Dzejoļi

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

(1)

Un kad mīlēsim mēs abi,
Trauksimies mākoņiem pāri abi.
Es Tev teikšu nepievil mani,
Vai tad īsti mīli mani?
Ilgas piedzīvosim abi,
Sniegā sirdis zīmēsim abi!

(1)

Šeit mana roka raksta,
Bet nezinu priekš kam,
Bet sirds man klusi saka -
Priekš ilgām atmiņām.

(5)

Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni
Tu pat neatminies.

(4)

Tu liec man domās dejot,
Un sapņos klusi apkārt klejot,
Ar sīkiem soļiem visur iet,
Lai skatītos kā saule riet.

Tu liec man smaidīt bēdās,
Un visu sakraut vecās grēdās,
Tu liec man mīlēt sevi,
Lai ir kas vienmēr mīlē tevi.

Tu liec man sevi saprast,
Un pašai ar sevi aprast..
Tu liec man sevi mācīt,
Par to es tevi mīlu - mīļo lācīt!

(0)

Vakarā gulēt gāju es.
Dzirdēju! Skaista eņģeļa balsi mani uzrunājam,
Pavēros, un redzēju eņģeli stāvam pie manas gultas gala.
Bet skaistais eņģelis tikai nosauca manu vardu!
Visu nakti domāju, ko tas varētu nozīmēt?
No rīta sapratu, ka tas bija skaists sapnis.
Un sapnī redzētais brīnumskaistais eņģelis bija tu mana mīļotā.
E.Zagorskis

(3)

Lai tev laime,
Lai tev prieks
Un lai stundās
Nenāk miegs!

Skola

(8)

Nākat šurpu, Jāņu bērni,
Nākat lieli, nākat mazi,
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.

(0)

Saulīte pa zemi ripo,
Skaistu vārdiņu tā tin.
Gods un slava tam.

(1)

Māca mākonītis savaldīties,
Dusmoties - negaiss un krusa.
Sūdzēties iemāca vārna.
Spītību - vāvere kokā...
Lidot kaut arī nav spārnu,
Lidot un nedoties rokā.

(1)

Nesmej par citiem, kam dzīve ir grūta,
Nesmej, kam sāpēs salauzta sirds.
Esi kā saule, kas silda un glāsta,
Arī to ziedu, kas dubļos ir mīts.

(3)

Teic, kā man tevi paaijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?
Man divas vien ir rokas,
Un sirds, - tā viena vien;
Bet mīlas saldās mokas
Aug augumā arvien.

(0)

Šodien baltu ziedu klēpi,
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā,
Būtu liels un paties prieks.

(4)

Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!

(0)

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.

(4)

LAI TEV LAIME LAI TEV PRIEKS LAI TEV MAKĀ 10

(60)

Lai visus ziedus
Jums saule veltī.
Lai sirdi un dvēsli
Ar laimi zeltī!

(2)

Vakar,kad saule riet
Velos es pie tevis iet,
Skūpstīt glāstīt un par,
Sevi blēņas stāstīt,
Tad nu laimīgi mēs būsim
Kad par pāri kļūsim!



(2)

No bērna pirmās dienas,
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.

Bērns, šūpulis, vārds

(0)

Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs -
Mīlas nakti izbaudīs!

(0)

Ar vēja spārniem paceļos
Un tālu debessjumā aizlaižos
Taj" brīdi jūtos brīvs
Kā punts debesīs.

Bet nosēsties kad vēlos es
Tavu māju meklēju
Palodzi vai pagalmu
Lai Tevi satikt varētu.

Tad laimes jūrā ienirtu
Un Tevi līdzi paķertu,
Mēs divi vien līdz dzīlēm peldetu,
Un kopīgu ko atrastu.

Tad vēja spārnos paceļos,
Un skumjām acīm paveros,
Jo atkal projām jālaižas
Kā brīvam putnam debesīs.

(24)

Kad uz visas zemeslodes
Tavu vārdenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin.

(2)

Debess zilā zeme,zaļā
mēs tik daudz ko gribam, gribam
veriet savus logus vaļā
gribam zvaigzni redzēt zibam.

Iesākas darba rīts
Saulstars iespīdas mazs
Darbiņš kad padarīts
Zvaigznīte iedegas.

Negribam lai nāves lietus
Pāri mūsu galvām līņā
Gribam, lai pār zemi lido
Baloži un baloniņi.

Vienam tas darāms nav,
Kopā jādara tas.
Atnāci?
Sveiks mans draugs,
zvaigznīte iedegās.

(0)

Kas mīlestība ir?
Ko spēj tā darīt ar cilvēku?
Tik neskaitāmi daudzi to ir piedzīvojuši,
Bet izskaidrot - to spēj tik retais;

Tā izmaina cilvēku līdz nepazīšanai,
Tās dēļ tas dara neticamo,
Tā izmaina cilvēka domāšanu,
Tās dēļ tas gatavs ir atdot visu;

Tā cilvēkā rada sajūtas,
Tādas kņudošas un neizskaidrojamas,
Tā cilvēkā rada sajūtas,
Reizēm laimīgas, reizēm sāpīgas;

No tās spēj cilvēks paēst,
No tās spēj cilvēks iztikt,
No tās spēj cilvēks izdzīvot,
Tik no viena šī vārda - mīlestība.

(5)

Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.

(0)

Tas, ka nezini ko jūtu,
Dara sirdi manu grūtu.
Tādēļ mirkļa iespaidā
Tev šo dzejoli es sūtu.

Tik brīnumainu lietu daudz,
Kas manī tevi saista.
Tas, ka esi tu tik interesanta,
Un ka esi tu tik skaista.

Tava patīkamā balss
U tavi garie mati.
Tavs brīnišķīgais augums
Un tavi acu skati.

Un brīdī, kad tu runāji
Es klausījos un smaidīju,
Jo tieši to brīd` sapratu,
Ka esi meitene ko gaidīju.

(1)

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Kas to zāli uzpīpēja -
Guļ trīs dienas bezfilmā!

(0)

Kad viņi tiekas-
Viens pēc otra tiecas!
Tie iedegas kaislē, ka
Acis kvēlo un lūpas kļaujas..
Viņi skūpstam ļaujas
Un tuvāk viens pie otra raujas!!!

Kaisle

(2)

Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev makā
Vienmēr latiņš lieks.

(16)

Baltais kumeļš

Skaties uz dzīvi ar savām acīm,
Skaties uz "viņiem" ar savu sirdi,
Skaties uz sevi pats ar savu dvēseli,
Saskati manī sevi un pilnveido mani,

Padarīsim pasauli skaistāku un pilnīgāku,
Padarīsim apkārtējos laimīgākus un draudzīgākus,
Padarīsim sevi paši par patiesiem,
Būsim tādēļ kopā kā balti kumeļi pļavā!

(2)