Dzejoļi

Lai Laimas rokas ceļas svētījot,
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu,
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā pilna ziedu pļava!

Laima, bērns, darbs, gudrība    18+

Zvaigžņu meita.
Bij mēnesis cipresēs apgāzies.
Uz mēneša ragiem Tu balstījies,
kā pa apaļu lodziņu izliecies,

Tavos pirkstos bij divi debesu ziedi.
Tu vienu caur zilo nakti man sviedi.
Es dzirdēju, ka Tu aiz cipresēm dziedi:

Kas manu ziedu atradīs,
tam ilgas asinīs nedzisīs
tās viņu nāvē un nelaimē dzīs.

Nāve un nelaime maldi tik būs.
Nāve un nelaime tuvinās mūs
nelaimē dvēsele zvaigžņota kļūs.

Zvaigžnotā zvaigžņoto sagaidīs,
zvaigžņu mirdzumā gredzenus mīs.
Mūžam vairs maldīties nelaidīs.

Man sapnis ira, kā sapņi irst.
Bet tagad dvēsele, kā zieds birstot, irst
ilgās irst... Mirst un nenomirst

F.Bārda

Zvaigžņu meita    3+

Piecdesmit gadi - tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm ,šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/

Piecdesmit gadi    91+

Es pateicos tev, mīļā, labā skola,
Par rīta sauli, ko mums liki plaukstās:
Mēs paņemam no tavas klases sola
Sev līdz ar sauli sapņu zvaigznes augstās.

Es pateicos tev skolotāj, mans sirmais,
Par sirdi liesmaino, ko tu mums devi:
Tu lielās dzīves ceļā biji pirmais,
Kas atrast mācēji mums pašiem sevi.

Par tavu balto bērzu maigām šalkām,
Kas mūža pavasariem pāri skries,
Par tālu gaitu nebeidzamām alkām
Tev skola vienmēr nāksim pateikties.
/Jāzeps Osmanis

Skola, skolotājs    15+

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

   1+

Pašā sniega laukumā,
Pašā sniega baltumā,
Dejo Sārts vīrs
Sniegpārsliņu sagšā.
Rūķīši polku lec,
Dejas dejo jauns un vecs.
Atkal klāt ir Ziemassvētki,
Balta Ziemassvētku diena.

   3+

Lai Tev daudz baltu dieniņu,
Lai izdodas viss, kas iecerēts,
Lai draugi vienmēr labā omā
Un netrūkst latu somā!

   121+

Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs...

Cerības, nākotne    13+

Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.

Uguns, ziema, laima, meita    13+

Zāļu dienas vakarā
Pinu košu vainadziņu.
Tur ieviju rudzu vārpas
Ar zilo rudzupuķi.
Pastarpēm magonīti,
Pļavas balto pīpenīti.
Košs sanāca vainadziņš
Ko likt man galviņā.
Nu varēju ciemos iet
Jautri, jautri palīgot!

Jāni    41+

Nu ir klāt, nu ir klāt -
1.septembris ir klāt!

1.septembris    29+

Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni laimes māte brien.
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.

   1+

Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!

   8+

Vizuļo istabā puzuri kārti
Sētās kur puteņi sniegpārslas jauc
Ceļi slaucīti, atcelti vārti
Rakstītām kamanām Ziemsvētki brauc.

Nomirgo kumeļiem sudraba groži
Zvaniņam skanot, kamanas stājas,
Eglītē iedegas svecītes spoži
Ziemsvētku vecīts draudzīgi māj.

Atveras gaidītie dāvanu maisi,
Bērniem līksmi pukstēt sāk sirds.
Pilna ar prieku top zeme un gaisi
Ziemsvētku zvaigznes pār pasauli mirdz

   3+

Ak, māmiņ, cik simtiem solīšu
Tu dienām, pat naktīm skrēji,
Līdz mani, tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!

Māte, audzināšana    8+

Šodien jau divas liesmiņas –
Spoži vainagā mirdz.
Drīz būs trīs, tad jau četras,
Un tad Ziemassvētki klāt.

(Autors: Piedalies.lv)

Otrā advente, 2. advente, liesmiņas    9+

1. septembris jau klāt,
Skolu nu jau vajag sākt.
Biedēt učeni aiz stūra,
Pasēdēt ilgāk pie direktora!

   6+

8. marts ir diena,
Kad sieviete ik viena
Ir pelnījusi ziedus,
Un mīļus apskāvienus!

Marts, sieviete, ziedi    30+

Jāņi klāt, Jāņi klāt,
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas, jāņu siers,
Vēl tik atliek lielais prieks.

   10+

Ziemassvētki, Jaunais gads
Nāciet ātrāk jus pie mums,
Svece deg,svece deg
Zelta gaismu ta mums dod
Pieci labi rūķīši,zelta egli krāsot sāk
Trīs no tiem piparkūkas cep
Divi rūķi sēž uz tās
Zelta gaismu
Tie mums zog!!!
Zvaigznes spīdums iespīd acis!!!!!!

   2+

Vij perēkli cīrulis no saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.
Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.

