Ir atkal Ziemassvētki klāt,
Ir miers un klusums dziļš,
Pie katrām durvīm pieklauvē,
Kāds ciemiņš gaidīts, mīļš.
Lej, saulīte, zelta lietu,
Ziemassvētku vakarā,
Lai pietika gaišu domu,
Visu gadu staigājot.
Lai viss ko vēlies piepildās,
Lai viss ko dari izdodas,
Lai viss ko gribi, sasniedzams,
Jaunus mērķus noteikdams.
Lai Jaunā gadā piepildās,
Ziemassvētku sapņi,
Lai sniegbalts un dzirkstošs,
Ir šis svētku laiks.
Ir Ziema baltā rotā tērpta,
Un sirdī ienācis ir miers,
Jo katrā mājā, katrā sētā,
Nāk gaišais Ziemassvētku prieks.
Trīs baltas patiesības nemanāmas, iet pa gadu takām.
Ir pirmā Labestība - katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Tai blakus Godīgums - kam jāvalda starp mums,
Un, ja vēl Pienākums šiem diviem mērķiem līdzi iet,
Tad citas laimes nevēliet.
Lai Ziemassvētku laiks,
Nes laimi, mieru, ticību,
Lai katrā mājā svēts,
Ir mirklis mīļuma.
Tā noskaņa ir netverama,
Ko decembris mums sirdī auž,
Tā plūst no cilvēkiem un namiem,
To piesnigušie meži pauž.
Tā savu roku liek uz pieres,
Kaut dienu dūrainis tik īss,
Ka blakus skopam saulesstaram,
Jau vakarēnu skropstas trīs.
Tā noskaņa, ko sevī nesam,
Mums palīdz tumsu pārdzīvot,
Tas ir tas netveramais brīnums,
Kas gaidīšanas laikam dots.
Kas izplaukst dvēselē ikvienā,
Kad Ziemassvētki durvis vērs,
Un lielā prieka vēsts mums zvaigznes,
Pār visām gada dienām bērs.
Lai vienmēr ir ko citiem dot,
Lai vienmēr ir ko samīļot,
Lai vienmēr ir kāds, kura dēļ,
Nav it nekā no sevis žēl.
Debesīs tūkstoš zvaigžņu spīd,
Savu tur grūti saskatīt,
Roku pēc skaistākās zvaigznes sniedz,
Nebaidies, tieši sirdī to liec.
Šodien nolieciet,
Ikdienas steigu un rūpes,
Lai egle tās paņem,
Un sveķotā čiekurā slēdz.
Lai ilgas pēc Ziemassvētkiem,
Tev sniedz mieru, kas iemājotu Tavā sirdī,
Baltas domas un cerības, kas piepildās,
Ticību, kas netiek pievilta.
Kad zvani divpadsmit jau spēlē,
Cits citam draugi laimi vēlē,
Nu projām dzīsim veco duksi,
Un ciemos aicināsim ruksi,
Viņš nomazgājies tīrs un rozā,
Uz Ziemassvētku kartes pozē.
Kad Ziemassvētku rītā acis atveru
Tumsa vēl pārklāj manu istabu
Es atveru aizskarus plaši
Pēkšņi mana istaba piepildās ar Ziemassvētku sajūtu
Es noskrienu lejā
Zem egles ir dāvanas
Tas nekas
Galvenais man apkārt ir mana ģimene
Drīz brālis būs lejā
Dāvanas vērs jau vaļā
Ieraugot dāvanu pasmaidīs
Tad, visiem bučas parādīs
Šī ir Ziemassvētku diena
Visi ar prieku dalās
Priecīgus Ziemassvētkus
Tev un man
Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā,
Paskatījos debesīs, enģelis sēž maliņā,
Skaitīja tas zvaigznes skaistās,
Acis viņam spoži laistās - Ziemassvētki klāt!
Sveiciens manai māmiņai,
Pavasara saulītei,
Tavi svētki šodien klāt,
Tu man pati dārgākā.
Sveicu tevi, mīļi, mīļi,
Paldies par to, kas esmu,
Par īstā brīža atbalstu,
Un dzīves gudrību.
Kad kupena pārtop par eglīti sniegā,
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim ikdienas steigā,
Lai sapņi mums cerēt un ilgoties liek.
Reiz mežā dzima eglīte,
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.
Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal,
Mēs gaidām svētku brīnumu,
To novēlu ikkatram.
Griežaties dzirnaviņas,
Daudz laimītes jāsamaļ,
Lai pietiek visam gadam,
Katru dienu līksmojot.
Ķekatās padejot,
Līksmi, jautri,
Uz tautām skatīties,
Kautri, kautri.
Eņģelītis zvaigznes kaisa,
Visas tās ir spožas, skaistas,
Kamēr sniegs un kamēr sals,
Pasakai šai nebūs gals.
Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs,
Lai aiziet prom pa baltu tīru sniegu,
Tās rūpes kuras nomākušas mūs.
No septītajām debesīm uz leju,
Ar mīlestību pilnas pārslas krīt,
Nāk Ziemassvētki pa šo debess eju,
Šo pasauli ik gadu apraudzīt.
Ar pilnu maisu dāvanām pār plecu,
Ar zvanu skaņām egļu zariņos,
Nāk Ziemassvētki pa šo ceļu veco,
Un bērnus lasa kopā bariņos.
Un visa pasaule ir atkal kopā,
Kad Ziemassvētku koris mīļi dzied,
Kad sveces augstu paceltas tur rokās,
Kad it neviens vairs negrib projām iet.
Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.
Raugies ar bērna ticību,
Zvaigžņu atspulgos sārtos,
Šonakt Tev gaisma jāredz,
Debess atvērtos vārtos.
Šajā vakarā svētā, kad klusums mirdz,
Nāk dvēselē Tavā kāda sīka dzirksts,
Tā iekvēlo Tevī un ticēt Tu sāc,
Ka pasaulē plašā Tevi gaida kāds,
Ka atnāks Tas, ko gaidi Tu,
Un atnesīs laimi, ne tukšumu.
Prieks ir gaisma, jūtu siltums,
Sniegs un ledus tajā kūst,
Prieks ir gaišu domu avots,
Kas no sirds uz sirdi plūst.
Redzi vīns kā glāzē man,
Zelta liesmās laistās,
Klausies dziesmu, balss kā skan,
Sudrabskaņās skaistās.
Kas par to, ka grumbots vaigs,
Mūsu galvas baltas,
Katram bij savs ziedu laiks,
Atmiņas ir saldas.
Lai sapņi piepildās,
Sniega takās nemaldās,
Sirds mīļu siltumu,
Savās mājās.
Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
Ar saules griežiem jaunu loku sāc,
Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums,
Ikkatram mums ir mīlestības vārds.