Dzejoļi

Ir klāt Ziemassvētku nakts.
Viss tik kluss un tomēr mierīgs.
Ik katra bērna sirdī liels uztraukums.
Bet arī dzirkstelīte acī.

(5)

Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.

(2)

Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.

(3)

Neslēpies no dzīves!
Neieraujies sevī,
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekšu.
Jūti dziļāk, mīli spēcīgāk!
Dzīvo šeit un pašlaik!
Jo vakardienas vairs nav,
bet rītdiena vēl nav pienākusi.
Tu esi te un šobrīd.

(1)

Stāvēju tumsā, redzēju tevi, savas atmiņas redzēju tavās acīs
Cerēju uz baltu vēja spārnu, kas atgriezīs mūs vasarā
Kaut varētu kāds dāvāt šos spārnus
Tad laiks man atkal nozīmētu mūžību nevis ceļu, kuram redzams gals
Vai atceries? Mūžam kopā...jā...es ticēju, ka pastāv mūžība
Tagad tā ir tik pat neaizsniedzams sapnis kā tu
Kāpēc tu neņem manu roku? Es lūdzu
Es lūdzu par laimi, kuras paliekas centos sagrābt ar aukstajām plaukstām
Nav vairs tavu roku, kuras saņemtu manas plaukstas
Vai vēl pēdējo reizi varu aizsniegties ar saviem pirkstiem?
Nē...tu lēnām atkāpies, es nespēju, es nespēju vairs just, ka mūsu rokas saskartos
Tagad šie daži soļi ir vislielākais šķērslis starp mums, bet tu turpini atkāpties
Ar savām domām tu mani izdzēs, salauz, aizpūt
Aizpūt gluži tā kā vējš pūš vecās, dzeltenās koku lapas, kuras vairs nekad nezaļos
Esmu jau tik tālu no tevis, ka jūtu tikai aukstumu
Es tevi vairs nepazīstu, nekad neesmu redzējusi šādus ledus kristālus ieskaujam mūs abus
Tavas lūpas... tās vairs nedveš maigus vārdus
Tās vispār vairs nedod man dzirdēt tavu patīkamo balsi
Tavas lūpas man ir ledus aukstas
Bet vai es varētu tev dāvāt siltumu?
Nē...tavu sirdi pārņēmis viscietākais ledus, kuram nespēju pretoties
Man nav spēka to pārlauzt
Man nav spēka, es pati esmu salauzta
Tavs noliegums manā ķermenī dzen tik dziļas rētas, kad es jūtu...
Mana sirds tiks saplosīta
Es sažņaudzos, es salūztu, es saļimstu, es krītu
Ievainota es palieku viena, tagad es zinu...
Tu nenāksi mani pasargāt, tu to nekad nedarīsi

Nelaimīga mīlestība

(29)

Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!

(4)

Skolā katram draugu daudz,
Katru savā vārdā sauc,
Skolotāji nav tai skaitā -
Viņi tikai gaisu maitā.

(7)

Vai, vai, Jānīti,
Tavu lielu kūsi!
Trīs veci nabagi
Mēnesi pļāva,
Trīs vecas nabadzes
Mēnesi grāba,
Apjuma mūs muižā
Tītaru stalli,
Tupesis atlika
Laidaru kaisīt.

(0)

Jāņu naktī es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un, lai izskats ar nav štruntīgs.

(0)

Kur, kur ir jubilārs?
Ak tu re to atrod
Pie dāvanām!!!
Mīļš sveiciens dzimšanas dienā!!!

Jubilārs, dzimšanas diena, dāvanas, sveiciens

(65)

Ik reizi, kad pamostos es, es skumstu.
Tu zini kāpēc?! Es zinu, jo blakus man neesi tu!
Ik dienu es mīlu tevi stiprāk, bet tu to nejūti,
Naktīs es raudu ar vien biežāk, bet tu to nezini!
Mana sirds plīst pušu, bet tev ir tīri vienalga,
Kaut gan tava sirds ilgojas pec manas.
Nu ko lai iesāk, ja mūsu sirdis vēlas būt kopā?!
Bet kāpēc mēs neļaujam sirdīm mīlēt viens otru?!
Tas tikai tāpēc, ka mēs baidamies,
Ka nesaplīst mūsu sirdis, kā bija mums agrak.
Tāpēc ļaujam, lai visu dara mūsu sirds..
Un tiksim pāri visam ko mēs pašlaik baidamies..

