Dzejoļi

Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu -
Svini savu vārdadienu.

(21)

Dzīves pulkstenis steigai par spīti,
Zvana Tev šobrīd svētku brīdi.
Ik gads Tavā gaitā nav bijis par lieku,
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs tavs darbīgais mūžs -
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atceries, priecājies, rītdienu sveic.
Ieklausies - Visi paldies Tev teic!

Steigšanās, sveicieni, darbs, mūžs

(13)

Reiz zaļoja jaunība, cerība plauka
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks
Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka
Un nākotne spoža kā saules vaigs.

Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi
Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts,
Reiz dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.

Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.

(1)

Dziedi māmiņ "Aijā žūžu",
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Māte, mūžs, bērns

(10)

Es iededzu pār tevi savu mīlestību
Kā gaviļainu zvaigžņu pilnas debesis.
Ik reizes, kad man pāri dari,
Tu tikai vienu mazu zvaigni dzēs...
Par ko gan skumt?

(0)

Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.

(2)

Guļot gultā, domājot,
kur esi? ko dari tu?
Smaids man sejā atplaukst plašs,
tavi smiekli smaida man,
kutina un ķiķina.
Nespēju es aizmigt vairs,
acis plaši vaļā jau,
vairs pat rīts nav jāgaida,
jo uz darbu jādodas.
Vēl šī diena jāuzveic,
lai satikties varam mēs.

Nakts

(7)

Salatētis rāja Rūdi:
"Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!"
- "Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs Jaunais gads!
Nevilkšu to grabažu,
Plus vēl tavu bagāžu!"

(2)

Lai tev dzīvē labi klājas
Un pa trepēm neslīd kājas,
Un ja arī paslīdēs,
Gan jau mīļā noturēs!

(4)

Zvaigznes spožas dzirkstes met,
Mērķis beigsies kūtiņā.
Gani uz mazo kūtiņu iet,
Gudrie dāvanas tur rociņās.

Jēzus beidzot piedzimis,
Svētos Marijas autiņos tīts.
Nu ienaids uz zemes būs rimis,
Kad būs iestājies rīts.

(6)

Lieldieniņas, lieldieniņas,
Tu man prieku devi.
Es tev došu sudrabiņu,
Tu man glītas oliņas.

(1)

Lieldienas ir skaisti svētki,
Lieldienās var krāsot olas
Krāsainas jo krāsainas,
Dzeltenas un sarkanas.
Augsti, augsti šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties!

(0)

Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.

(1)

Kā lietus lāses pret zemi,
Es vienmēr atduros pret tevi.
Manas skumjas ir tavas asaras,
Kuras nekad nav raudātas.
Kaut atrastu es tādu vietu,
Kur domas nebūtu nevienas..

(0)

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā Jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.

Ozols, spēks, bērns, mūžs

(31)

Maigais Vasarsrudens vējš,
Saule logā rotaļājas.
Mazais skolnieks sirdī spējš,
Drīz jau pametīs šīs mājas.

(11)

Laimi, kas nebeidzās,
Mirkļus, kas dara bagātāku,
Darbu, kas spēcina,
Uzvaru, kas iedvesmo,
Veiksmi, kas nepamet!

(49)

Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli.

(13)

Tā mēs tumsā abi klīstam
Divi turki
Tu un es
Tu tāda spoža un apaļa zvaigzne
Es tāds, mūžīgs pusmēness.

(0)

Olas krāsojam abi,
Tas mums padodas labi,
Viena zaļa, otra zila,
Trešā - tā vislabākā.

(1)

Kas tas ir?
Pulkstens sit? Nē, mani sirdspuksti tie.
Vai eņģelis? Nē, tas TU - mīļotais!
Citi saka, ka mēs laimīgie.
Naktī mūs apspīd mēness spožais,
Dienā - cilvēki smaidīgie.
Es jūtu, ka mīli
un kopā būt gribi.
Es zinu, ka mīlu
un kopā būt gribu.
Mīļojamies, laiskojamies un
dzīvojam ar baudu.
Kas tas ir?
Tas ir mirklis..

(2)

Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārda dienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!

Vārds, svinības, pasaule

(1)

Liec galvu pie manām krūtīm
Un klausies, ko vasara zvana!
Liec galvu, noliec pie krūtīm
Un esi tik mana, tik mana!

(2)

Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības kāpj,
No mīlas ņemts un mīlai dots,
Tam mīlestību tālāk nest.

Mīlestība, bērni

(17)

Kad viens pats es klīstu gar tumšajām sienām,
Saprotu kāda ir sajūta paliekot vienam,
Un negribi šo sajūtu es ilgāk just sevī,
Kopš laimīgā brīža, kad ieskatījos tevī.

Un tu liki man sajust ko nebijušu,
To sajūtu, ko sauc par mīlestību,
Kaut zinu, ka grūtas izvēles priekšā,
Ceru, ka jūti ko līdzīgu sev dziļi iekšā.

(1)

***
Caur visām bēdām,
Caur visiem priekiem,
No bēdām man paliek kas slikts-kā velns,
Caur priekiem man paliek viens mazs spožs trauciņš,
Man sirds ir gluži kā dimants-dimanta trauciņš,
Bet ne vienmēr viņš spēj saglabāt to dimanta spīdumu,
Un ne arī viņš vienmēr ir mīksts
Varu teikt-viņš dažreiz aprūsē,
Mēs neviens neesam ideāls,
Pat izņēmums ne!
Es guļot jūtu kā uz svečtura pil sveču krāsas sveķi,
Tieši tad man liekas ka mans sirds raud.
Caur visām bēdām,
Caur visiem priekiem!

(Manis pašsacerēts dzejolis:Megija Adamovicha)

(15)

Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

(0)

Iededz sveci mijkrēslī zilā -
Atkal brīnuma mirklis klāt,
Kad spožāko zvaigžņu gaismu
Visam gadam vajaga krāt.

(3)

Lielā diena atnākusi
Liela doma visiem ir
Olas krāsot ,skaitīt,pētīt
Visas rīt ar steigu!

Lieldieniņa

(13)

Visapkārt balts un laukā tikai snieg,
Un kaut kur tālumā kāds klusi dzied,
Un egļu zaros baltas pārslas mirdz,
Un lēniem soļiem Jaunais gads jau klāt.

(3)