Vairāk just nekā sirds spēj to teikt,
Vairāk gribēt nekā vispār var veikt.
Vairāk saprast kā prātam ļauts.
Baltas kājas no rīta aut.
Visu, ko jūti, visu ko redzi,
Visu, ko nolemts tev zināt,
Paņem un iedzedz,
Iededz par sveci,
Lai citas var aizdedzināt.
Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.
Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds
Daži draugi un sirds, kuru darīt ļauts.
Sapņi dzimst arvien no jauna,
Izaug pasakām un teikām līdz,
Sapņi domas pasargā no ļauna,
Cauri nelaimēm un bēdām stīdz.
Vai tu arī, sirds, tu vari,
Vai tev spēka pietiks tam:
Prieks vai sāpes dienu kāpās
Vienmēr dzīvot skaistumam.
Tik labam būt kā sniegam -
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rupju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.
Mūžu aizmūžā,
Laiku plūdumā,
Gadu gadskārtās
Vienmēr mirdz:
Gaiša saule un silta sirds.
Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs.
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!
Ja dzīvē ir grūti,
Ja mostas naids,
To projām sūti,
Lai staro smaids!
Lai silti vasarā, lai ziemā snieg
Lai darbs, lai draugi un arī prieks!
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt!
Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl!
Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību,
Lai sirdī vienmēr valda prieks
Un naudas makā latiņš lieks.
Lai, dzīves ceļu ejot,
Tavs spēks tev nepazūd.
Kaut arī nospiež smagums,
Lai gaišus brīžus dvēsle jūt.
Lai tu visu mūžu saglabātu
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!
Lai ar tevi vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars!
Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rīt,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit.
Lai dzīve saules vienmēr gana,
Lai silti tad, kad vēji pāri iet,
Un lai no pirmās satikšanās
Jums visu mūžu mīla zied.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir tavai ikdienai.
Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.
Ja sāpes smeldz tev krūtīs
Ar smaidu dzīvē ej!
Tad tici skumjas gaisīs
Nāks stiprums dvēselei.
Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī.
Atceries kādreiz takas, kas ietas,
Atceries brīžus visskaistākos.
Atmiņas vainagā kopā, kas sietas
Spēkus dos brīžos visbargākos.
Ej tur, kur tevi vada ilgas,
Neej tur, kur tevi vētras sauc.
Dzīvē daudz ir sapņu zilgas
Prieku tur, kur arī bēdas daudz.
Nesmej par citiem, kam dzīve ir grūta,
Nesmej, kam sāpēs salauzta sirds.
Esi kā saule, kas silda un glāsta,
Arī to ziedu, kas dubļos ir mīts.
Paklausies, kā ziedi zvana,
Paklausies, kā runā sirds,
Varbūt kādā mazā ziedā
Tava lielā laime mirdz.
Ja tev dzīvē gadās bēdas
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai!
Esi cilvēks ar raksturu cietu,
Savus sapņus kas pildīt prot!
Lai tu smaidot uz nākotni ietu,
Ceļu skaistāko kāds vien var būt.