Kad ziemas nakts vis klusākā
Pār baltiem laukiem klājas
No meža laimes lācis nāk
Un ielūkojas mājās
Tur klētī smaržo labība
Un kūtī gremo lopi
Bet rijā balti lini guļ
Un bišu pilni stropi
Pa logu lācis ieskatās
Kur zaļa egle zaro
Un balta svece gaismu lej
Caur ziemas nakti garo
Iet laimes lācis domīgi
Pa sēcvidu uz aku
Un redz ka pati laime nāk
Pa sniegā mītu taku
Kue laime Ziemassvētkus svin
Tur viņš pa velti nācis
Un aizbrien rāmi smaidīdams
Pār laukiem laimes lācis.
Dēļ mīlestības
Ar mīlestību pārpilnām filmām,
Kur kautri kāds pretojos ilgām,
Dēļ tavas neskartās balss,
Es kļūšu par sniegu -
Tas balts.
Salst durvju priekšā plauksta,
Tā mani sauc, tā auksta,
Man izlikties vai nākt?
Lai būtu ciešāk klāt.
Lai sildītu un mīlētu,
Lai sargātu un redzētu,
Un vienkārši viens otram,
Mēs sirdis atdotu.
Skan banāli?
Nekas!
Tas no sirds,
Un dēļ mīlestības.
Mēs nezinām
Pieturas stiklā reklāma "Mīli!
Blakus cilvēka trūcīgo dzīvi",
Vārda brīvību apvalda jūtas,
Tādas,kas smagas un īpaši grūtas,
Debesis ir skartas-debesis drūp,
Mēs nezinām kā,
Mums labākiem kļūt?
Cena
Sāpju lietus pārlieku liels,
Ne šodien, ne rītdien tas nepāries,
Pieber man sauju pilnu ar spēku,
Uzcel man skaistāko pasaules ēku.
Nav ne jausmas,kas ir īsts,
Jo dzīvē viss ir pieprasīts,
Katrai lietai sava cena,
Citai augsta,citai zema.
Zemes dzīļu bagātību,
Paceļam un nolaižam,
Savu domu nolaidību,
Izpaužam,kad klusējam.
Bieži vien mums sanācis tā,
Ka mūsu sirdīs nav vairs nekā.
Tukšajos vārdos cenšamies rast,
Cenu,ko mūžam mums nesaprast.
Sirds
Doties uz zvaigznēm?
Šobrīd nav vērts.
Un pazīstot tevi,
Šis prieks rādās lēts.
Pa grūstošām trepēm,
Ceļš liekas ērts,
Jo visu, ko sniedz,
Dārgs man un svēts.
Un mana sirds jutīs,
Kad sāpe tev krūtīs,
Un mana sirds spēs!
Tici man-
Tā palīdzēs!
Tuvu nostāties un skatīties,
Tavās acīs-zilās- maldīties,
Katrs mirklis acīm ciet,
Liek vēl skaļāk jūtām kliegt.
Zvaigznes krīt,un tieši plaukstā,
Liek tās iegrimt naktī augstā,
Apskaut tevi,sajust trīsu,
Izjust mirkli-skaistu,īsu.
Saki man,ko tu vēl gaidi,
Saki,kādēļ šonakt smaidi,
Varbūt vēlies pazust elpā,
Izgaist šajā zvaigžņu telpā...
Sniegā lielas kupenas.
Sniegā mazi rūķēni.
Laikam jau tie rūķēni,
Ziemassvētkus gaida.
Ziemassvētki sanākuši,
Lielu maisu atnesuši.
Jau tie mazie rūķēni,
Dzejolīšus skaita!
Mīļo salavecīt,
Pagājušo gadu es saņēmu māsiņu -
Šogad es velos saņemt.. plastalīnu!
Mēness atspulgs pār sniegotiem kalniem
Kā klavieru taustiņi skraida.
Bēgošam atspulgam pieglausties gribu
Kā bērns ticot, mīlot un gaidot...
Salatēvs lido pa gaisu,
Lejā tas redz rūķīti mazu,
Ruķītis bēdīgs un skumjš,
Salatēvs palīdzēs tam,
Rūķīts ir laimīgs kā ne kad.
Mēs katrs esam eņģelis,tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam,kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni...
(Lučiāno de Kreščenco)
Svētki grēki,
Vienmēr svētki,
Ēdiens dzēriens,
Tikai skējiens,
Koka smējiens,
Itkā skrējiens.
