Salatēvs ar krutu bembi,
Notēlo baigo lempi,
Bērniem dala dāvanas,
Baida vecas tantiņas.
Es tiešam nezinu ko domāt,
Es vēlos tevi tikai lamāt,
Par sāpēm ko nodarīji,
Par asarām ko pamanīji.
Brauc pa ceļu pajūgs balts,
Kas no Ziemeļpola trauc.
Maiss tam pilns ar dāvanām,
Brauc ar svētku kamanām.
Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.
Krīt no debess pārslas baltas,
Kļūst no rītiem rokas aukstas,
Varēs slēpot, slidot, pikot,
Nevis kontroldarbus špikot.
Svētku eglīte tik koši,
Tik jauki, tik spoži spīd,
Un liekas debešķīgais prieks
Ikviena sirdī mīd.
Ja tev kādreiz gadās bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai,
Līdz pat savai vārda dienai!
Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt.
Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu risināja.
Lācis apsedzies ar sniegu,
Izguļ lāča lielo miegu,
Skudrām skudru pūlenītī
Paiet vakari un rīti.
Arī ežiem gara snauda,
Piena nevajag ne naudas,
Mazais zaķēns meža malā
Mazliet trīc no ziemas sala.
Bet varbūt no zaķa bailēm
Vilka acis krūmos gailē.
Lai jauns ir gads,
Lai jauna ir laime,
Tik bijušie draugi,
Lai paliek tie paši!
Jau sivēns lēnām projām lien,
Aiz viņa paliek dubļi vien,
Bet žurka raitu deju sāk,
Daudz labumus tā solīt māk -
Lūk, algas būs kā "eiropā",
Un savrupmājas - Grieķijā,
Par to, tad draugi ielejiet,
Un smaidot šampi izdzeriet!
Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara.
Iet un sniega pārslas svaida,
Nedrīkst tas ne mirkli stāt.
Šonakt ļaudis ciemos gaida,
Tādēļ laikā jābūt klāt.
Katras durvis ver viņš vaļā
Un, lai visur valda prieks,
Izrotāto egli zaļo
Smaidot goda vietā liek.
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk Binladens ar sprāgstvielu maisu,
Atnāca nolika spridzekli klusi,
Aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet kur tas bija bijis, gaiši iedegās guns.
Kluss svētvakara prieks,
Lai ienāk Jūsu sirdīs.
Kad gaisma sveču liesmās
Silti pretīm māj.
Ir atkal svētku vakars
Un gadu mija nāk,
Un tūkstoš jaunu ceļu
No pusnakts jāuzsāk.
Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!
Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.
Jaukus, siltus un pūkainus Ziemassvētkus!
Lai nākošais gads ir vēl veiksmīgāks par šo un lai piepildās visas klusākās vēlēšanās!
Es ticu, ka ir brīnumi, kas necerēti nāk,
Kas daiļu, gaišu pasauli radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība, kas svētās liesmās mirdz,
Jo - ja tā visa nebūtu, vai justu tad mums sirds?
/J.Poruks
Debesīs tūkstošiem zvaigžņu,
Tomēr katram vien savu - zvaigzni,
Kas dod cerību, drosmi un prieku,
Zvaigzni, kas sniedz vēstījumu, likteni
Un īsto ceļu sapņa piepildījumam.
Lai Jums katram ir sava zvaigznīte!
Ikvienam no mums svētku sajūtu dod egļu mirdzums, piparkūku smarža un karstvīna aromāts. Ikviens no mums ir spējīgs sagādāt prieka un laimes mirkli otram! Tad atcerēsimies par to pēc iespējas biežāk, jo darot priecīgākus citus arī mēs paši kļūstam priecīgāki!
Zaķēns mežā kazu slauc -
Laikam ieņēmis par daudz.
Kamēr sals, kamēr sniegs,
Piens jau nav, bet spaidīt prieks.
Mīlu Tevi tikai vienu - katru sekundi, katru dienu,
Mīlu Tevi tikai vienu - iknedēļu, ikdienu,
Mīlu Tevi tikai vienu - vairāk negribu nevienu,
Mīlu Tevi tikai vienu - vēlos būt ar Tevi katru nākošo dienu.
Mīlu Tevi tikai vienu - būsim kopā ikdienu!
Sivēns lēni projām iet, aiz viņa paliek dubļi vien
Lai tikai dzīve saista mūs un siltums, kas kūst,
Lai veiksmes pilns ir Jaunais gads,
Un dubļus vairs nav jāvāc!
Neslēpies no dzīves!
Neieraujies sevī,
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekšu.
Jūti dziļāk, mīli spēcīgāk!
Dzīvo šeit un pašlaik!
Jo vakardienas vairs nav,
bet rītdiena vēl nav pienākusi.
Tu esi te un šobrīd.
Kur nav noslēpumiem gala?
Tur, kur dzīvi skatīt var no malas.
Un kur saulriets satiek jūru?
Tur kur milzu kalni liekas mazi..
Tava elpa uz manām lūpām,
Birst kā rožu lapas,
Un tavas rokas tik maigi skar mani
Kā silti un saulaini saules stari.
Lai vārda dienas kūka,
Ir mīksta tā kā pūka,
Tik nepārēdies dikti,
Lai nepaliek tev slikti!