Lai jums pīrāgs pilns ar speķi,
Lai uz biksēm nava pleķi.
Un tad naudu pilnu zeķi,
Skaistu meiteni zem deķi.
Salatēvs ar garo bārdu,
Apdzēries un egli spārda!
Egle saka - kas tad tas,
Man tak zaros mantiņas.
Ej tu stulbā egle d***t,
Patīk man kad skujas birst!
Ezis zaķim saka klusi,
Paiesim uz meža pusi,
Tur uz cūku taciņas,
Dala visiem paciņas!
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Apaviņa plēsejiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!
Lauž saule ziemas bardzību,
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars.
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Cik koši svētku egle laistās
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība.
Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes!
Zaļš egļu zars deg jautri
Ap svecēm blāzmodams,
Prieks iekrīt sirdī kautri
Un dziesmās šalko nams.
Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.
Ziemassvētku vecītis
Gāja lasīt puķītes,
Rokā bija šķērītes
Kājās jaunas zeķītes.
Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.
Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!
Salavecis eglē sēž,
Bail tam kāpt ir lejā,
Apkārt eglei bērni stāv,
Grib tam sadot sejā.
Ziemassvētkos tādu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu.
Un ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!
Mīļo salavecīti,
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!
Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!
Sniega pārslas lēni rit
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt sāk
Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz.
Salavecis zina risku,
Iebāž maisā cūkas cisku.
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads!
Lai baltas sveces logā mirdz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!
Svētvakars stāv nama logā
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
Debesu velvei piekalts,
Greznojas Mēness siers.
Adventes sveces spīgo -
Dvēselē miers.
Paņemsim liesmu līdz,
Tumsa pa gabalu liegs.
Gaismu uz veselu gadu
Savos atstaros slēgs.
Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...
Pienācis laiks, kad zvaigžņu
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā,
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.
Lai nākamais gads būtu veiksmīgs un panākumiem
bagāts, jāmēģina sasmīdināt cūkas šņukuru. Ja tas sāk
skaļi smieties, jāpārstāj lietot alkohols! :)
Šeku reku, kā pa gaisu,
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā — šampis, zacenīte,
Līdzās — smuka Sniegbaltīte!
Lai deg sveces,
Lai pil tauki,
Lai iet Jaunā gadā jauki!