Labām lietām cilvēks nekad nav par vecu.
Z.Mauriņa
Tas vēl nav vecums,
Tie tik ir gadi,
Kad iedzert var šņabi,
Tad viss vēl ir labi.
Gadi lieli, gadi smagi,
Aiziet līdz ar gājputniem,
Prieks un laime, līksmība,
Paliek mūsu atmiņās.
Balta mana māmuliņa,
Balti mani audzināja,
Pati sevi netaupīja,
Balti mani audzinot.
Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš,
Un te atkal spožs no jauna,
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam,
Viegli, balti garām slīd,
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā,
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies,
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa,
Manām acīm liekas tā.
Plūdonis
Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.
Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt,
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.
Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.
Gadi ir dīvaini dārgumi draugs,
Birst tie kā ziedi no ābeles kalnā,
Nobirst un aizspurdz kā putni,
Rudens vizošā salnā.
Ja tās domas, ko Tev veltu,
Visas puķēs pārvērstos,
Bagāts dārzs ap Tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.
Tavai dienai uzziedējis ceriņkrūms,
Katrā ziedā slēpjas laimes uzplaukums,
Ja tu vēlies savā dzīvē laimi gūt,
Baltā ceriņziedu krūmā vajag tavai laimei būt.
Dvēsele lai devīga top kā saule,
Un prāts lai top dzidrs kā mēness,
Lai acis klusas un laipnas,
Raugās uz zemi kā zvaigznes.
Aspazija
Lai enģeļi ar platiem spārniem,
Atnes jaunas cerības,
Laimi, prieku, veselību,
Nezūdošas vērtības.
Ir tik labi sapņot par laimi,
Vēl jo labāk uz mūžu to gūt,
Šajā skaistajā Ziemassvētku naktī,
Es Jums novēlu laimīgiem būt.
Ziemeļbriedis brauc pa gaisu,
Ragavās ved dāvanmaisu,
Salavecis pantus teic,
Ziemassvētkos visus sveic.
Tik liela plaša pasaule,
Tik spoži saule mirdz,
Tik lielā plašā pasaulē,
Visplašākā ir māmulītes sirds.
Gausi nāca, nu atnāca,
Tie bagātie Ziemassvētki,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas,
Nāk pār kalnu kūpēdami.
Zaļš egles zars par gadu miju stāsta,
Nāk rāmi vakars skuju smaržās tīts,
Sirds kavējas pie dienām aizvadītām,
Un pārdomām, ko Jaunais nesīs līdz.
Tūkstoš silti saules stari,
Lai Tev šodien mirdz,
Prieku, laimi, pavasari,
Novēlu no sirds.
Cik maz mums pieder mūsu laiks,
Vēl gribās pasēdēt, bet darbs liek celties,
Mums laika nav, mums laika vietā dzīve,
Un laika ritums nebeidzams.
Lai vienmēr ir saulriets ko sagaidīt,
Varavīksne, pēc kuras ilgoties,
Kāda zvaigžņu pilna nakts,
Kāds cerību piepildījums.
Tu esi brīnumzvaigznīte, un tev atliek tikai spīdēt, un spīdēt vēl spožāk, un citos uzturēt uzburto gaismu, sirdsmīļo siltumu!
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi,
Man balta dzīves taciņa,
Tu savu sirsniņu man devi.
Kad visas mošķības kaktā lien,
Un svētā saule dvēselē brien,
Tad cilvēku prāti kā svecītes trīc,
Ir sācies brīnumskaists saulgriežu rīts.
Sudrabiņa lietiņš lija,
Ziemassvētku vakarā,
Lai līst zelta nākošgadu,
Ja tik čakli strādāsiet.
Lai Jaunā gadā rokas nepiekūst,
Lai darbs un domas tālus ceļus rod.
Dzīvesprieku un panākumus darbā, saskaņu un veselību Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!
Glabā savu dvēselīti,
Tā kā baltu taurenīti,
Neļauj kājām samīdīt,
Dzīves dubļos aptraipīt.
Ja manos spēkos būtu īstenot kādu vēlējumu, man būtu grūti izvēlēties kādu dāvanu Tev sniegt, lai darītu Tevi laimīgu!
Skaistums ir bīstams, gudrība jānopelna, mīlestība paša izvēlē, bet galu galā es tomēr saprotu, ka vislabākā dāvana ir drosme, lai Tev tās dzīvē nekad nepietrūkst!
Lai Ziemassvētku brīnums piepilda vispārdrošākos sapņus!
Priecīgus, cerību pilnus Ziemassvētkus un veselīgu, saticīgu un ražīgiem darbiem bagātu Jauno gadu!
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem,
No sirsniņas es mīlēju,
Savu mīļu māmuliņu.