Lai pār zemi klājas vakars,
Lai aiz loga gaudo vējš.
Tavā sirdī vienmēr ienāks
Prieks un laime svētītā.
Tikai smaidam piemīt vara,
Kas jebkurai sirdij mīļš.
Atnāk tavos svētkos ciemos,
Atnes to, kas dvēs’lei tīrs.
Kad aiz loga vakars tumst,
Ārā zaķīts sēž un skumst,
Viņam rokā groziņš labs,
Ir viņš mazs, bet tomēr jauks.
Groziņā tam olu daudz.
Bet tad zaķis kaut kur brauc,
Mašīna jau tālu kauc,
Iekšā zaķis snauž!
Šūpojieti mūsu meitas
Lieldieniņu rītiņā.
Lieldieniņas sagaidot,
Lielajās šūpolēs.
Šorīt jāceļas man agri,
Pūpolsvētdiena jau klāt.
Tevi mīļi un sirsnīgi
Jānoper ir, vecomāt.
Olas krāsojam mēs abi.
Kopā iznāk ļoti labi.
Viesi ātri šurpu sanāk,
Lieldienas nu ir kā senāk.
Lielā krūzē sulu liesi
Sanāks arī daudzi viesi.
Visi raibas olas prasa
Un tik pakausīti kasa.
Olas raibas, raibas,
Ir tās ļoti skaistas.
Krāsu zaķim daudz, jo daudz
Bariņš zaķu šurpu trauc.
Kad atnāca Lieldiena
Zaķis olas iznēsāja,
Zaķis olas iznēsāja:
Pa krūmu krūmiņiem.
Lieldienas mēs visi gaidām,
Oliņas mēs krāsojam,
Pūpoliņus vāzē liekam,
Šūpoties mēs tiekam.
Zaķis ciemos nāk pie mums,
Oliņas tas paslēpj jums.
Meklējam mēs visi aši,
Atrodam tās visi braši.
Zaķu tētis jautri smej,
Košas krāsas traukos lej.
Šodien visiem liels ir prieks,
Tāpēc šeit neviens nav lieks.
Un, lai labāk darbi sokas,
Noder mājās bērnu rokas.
Zaķīts olas krāsot steidz,
Drīz jau darbs ir jāpabeidz.
Māmiņa tad grozā olas liek,
Lai tās katram bērnam tiek.
Mugurā tad zaķis grozu ceļ,
Sev pa priekšu olu veļ.
Nu jau krāsas liktas malā,
Lielais darbs nu mums ir galā.
Ir pienācis Lieldienu rīts.
Man rokās groziņš pīts.
Eju ārā lūkot tās,
Olas krāsotās.
Rau, te visas ligzdā sēd.
Gaida zaķēnus, kas ēd.
Lūk, ar kurvi esmu klāt
Viens, divi, trīs -
Visas kurvī akurāt!
Pienācis ir Lieldienu rīts.
Man blakus stāv groziņš pīts.
Groziņā ir viena ola.
Lielas acis viņa bola.
Draudzene man olu sita,
Līdz beidzot viņa zemē krita.
Tad nu galdā olas lika.
No tām man arī kāda tika.
Lieldiensvētki drīz būs klāt,
Jāsāk olas darināt.
Rīt pie darba ķeršos klāt,
Gribu olas izrotāt.
Būs tās mazas, Būs tās vieglas,
Būs tās apaļas un smagas.
Olas grozā salikām,
Lieldienām mēs pamājām.
Lieldienas, Lieldienas!
Klāt ir atnākušas viņas.
Zaķis olas atnesis,
Bērniem olas sasitis.
Ripos olas, ripos olas
Gan pa galdiem, gan pa soliem.
Lielas olas, mazas olas,
Visas labi ripoja.
Kad pūpols acis bola,
Kā skumja, balta ola,
Tad zaķis nāk ar otu,
Lai olas nokrāsotu.
Tam varavīksnes krāsas,
Viņš krāso baltas māsas.
Un smaida baltā ola,
To zaķis krāsot sola.
Lieldienu zaķim
Visas olas izbirušas.
Nākat bērni palīdzēt
Zaķim olas salasīt.
Bērni olas salasīja,
Zaķis tālāk aizcilpoja,
Labiem bērniem izdalīja
Lieldieniņu rītiņā.
Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Lieldienas ir atnākušas
Pavasarim sākoties.
Lieldienzaķis krāso olas
Netālu no mūsu mājas.
Mēs ar olām sitamies
Un pa laikam smejamies.
Šūpolēs mēs sēžamies
Augstu gaisā ceļamies.
Priecīgi mēs visi esam,
Lieldienolas mājās nesam-
Visādas, dažādas,
Lieldienolas krāsainas.
Tā tik bija liela diena,
Pienākusī Lieldieniņa.
Agri rītā piecēlos,
Skatos – grozā zaķis sēž.
Zaķim blakus raibas olas.
Jāmeklē nu stiprāko.
Olu atradu es skaistu
Un tad seko lielā cīņa.
Cīņa bija ļoti spraiga,
Tomēr uzvara bij mana!
Svētdienas rītā, kad saule aust,
Pāri kalnam zaķis jau trauc.
Rokā tam groziņš pīts.
Daudzkrāsu olas iekšā tur spīd.
Ieskrējis pagalmā, olas viņš ņem,
Zem eglēm, zem sūnām tās stiepj.
Un zina viņš, ka celsies bērni un pagalmā skries,
Meklēs olas un priecāsies.
Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.
Lieldieniņas, Lieldieniņas,
Labi, ka ir gadā viņas.
Kopā sanāk tās nu divas.
Tās ir manas, tās ir tavas.
Pretī nāku smaidīdama,
Ļoti, ļoti gaidīdama.
Lieldieniņas nu ir klāt,
Jāsāk viesus aicināt.
Viesu sanāk ļoti daudz,
Citi draugus klāt vēl sauc.
Daži olas ripina,
Vēl kāds kaut ko purpina.
Sanāk Lieldienas tik raibas.
Kad olas krāsotas svaigas.
Tad tik jāsāk kaulēties,
Kamēr kādam ola plīsīs.
Pavasaris atnācis,
Ziedus krāšņus atvedis.
Krokosiņus, vizbulītes,
Sudrabbaltus pūpolīšus.
Olas, olas, oliņas
Raibas tā kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt,
Zaķis olas dēt jau sāk.
Ejot uz skolu
Atradu olu.
Nu acis bolu,
Kam to lai solu?
Saukšu pēc Annas,
Kura aiz vannas
Mazgāja kannas,
Lai cep uz pannas.
Lieldieniņas braukšus brauca
Ar raibām oliņām.
Ar raibām oliņām,
Lieliem olu groziņiem.
Zaķīts - olu vedējiņš,
Vistas - olu dējējiņas.
Saimniecītes – krāsotājas,
Raibu olu radītājas.
Lieldienas ir skaisti svētki,
Lieldienās var krāsot olas
Krāsainas jo krāsainas,
Dzeltenas un sarkanas.
Augsti, augsti šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties!
Lieldieniņas, Lieldieniņas,
Pašas vārtus vērtu viņas.
Gribētu , lai vista dētu
Oliņu jau krāsotu!
Ja tā ola nebūs man,
Jāprasa tā kumeļam.
Lai to olu dabū viņš,
Kaut vēl maziņš kumeliņš.
Ja viņš olu nedabū,
Zosu ola jādabū.
Ja tā dos man lielu olu,
Tad es pati krāsot solu.
Tad es vārtus vēršu viņām,
Krāsainajām Lieldienām.
Un lai aši iekšā nāk,
Skaistās olas skatīt sāk!