepārtraukto
Laiks ir baudīt mēnešus šos,
Skolēniem brīvdienu pildīto.

Engpire

(24)

Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.

(37)

Pirmā skolas diena klāt,
Skolā iet ir jāatsāk -
Džeki priecīgi nu smaida,
No meitenēm tik skūpstus gaida.

(5)

Labvakaru, Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi.

(1)

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

(1)

Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.

(3)

1 gadu laimes,
12 mēnešus veiksmes,
53 nedēļas saules,
365 dienas veselības,
8766 stundas mīlestības,
525600 minūtes labu garastāvokli!

Jaunā gadā mirdzumu acīs un siltumu dvēselē, veselību pašam un veselus mīļos.
Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai, iedvesmu darbā un aizmiršanu par Zemes pievilkšanas spēku,
Apņēmību izpildīt pašam dotos solījumus un drosmi sev noticēt, enģeli uz pleca un mīļu cilvēku cieši sev blakus,
Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību pret pasauli aiz loga!
Lai veicas un lai izdodas!

Ļauj, lai prieks atmiņu kupenas bradā,
Uzticies brīnumam trauslam kā sniegs.
Prieka, veselības, mīlestības un patīkamu pārsteigumu pilnu Jauno Gadu!

Jaunā gada dzejoļi

(53)

Nebēdā, ja esi viena,
Un, ja pagājusi diena,
Piezvani tad vecenēm,
Labu labām draudzenēm!

(6)

Apjaust to, ka katra diena ir kaut kas īpašs, patiesībā ir ļoti liela svētība! To no visas sirds arī novēlu!
Vakardiena ir vēsture,
Rītdiena ir nezināmais,
Bet šodiena - Dāvana.

(122)

Olas raibas, raibas,
Ir tās ļoti skaistas.
Krāsu zaķim daudz, jo daudz
Bariņš zaķu šurpu trauc.

(0)

Stāvēju tumsā, redzēju tevi, savas atmiņas redzēju tavās acīs
Cerēju uz baltu vēja spārnu, kas atgriezīs mūs vasarā
Kaut varētu kāds dāvāt šos spārnus
Tad laiks man atkal nozīmētu mūžību nevis ceļu, kuram redzams gals
Vai atceries? Mūžam kopā...jā...es ticēju, ka pastāv mūžība
Tagad tā ir tik pat neaizsniedzams sapnis kā tu
Kāpēc tu neņem manu roku? Es lūdzu
Es lūdzu par laimi, kuras paliekas centos sagrābt ar aukstajām plaukstām
Nav vairs tavu roku, kuras saņemtu manas plaukstas
Vai vēl pēdējo reizi varu aizsniegties ar saviem pirkstiem?
Nē...tu lēnām atkāpies, es nespēju, es nespēju vairs just, ka mūsu rokas saskartos
Tagad šie daži soļi ir vislielākais šķērslis starp mums, bet tu turpini atkāpties
Ar savām domām tu mani izdzēs, salauz, aizpūt
Aizpūt gluži tā kā vējš pūš vecās, dzeltenās koku lapas, kuras vairs nekad nezaļos
Esmu jau tik tālu no tevis, ka jūtu tikai aukstumu
Es tevi vairs nepazīstu, nekad neesmu redzējusi šādus ledus kristālus ieskaujam mūs abus
Tavas lūpas... tās vairs nedveš maigus vārdus
Tās vispār vairs nedod man dzirdēt tavu patīkamo balsi
Tavas lūpas man ir ledus aukstas
Bet vai es varētu tev dāvāt siltumu?
Nē...tavu sirdi pārņēmis viscietākais ledus, kuram nespēju pretoties
Man nav spēka to pārlauzt
Man nav spēka, es pati esmu salauzta
Tavs noliegums manā ķermenī dzen tik dziļas rētas, kad es jūtu...
Mana sirds tiks saplosīta
Es sažņaudzos, es salūztu, es saļimstu, es krītu
Ievainota es palieku viena, tagad es zinu...
Tu nenāksi mani pasargāt, tu to nekad nedarīsi

Nelaimīga mīlestība

(29)

Reiz zaļoja jaunība, cerība plauka
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks
Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka
Un nākotne spoža kā saules vaigs.

Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi
Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts,
Reiz dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.

Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.

(1)

Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!

(8)

Dzīvoja reiz sniegbaltīte,
Kurai bija apetīte,
Ziemassvētkos klusi, klusi
Visus naščus apēdusi.

(8)

Salavecis iet pa ielu,
Nes tev dāvanmaisu lielu,
Viena dāvana priekš tevis,
Ko viņš dāvina no sevis!
Maisā lācis, lielas lelles,
Katrai lellei baltas krelles:
Glītas sprādzes taviem matiem,
Mašīnas ar 4 ratiem,
Maisā koka klucīši, blakus mīksti kaķīši,
Dāvanmaiss ir liels un smags,
Salavecis brien kā traks.
Staigā viņš šodien, rīt,
Būs pie tevis aizparīt.

(2)

Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.

(2)

Vēl jau septembris smaržīgas rozes
Tavās rokās reibinot liek,
Vēl jau svešas Tev asteru skumjas,
Liesmo dvēselē mežvīna prieks.
Vēl to dienu vesela jūra,
Kas kā pīlādži debesīs zied,
Pie tā zeltainā mākoņa turies,
Kurā vasara nenoriet!

(9)

Šonakt savas durvis neaizver,
ielaid debess atspīdumu telpā.
Šonakt varbūt atnāks eņģels kluss,
sasildīties tavā siltā elpā.

(0)

Sveicu tevi vārda dienā
Tikai neslīcinies pienā,
Lai var tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt.

(16)