   24+

Vajag drusciņ tik, lai redzētu.
Jau vairāk tik, lai runātu.
Pavisam daudz, lai sajustu.
Un neko lai mīlētu.
Jo sirds jau jūt, kā smiekli zūd.
Ka laimes viltotā priekā plūst.
Tas tik tādēļ, ka cilvēks tāds.
Kurš raudāt liks, bet mīlēt sāks.
Tādi mēs esam un tādi būsim.
Savs nedienas un dienas kopā šūsim.
Ziepju burbuļus vejā laist,
Lai aizmirstu skumjas, kas neizgaist.

   3+

Kad zemi balts sniedziņš klāj
Santa pa skursteni lejā kāpj.
Konfektes tas zeķēs liek
Lai katram bērnam prieciņš tiek.

Santaklauss, prieks, ziemassvētku brīnums, dāvanas    19+

KRAUKĻU TIESA

Kraukļi koku galotnēs ķērc,
Manu dzīvību pīšļos mērc
Saule svilina manu miesu
Bet kraukļi pieprasa savu tiesu

Savu sirdi pre debesīm triecu
Līdz pāršķeļas debess
Un zenītā noplok saule
Drīz pārvēršas visa pasaule

Mana sirds un mīla
ir kraukļu pelniem netīra
Vai , jel, spēšu to piedot?
es esmu avarējis pilots

Stūri grozu šā ne tā
Ka no mīlas nepaliek nekā
Pelnos sabirst mana miesa
Ir pienākusi kraukļu tiesa....

(Jānis Rezokavs)

Kraukļa tiesa    23+

Sniegam pienā jāslēpjas,
Lai pavasara siltajā dvašā neizkustu tas.
Un manām jūtām kā sniegam jāmaskējas,
Jo negribi Tu sniegu pavasarī.
Es arī...
Bet ko lai daru, ja par sniegu kļuvis esmu,
Un tāpēc dzīvē nevaru vairs saskatīt patīkamu dvesmu?
Tik tavu dvašu, kas silti kausē mani.

/Krišs/

Sniegam pienā jāslēpjas    17+

Stāvēju tumsā, redzēju tevi, savas atmiņas redzēju tavās acīs
Cerēju uz baltu vēja spārnu, kas atgriezīs mūs vasarā
Kaut varētu kāds dāvāt šos spārnus
Tad laiks man atkal nozīmētu mūžību nevis ceļu, kuram redzams gals
Vai atceries? Mūžam kopā...jā...es ticēju, ka pastāv mūžība
Tagad tā ir tik pat neaizsniedzams sapnis kā tu
Kāpēc tu neņem manu roku? Es lūdzu
Es lūdzu par laimi, kuras paliekas centos sagrābt ar aukstajām plaukstām
Nav vairs tavu roku, kuras saņemtu manas plaukstas
Vai vēl pēdējo reizi varu aizsniegties ar saviem pirkstiem?
Nē...tu lēnām atkāpies, es nespēju, es nespēju vairs just, ka mūsu rokas saskartos
Tagad šie daži soļi ir vislielākais šķērslis starp mums, bet tu turpini atkāpties
Ar savām domām tu mani izdzēs, salauz, aizpūt
Aizpūt gluži tā kā vējš pūš vecās, dzeltenās koku lapas, kuras vairs nekad nezaļos
Esmu jau tik tālu no tevis, ka jūtu tikai aukstumu
Es tevi vairs nepazīstu, nekad neesmu redzējusi šādus ledus kristālus ieskaujam mūs abus
Tavas lūpas... tās vairs nedveš maigus vārdus
Tās vispār vairs nedod man dzirdēt tavu patīkamo balsi
Tavas lūpas man ir ledus aukstas
Bet vai es varētu tev dāvāt siltumu?
Nē...tavu sirdi pārņēmis viscietākais ledus, kuram nespēju pretoties
Man nav spēka to pārlauzt
Man nav spēka, es pati esmu salauzta
Tavs noliegums manā ķermenī dzen tik dziļas rētas, kad es jūtu...
Mana sirds tiks saplosīta
Es sažņaudzos, es salūztu, es saļimstu, es krītu
Ievainota es palieku viena, tagad es zinu...
Tu nenāksi mani pasargāt, tu to nekad nedarīsi

Nelaimīga mīlestība    29+

Vienmēr Vidzemi mīlēšu es,
Visvairāk uz visas pasaules.
Te labākās lietas notiek ar mani,
un diez vai to apstrīdēt vari.

Te vienmēr ir ģimene mana,
Un draugi kas padomu dod.
Kā arī gani, kas aitas gana,
Un no tā laimi un prieku rod.

Vidzeme - mana māmuliņa,
Tik pat mīļa cik Gaujmaliņa.
Tā vienmēr mani mīlēs,
kaut būšu zemes dzīlēs.
/Agrita Toma

Pārdomas    6+

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

   3+

Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!

   16+

Mācies kamēr gudra tiec,
Visu labu vērā liec,
Dzīve ļauna viltīga,
Gudrība ir derīga.

   12+