Dzejoļi

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā?
Būs zirnīši, būs pupiņas,
Būs cūciņas šņukuriņš.

Tautas dziesmas

Lai tev laime,
Lai tev prieks
Un lai stundās
Nenāk miegs!

Skola

Vārda dienā

Es došu šo zvaigzni Tev,
Kurā vārds ir rakstīts Tavs.
Liec debesīs to augstu,
Lai spoži tā vakaros mirdz!

Ziemassvētku vakars jau tuvojas
Bērni vēl kupenās pikojas,
Rūķi tikai noskatās
Kā bērniem actiņas iemirdzas.

Bērni, prieks, ziemassvētku brīnums

Ja, mīli cilvēku,
Mīli viņu mūžam.
Ja, nemīli nevienu,
Sāc meklēt savu mīlestību!

Lielā diena atnākusi
Liela doma visiem ir
Olas krāsot ,skaitīt,pētīt
Visas rīt ar steigu!

Lieldieniņa

Cālis saka čiep, čiep, čiep,
Man šīs olas nepatīk.
Ož pēc krāsas, ož pēc lakas
Un no vistas nav ne smakas!

Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.

Ziemassvētku nakts

Es sapņos staigāju mežā,
Kas sniega sudrabā
Bij sarmas pieputējis
Un klusēja baltumā.

Bij saule jūtama tāla
Kā nenolaidās glāsts
Pār plecu, pieri vai vaigu,
Kā laimīgas dzīvības stāts.

Bij, it kā svētki būtu,
Kā Ziemassvētku laiks;
Un slaidām eglēm pāri
Bij gaismas vainags maigs.

Es nezināju, kur esmu
Tad pēkšņi attapos:
Tas bija lejas mežā
Pie mājām, kur kavējos.

Skolas sirdspuksti ir skolēni,
Bet skolas stiprums – skolotāja.
Ja skola ir lukturis, kas dāvā gaismu,
Tad skolotāja ir šī luktura liesmiņa.
Ja skola ir burvju dzēriens, kas dod spēku,
Tad skolotāja ir šī dzēriena biķeris.
Ja skola ir templis, kas sniedz mieru,
Tad skolotāja ir šī tempļa kolonnas.
Tik ilgi būs pasaule šī, cik ilgi būs skola
Un skolas dvēsele – skolotāja.

Sakļaujas priedes un vējā šalc: -
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!

Meža vidū rūķu bars
Spēlē riču-raču;
Salatēvs sēž viens kā cars -
Nav viņš rūķis taču!

Salatēvs rūķi

Vajag drusciņ tik, lai redzētu.
Jau vairāk tik, lai runātu.
Pavisam daudz, lai sajustu.
Un neko lai mīlētu.
Jo sirds jau jūt, kā smiekli zūd.
Ka laimes viltotā priekā plūst.
Tas tik tādēļ, ka cilvēks tāds.
Kurš raudāt liks, bet mīlēt sāks.
Tādi mēs esam un tādi būsim.
Savs nedienas un dienas kopā šūsim.
Ziepju burbuļus vejā laist,
Lai aizmirstu skumjas, kas neizgaist.

Vecīts nāk sētā ar dāvanu maisu
Mūsu dāvanas mētā pa gaisu.
Ar vienu no dāvanām trāpa viņš tam
Mūsu mīļajam sniegavīram.

Ver viņš vaļā dāvanu savu
Tiešām tur iekšā viņš viņu mana.
Šī būs mana sniega pika
Tiešām jauka tā man tika.

Mēs to redzm brīnāmies
Un ar kājām sitamies.
Mums tās davanas ar tīk
Vai jau vaļā tās var tīt?

Mamma piekodina NĒ!
Ziemassvētki vēl nav te.
Dāvanas var pagaidīt
Ejam punčus piepildīt.

Vai zini kas šie svētki ir?
Veikalā tos nevar pirkt.
Atnāk viņi vienreiz gadā
Ziemassvētki mājā manā.

Ai bagāti Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.

Cik diena ši ir jauka, skaista
Prieks ir ārā rosīties
Saules stari visu laisa,
Laikam laiks iet peldēties
Visapkārt augi skaisti zied
To saldā smarža pilda sirdi
Putni savas dziesmas dzied
Un uzlabo it visiem dzirdi

Engpire

Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā.

Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā.
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.

Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli.

Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!

Es gribu pateikt Tev paldies,
Ka dancoji ap mani.
Es gribu pateikt Tev paldies,
Ka mani audzināji Tu.

Es gribu Tev pateikies
Par to ka mīlēji,
Es gribu vēl laboties
Vai ir par vēlu?

Nē, teikt paldies
Nekad nav par vēlu,
Jo Tu mani vienmēr sapratīsi,
Un teiksi: Tev visu to labāko.

Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!

Mums gribas degt un starot tā,
Kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt
Un laipnu vārdu pasacīt!

Lai Tev daudz baltu dieniņu,
Lai izdodas viss, kas iecerēts,
Lai draugi vienmēr labā omā
Un netrūkst latu somā!

Kamēr zaķis olas cilpo,
Ola ripo tik un svilpo.
Ola visām priekšā,
Ripo tieši dziesmā iekšā.

Dziesma krāsaina kā ola
Līksmus svētkus viesiem sola.
Viss ir labs, kas beidzas labi,
Nu mēs knallēsimies abi!
Olalas, olalas, priecīgas Jums Lieldienas!

Lieldienas......

Atver acis paskaties,
Kas tev acīs iespīd-
Jaunais gads jau klāt.
Ir mums laiks celties augšā;
Nebēdā par vecām bēdām
Skaties tikai augstu pēdas!

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

Laikam sacīt būtu lieki,
Cik jums šodien lieli prieki!
Tādēļ es kā ciema tante,
Šodien šādus vārdus vēlu!
Nepiekusušiem jums strādāt,
Un par dēlu mīļi gādāt,
Dienu nakti būt tam klāt
Viņu gudri audzināt!

Prieks, tante, darbs, audzināšana

Es nevēlos naudu,
Es nevēlos zeltu,
Bet mīlestību īstu,
Kas kopā mūs tur...

Hbd, mīlestība