Jaunais gads ar lielu joni,
Dej ar ezermalas roni.
Salatevs tā naiski skatās,
Jaunais gads mūk malu malās.
Briedis Rūdolfs acis bola,
Tikmēr Santa zaru sola.
Santa bārdu noplukušu,
Saka briedim stāvi klusu.
Salavecim vārds ir Svimpis
Viņam liels un sarkans cepure.
Mēness balts pa gaisu slīd.
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti mežs un lauks.
Ziemassvētki,Ziemassvētki,
Kur jūs visi pazuduši?
Kad noskaitīšu dzejolīti,
Daubūšu konfekšu paciņu.
Ak puteni, ak puteni
Ko pastrādājis esi,
Pie loga šorīt nobēris
Tu sniega padebesi.
Kā cauri tam tiks Jaunais gads,
Kā radi, bērni, draugi,
Ja vēja slotas vicinot
Klāt jaunus sniegus slauki.
Ak, puteni, ak puteni,
Jel rimsti, ko gan ārdies,
Pār, pārēm mūsu zemīte,
Zem tavas baltās bārdas.
Lūdz augšā lielo malēju,
Lai aptur sniega dzirnas,
Lai jauno gadu nosvinēt,
Var zaķi, vilki, stirnas.
Lai Jaunais gads nāk katrā sētā,
Lai Latviju un cilvēkus
Gan Dievs, gan Laima svēta!
Ziemassvētki klusu atnāk,
Visos logos sveces dedz.
Lai mums būtu siltāk, mīļāk,
Un lai acis gaišāk redz.
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk bomzis ar pudeļu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgaja tālāk uz kaimiņa pusi.
Ne iznāca saimnieks, ne ierejās suns,
Bet te pēkšņi, iedegās guns!
Ziemassvētku vecītim
Šogad žiglas kājas -
Rikšiem vien un teciņiem
Apciemo viņš mājas.
Katram mīļam bērniņam
Paniedz kādu nieku,
Mēs viens otram dāvāsim
Pilnas saujas prieku.
Re, arī zvaigznēs ierakstīts
tas pats, kas laukos plašos:
"Jāmeklē sudrabs tas baltais, kas trīc
tepatās - mūsos pašos!"
Lai mana egle mežā aug,
Lai kupla aug un zaro,
Lai galotnē tai mēness viz
Un zvaigznes tajā staro.
Lai mana egle paliek tur
Ar balto sniega segu,
Un lai es pati domās vien
Kā svece tajā degu.
Ziemassvētku vecīti
Kā līdz manām mājām tiksi?
Liela mēža vidū
Augsta kalna galā?
Salatētis rāja Rūdi:
"Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!"
- "Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs Jaunais gads!
Nevilkšu to grabažu,
Plus vēl tavu bagāžu!"
Balta nāca tautumeita
Kā ar sniegu apsnigusi.
Nav ar sniegu apsnigusi -
Krīzes sekas izjutusi.
Ivars Godmanis ar draugu,
Krīzes laikā nogriež visiem algu!
Tagad vēršīšos pie drauga:
Vat vill heppen, vat vill be?
Atis saka: nosing spešel, jū vill sī!
Ceļā uz Ziemassēetkiem.
-Sniedziņ, sniedziņ, uz kurini tu?
-Uz Ziemassvētkiem es lidošu.
-Tas tik ir jauki: Pa ceļam mums divatā drošāks būs lidojums.
-Dziesmiņ, dziesmiņ, uz kurini tu?
-Uz Ziemassvētkiem es skanēšu.
-Tas ir tik jauki: Pa ceļam mums trijatā skaistāks būs skanējums.
-Gaimiņ, gaismiņ, uz kurieni tu?
-Uz Ziemassvētkiem es spīdēšu.
-Tas ir tik jauki: Pa ceļam mums četratā gaišāks būs spīdējums!
Jubilārs, lai pirmais lūzt,
Ka tik ārā neiet pūst,
Ja ir grūti, vajag spēt,
Piedzerties un nostāvēt..
Daudz laimes!
Viena cilvēka smaids
Liek Tev justies labi...
Viena cilvēka apskāviens
Liek Tev lidot..
Bet ir kāds, kurš tev blakus..tajā brīdī..
Ir visa pasaule.
Ir tikai viens veids,
Kā izbaudīt dzīvi:
Dari visu, lai justos labi,
Pat to, ko negribi darīt ir vērts pamēģināt..