Lai tavs pavards dvēseli silda,
Gadi sudraba ledos kaut iet,
Vēl tavā dārzā puķu ir gana,
Kā dārzs tava dvēsele zied vēl arvien.
Lai ik dienas pietiek spēka
Katru rūpi atvairīt,
Lai pat lāstekai aiz loga,
Varam silti uzsmaidīt.
Ja vienu nakti liels un resns vīrs iekāps pa logu, sagrābs Tevi un iebāzīs maisā.. neuztraucies! Es pateicu Salatētim, ka gribu Tevi Ziemassvētkos!
Tam baltumam matos neticiet, jaunie,
To nesauc par mūža pāragro ziemu,
Tas ir no lielceļu putekļiem krājies,
Tā dzīves gudrība, kas nepazūd.
Iededz vienu baltu sveci,
Par mīlestību, un par tiem, kas tevi mīl,
Un par sevi arī iededz,
Lai laime mājupceļu redz.
Salatēvs pār laukiem brien,
Ziemeļbriedis garām skrien,
Aiz sētmalēm jau bērni lien,
Un dāvankuli vaļā sien,
Tie ziemeļbriedi noķēruši,
Un viņam kuli atņēmuši.
Eita laukā, saimenieki,
Saņemat Ziemassvētkus,
Dieviņš stāvēj aiz vārtiemi,
Nosvīdušu kumeliņu.
Ar viegliem sniegpārslu soļiem,
Manas domas pie Tevis iet,
Neaizver savas durvis,
Neaizver sirdi ciet.
Gribu kaut īsu brīdi,
Pabūt blakus, tad iet,
Citi to nesapratīs,
Viņi domās, ka snieg.
Saulīte ir spožākā,
Māmuliņa mīļākā,
Tā kā ziediņš aizvējā,
Es pie viņas siltumā.
Saules staru spožāko,
Pļavas puķi skaistāko,
Domās visu gaišāko,
Padomiņu gudrāko.
Lai piepildās, kas sirdī noglabāts kā neiespējams!
Ar gaišām domām izej laukā,
Kad Ziemassvētki durvis vērs,
Varbūt no debess sudrabotā trauka,
Kāds saujām pāri laimes zvaigznes bērs.
Kad pie debesīm zilām,
Atkal viens gads klusu dziest,
Karstāk tas kvēlot liek ilgām,
Sapņiem skaistākiem briest.
Ir vakars jauks, ir pīrāgs gards,
Ir laime, prieks un svētvakars,
Šis apburošais mirklis īss,
Ar mīlestības autiem tīts.
Gaisma rada prieku,
Siltums dzidru labestību,
Lai eges smarža Jūsu mājās,
Un gaiša uguns pavardā.
Vairāk smaidu, vairāk laimes,
Vairāk ziedus, mīlestības,
Viss ko dari, lai tev sokas,
Un lai nepagurtu rokas.
Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru,
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt,
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt.
Varbūt pat labāk, ja šorīt es būtu,
Par dziedoni cīruli pārvērties jau,
Tad skaistākās dziesmas Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem: Cik laba Tu man.
Lai sirds tev pukst pulkstenis,
Lai mīlestība mājās,
Lai tava skaistā būtība,
Kā brīnumaini ziedi mirdz.
Lai laimes zvans no nākotnes,
Šai skaistā dienā veiksmi nes,
Lai pilnais tulpju ziedu klēpis,
Tavus sapņus piepilda.
Apkārt draugus, vairāk smaidus,
Tad vēl jokus, un vēl priekus,
Vairāk ziedu, vairāk tulpju,
Šajā svētku dieniņā.
Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Ziedus, kas priecētu sirdi,
Dāvātu laimi Tev.
Šajā dienā tulpes, ziedi,
Tev no visām pusēm plūst,
Skaisti vārdi, vēlējumi,
Tavu sirdi sasilda.
Salatēvs ar ziemeļbriedi,
Mežā apčurāja priedi,
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem koka vazājās.
Tu īpaša esi, Tu esi kā zvaigzne,
Un skaistus ziedus dāvinu Tev,
Lai smaidi un prieks tev staro visapkārt,
Un sirds mīļums tevī neizgaist.
Ja ziedus, tad frēzijas krāšņas,
No smaržas apreibinātas,
Novēlu šajā burvīgā dienā,
Sirds siltu prieku, mīlestību.
Brīnumskaistas orhidejas,
Sakuras un ķiršu ziedi,
Tavu smaidu papildina,
Mīlestību uzkurina.
Šī diena pārāka par visām,
Jo īpaša tu viena,
Šo tulpju smarža apreibina,
Iedvesmo un uzkurina.
Kad no debesīm krīt baltas sniegpārslas,
Novēlu tev atrast brīnumu,
Un kad tas ir noticis, meklē saulīti, draugus un prieku,
Saliec to visu kopā un ļauj sev atskārst,
Brīnum, es esmu laimīgs/-a.
Dzīve ir raiba dzija,
Un tās gājiens grūts, bet skaists,
Neskaitīsim dienas kurās lija,
Mirkļus skaitīsim, ko žēl bij projām laist.
Sveces gaisma priecē acis,
Ziemassvētku dziesmas ausis,
Un, lai visam pāri būtu,
Gaišas domas, silta sirds.
Lai jums palīdz visi velni,
Citi balti, citi melni,
Vīna glāzi rokā tveriet,
Un uz Jauno gadu dzeriet.