Rudenī, kad lapas virmo,
Tevi vārda dienā sveic,
Pacelsim mēs glāzi pirmo
Par Tevi, kas tik daudz ko veic.
Tavs vārds skan kā dziesma!
Tu dedzi kā dvēseles liesma!
Tev dvēsele balta kā sniegs.
Tev vārdā ir prieks.
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj,
Skaļi saucu - Velns ar ārā!
Vārds tavs rakstīts kalendārā!
Ļauj novēlēt Tev vārda dienā laimi,
Lai Tavā dienā laimes stundu daudz,
Ja ceļš būs grūts, lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un Tevi tālāk sauc!
Šodien diena varen jauka,
Mākonīša nav neviena,
Tāpēc turoties pie modes,
Sūtu sveicienus es Tev!
Tavs vārds ir smuks,
Tavs vārds ir jauks,
Man prieks par to,
Ka tevi Baiba sauc!
Ja zini blakus, ka ir draugs,
Tad noskaņojums vienmēr jauks.
Tas nepametīs Tevi vienu,
Pat kopā svinēs vārda dienu!
Caur Tavu vārdu šalko jūras vilnis,
Caur Tavu vārdu spēlē gliemežvāks.
Tu esi divu melodiju pilna,
Viss Tavā pasaulē ir savādāks!
Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām,
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!
Vārds tiek dots,
Kad dzīvi sākam.
Katru dienu daudzināts,
Bet ik gadu vienu dienu
Laimes vārdā sumināts!
Ja dzīve ir grūta
Uz visu ir naids,
Tad labākais līdzeklis
Visam ir smaids!
Lai visus ziedus
Jums saule veltī.
Lai sirdi un dvēsli
Ar laimi zeltī!
Lai Tev katra upīte
Bēdas noskalo.
Lai Tev katra puķīte
Laimi novēlē!
Ja esi putns - dziedi,
Ja esi puķe - ziedi,
Ja esi burve - zīlē,
Ja esi skuķe - mīlē!
Es Tev vēlu puķē sēdēt,
Piparus un medu ēst.
Un, kad uznāk skumīgs prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts!
Dzīve ir sapnis -
Burvīgi skaists.
Dzīve ir ilgas,
Kas kvēlo un gaist!
Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā Tev
Nemirstīgas laimes nes!
Esi vienmēr saules stariņš,
Reti, reti mākonīts.
Un ja kādreiz skumīgs prāts,
Lai tad palīdz slotas kāts!
Draudzība ir kā tavs skūpsts,
Kā tavas maigās rokas,
Glāsta mani,
Draudzība ir kā zieds.
Atver savu sirdi
Un dāvā to citiem.
Kad Tu mīlestību dzirdi,
Pasteidzies un dāvā to.
Kad aliņu mēs iedzeram
Un vainagzeļļus pinam,
Tad gatavs ugunskurs
Un gardais Jāņu siers.
Mēs tikāmies kā putni tiekas gaisā,
kas iecerēto krastu meklēt nāk.
Bet tajā naktī tādām zvaigznēm spīdot
Mums arī vārdos jaucās vēsums tāds.
No manis atvadīties neatnāci
Un vilciens sāka mani projām nest.
Kaut citur atradu es jaunu māju.
Bet veco aizmirst nespēšu nekad!
Es iegrimis par tevi svētā bijā,
Un sirdī degts ir mīlestības kvēls.
Māt, Tevi gribu vīt krāšņā puķu vijā,
Lai mūžam dzīvs un nemirstīgs tavs tēls.
Tikai vienas vienīgas domas..
Saprāts cīņā pret sirdi!
Kurš uzvarēs un kuram būs jācieš?
Novēlu tev veselību stingru,
Saticību, uzvedību vingru,
Makā naudiņu tev lieku,
Lai tā sagādā daudz prieku!
Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Tavs vārds ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz.
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds.
Vārds ir izturīgs un labs,
Par to jāiedzer ir šņabs,
Nav no skārda taisīts tas.
Ja Tu mīli kādu puķi,
Kas atrodas uz zvaigznes,
Tad ir tik jauki naktī raudzīties debesīs.
Visas zvaigznes škiet ziedam!
Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast!
Laimi ikdienas stāstā
Vienmēr nosargāt prast!