Lai cik liels ir pavasaris dabā,
Tas spīd rudens salnām atnākot.
Dzīves pavasari sirdī glabā,
Lai nekādas salnas neskar to.
Būt savā patiesībā drošai,
Būt skaistai tā kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.
Uztver dzīvi kā spēli vieglu,
Kurā spēlējam mēs visi,
Viens nevar uzvarēt šo spēli,
Šajā dzīves skolā.
Ir tikai daži brīži,
Kas mūsos gaiši spīd,
Kad visas dzīves tumsa,
Gar tevi projām slīd.
No kāda drauga vaiga,
No kādas siltas sirds,
Nāk nezūdama gaisma,
Un nebeidami mirdz.
Ja kādā sniegotā naktī pa Tavu logu ierāpjas resns, bārdains vīriņš un mēģina Tevi iebāzt maisā - nebaidies! Tas ir Ziemassvētku vecītis! Es viņam palūdzu, lai atnes man Ziemassvētkos TEVI!
Visas lauku puķes zied,
Papardīte vien nezied,
Tā zied Jāņu naksniņā,
Kad ļautiņi neredzēja.
Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied,
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Zelta miglu miglodama.
Visas puķes vaiņagā,
Papardīte mežmalā,
Tā gaidīja meklētāja,
Jāņu naktes vidiņā.
Sirdis, lai piepildās baltām domām, un sapņus, lai mirdzošās zvaigznes, krītot, pārvērš īstenībā!
Paveries debesīs,
Tur rakstīts mans vēlējums Tev,
Lai Tevi sargā debesīs,
Un mīl uz zemes šīs.
Mīli to, ko ir vērts mīlēt,
Aizmirsti to, ko nav vērts atcerēties,
Lepojies ar to, kas ir lepnuma vērts,
Gūsti atelpu arī steigas brīžos,
Uzcel žogu starp sevi un raizēm,
Lai nesteidzīgs laiks Tavos laimes brīžos.
Lai katrs sapnis domās tīts,
Tiek Jaunā gadā piepildīts!
Baltu sniegu jums dāvā rīts,
Baltas pārslas, lai plaukstās krīt,
Lai pasaulē šajā šodien un rīt,
Baltas vien baltas domas mīt.
Jā, mīļā Māt, ne tikai dziedāt tu mācīji man,
Arī darbu darīt palaikam,
Iet taisnības ceļu un grūtumu panest,
Un daudzas bij reizes, kad klusi Tev sacīju, Paldies!
Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Jauka lai Tev ir šī diena,
Māmiņa mīļā, tik laba kā tu,
Neviena nav uz šīs Pasaules.
Cik laimes pilni bērnu vaigi,
Cik līksmi viņi raugās, smej,
Un neskaitāmi eņģeļu pulki,
Tiem līdz iekš debess dzied un dej.
Veidenbaums
Vēlu, lai Tev laime sēdē,
Tā kā korķis pudelē,
Lai Tu puišos sapītos,
Tā kā vista pakulās.
Paldies Tev, Māt,
Par visu mīļumu ko devi,
Par prieku un labestību,
Par to, kas iemācīts un sasniegts.
Lai Jaunais gads un Ziemassvētku nakts,
Kā brīnums nāk un prieku sirdī lej,
Lai atnes Laimi dvēselei,
Un mieru Pasaulei.
Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā,
No sniega laukiem rīta klusumā,
Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā,
Kur baltos spārnus klusi saglauduši,
Uz ceļiem eņģeļi stāv galvas noliekuši.
Uz ceļiem eņģeļi, kā sniega mākoņi.
K.Skalbe
Dzīve ir īsa - pārkāp noteikumus. Ātri piedod. Skūpsti lēnām. Mīli no visas sirds! Smejies no visas sirds! Un nekad nenožēlo par to, kas lika Tev uzsmaidīt un būt laimīgam!
Mūs šūpo dzīves šūpulī,
Ik prieku ēno bēdas,
Viss aizgājis un pazudis,
Kā sausās smiltīs pēdas.
Baltais vīriņš, baltā rītā,
Baltas kurpes kājās auj,
Dvēsele kā bārda balta,
Miesā tērpta gaiši stalta.
Paskaties! Tas blakus tev,
Dzīve nav tik melna, salta,
Dzīve balta - Tici sev!
Dedzu skalu, dedzu sveci,
Tumša mana istabiņa,
Ienāk mana māmuliņa,
Tūdaļ gaiša istabiņa.
Lai gaisā jūtams viegls flirts,
Bet ūdenim, lai piejaukts spirts.
Es ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk,
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
Kaldupe
Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas,
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu,
Par skaistāko savējo katrs mēs saucam,
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida.
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus,
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot,
Vien sirmāks kāds pavediens aužas.
To maigumu jūtot, ko bērnībā guvām,
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim,
Vien nebēdā, māmiņ, ka vecums nāk tuvāk,
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi.
Lai Tavs dzimšanas dienas rīts,
Daudziem skaistiem sapņiem vīts,
Lai šie sapņi piepildās,
Un viss dzīvē izdodas.
Šo dzīvi dzīvojot man vienmēr šķitis,
Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, Māt,
Vienalga - laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis Tu man vienmēr esi klāt.
No zelta ābeles - brīnumābeles,
Sirdī lai kāda sēkliņa krīt,
Kā Ziemassvētku vakarā,
Tā Jaungada gājumā,
Palīdzot laimi ieraudzīt.
Lai gaiši sapņi piepildās,
Un sniega takās nemaldās,
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst,
Un iecerētais atdzīvojas īsts.
Paldies Tev māt, par tavām dziesmām,
Par vārdiem mīļajiem, ko teici man,
Gan rīta ausmā, gan vakara rietā,
Tie šodien vēl sirdī man skan.
Tu savu pavardu tik labi nosargāji,
Ka vēl aizvien tas sprēgājošs un silts,
Un stipri stāv tas mīlestības tilts,
Pār ko tu cēla bēdām pāri gāji.
Nav tava roka piekususi dot,
Un tava sirds nav pārstājusi starot,
Tais rūpēs gaišajās, kas darbus darot,
Ap katru lietu vijas nemanot.
Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu,
Kā seno dienu gaišās stundās, māt.
Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,
Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.
Ziemeļnieks