Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām.
Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.
Pārvārīta ola zila
Laikam tāpēc, ka tā silta
Bet kad olu nevāra
Tad tā ir tik dzeltena.
Tāpēc sāli netaupiet
Olu ar to noberiet.
Zaķīts paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas -
Olas dzīvas, tas ir fakts!
Šorīt rīta agrumā,
Vistas leca Daugavā,
Nevar pierast tās pie domas
Atkal raibas ir tās olas.
Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis?
Raibas olas kakā blēdis!
Lieldienās, kad saule lēca,
Zvēri modās, gailis rēca.
Visi stāv un stulbi bolas,
Zaķis tetovē sev olas!
Augstu šūpot, zemu krist,
Tikai olas nesasist!
Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.
Ko tu skaties manās acīs?
Domā tās tev kaut ko sacīs!
Visam gals un visam beigas,
Eju dzert bez lielas steigas!
Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja,
Zaķis cepa raibo vistu,
Un ar draugiem ļergu dzēra.
Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Tas lepns lec gar lauka malu,
Un priecājas par darbu savu!
Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve -
Tā skaista šodien, skaistāka vēl rīt:
Un laimīgs tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu vārdu tajā ierakstīt.
Lai jūsu dzīvei salda liepziedu smarža,
Lai jūsu dzīvei - ozola spēks un izturība!
Māca mākonītis savaldīties,
Dusmoties - negaiss un krusa.
Sūdzēties iemāca vārna.
Spītību - vāvere kokā...
Lidot kaut arī nav spārnu,
Lidot un nedoties rokā.
Vienu mirkli, vienu minūtīti
Pienāc klāt un paņem manas plaukstas!
Pasaki man šodien kaut ko labu, labu,
Ko pat manas domas neuzmin.
Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Kas, aizejot dienām, tā dod.
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot.
Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just, kad paguruši esam,
Kāds tevi atceras, kāds vārdā sauc.
Draudzība ir dāvana,
Par kuru atlīdzību neprasa.
To nevar ne nopirkt, ne pārdot,
Bet var saņemt par velti...
Bezgala daudz vai nemaz.
Ik reizi, kad pamostos es, es skumstu.
Tu zini kāpēc?! Es zinu, jo blakus man neesi tu!
Ik dienu es mīlu tevi stiprāk, bet tu to nejūti,
Naktīs es raudu ar vien biežāk, bet tu to nezini!
Mana sirds plīst pušu, bet tev ir tīri vienalga,
Kaut gan tava sirds ilgojas pec manas.
Nu ko lai iesāk, ja mūsu sirdis vēlas būt kopā?!
Bet kāpēc mēs neļaujam sirdīm mīlēt viens otru?!
Tas tikai tāpēc, ka mēs baidamies,
Ka nesaplīst mūsu sirdis, kā bija mums agrak.
Tāpēc ļaujam, lai visu dara mūsu sirds..
Un tiksim pāri visam ko mēs pašlaik baidamies..
Šodien ziņu Tev rakstu
Datoram pogas bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko gudru arī teikt.
Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku,
Un vēl kādu latu lieku.