(10)

Vien tas, ko mīlējis esi,
Pat aiziedams nezudīs.
Tie gaišākie, labākie gadi
Ir rakstīti debesīs.

/Marta Bārbale/

Labākie gadi

(11)

Если Любишь, То Знай Формулу Такую - Квадрат Двух Алых Губ Равён Поцелую...

(1)

Lai kā laime aiz kupenām iet,
Tie Ziemassvētki mīļi mazliet.
Kā sarkans vīrs ar maisu rokā,
Stiepj dāvanas kaudzi rokā.
Un tās dāvā draugiem bērniem,
Un kad visi saņemas,
Ziemassvētki iet vaļā.

(2)

Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs.

(7)

Ēnģelis

Varbūt ir tā, ka mēs šeit esam...
Varbūt ir tā, ka mūsu šeit nav...
Bet vienmēr ir kāds brīnums,
Un vienmēr ir kāds, kurš tam tic.

Vienmēr ir kāds, kas gaismu rada,
Vienmēr ir kāds, kas to liedz.
Nekad nav pati pilnība,
Nekad nav eņģelis balts...

Taču reizēm liekas, ka jūtu,
Reizēm liekas, ka nē...
Jūtu šo eņģeli – baltu,
Kurš spārnus izpletis spīd...

Tas apžilbina, bet silda.
Tas ienīst un tomēr mīl.
Tas māca un pats mācās,
Šo pasauli – savādo...

Šai’ skarbā pasaulē ir lietas,
Lietas, kam jānotiek...
Lietas, kuras jāizdzīvo...
Mirkļi, kuri jāizbauda...

Un šeit ir kāds eņģelis...
Pat, ja auksti,
Pat, ja sāp...
Šeit ir eņģelis – baltiem spārniem veltīts...

(8)

Zvaigzne krīt...
Tu vēlies, es vēlos...
Mēs katrs kaut ko vēlamies…
Es vēlos Tavus glāstus - Tu manus....
Es tiešām vēlos, lai Tu būtu
Man blakus.
Tieši tagad un tūlīt
Just tavu siltumu, pieskārienus un mīlestību...
Tās ir lietas,
Ko zvaigznei krītot vēlos es..
Es vēlos - Tu vēlies!

(1)

Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz.

Brīnums, saulgrieži

(13)

Atkal stipri vēji kauc,
Ziemassvētki šurpu trauc,
Jaunais gads nav ieradies,
Bet Salatēvs jau piedzēries,
Tie, kas tur vēl tostus sauc,
Pārējie uz māju mauc,
Optimisti laimi vēlē,
Kārumnieki torti šķērē,
Vīri šķērsām dziesmas rauj,
Kāds sapieris jau šampi šauj,
Egle izpušķota glīti,
Puikas trenkā Sniegbaltīti.

(0)

Lapu un asteru putenī,
Gājputnu atvadu klaigās,
Atkal Tavs vārds ar rudeni
Rokrokā mīļi staigā.
Līksmo par pēdējām dālijām,
Klejo pa purva ciņiem,
Dzērvenes lasa un bērzlapes,
Reibstot no vaivariņiem.
Izstaigājies un nokusis,
Novēlējumu saka:
"Laimes ceļam līdzi lai iet
Tava likteņa taka!
Allaž ap Tevi lai šalkotu
Sapņu un cerību druva
Un lai dvēsele paliktu
Vienmēr debesīm tuva!"

(60)

Sen Jānīti gaidījām,
Šitā pate Jāņu diena;
Ganiem piens, ganiem siers,
Govīm bērzu vainadziņi.

(0)

Varu aizmirst ko dzirdēju,
Varu aizmirst ko redzēju,
Varu aizmirst ko sacīju,
Bet nevaru, ko mīlēju!

(0)

Vijiet kopā dzīves audus,
Zeltītiem ziediņiem.,
Tā kā šodien visu mūžu,
Roku rokā staigājiet.

(0)

Zaķiem šodien darba diena,
Jāstiepj olas simtu viena.
Tās tiks krāsotas un sistas,
Tā ka bālēs ciema vistas.

(41)

Lai tev dzīvē labi klājas
Un pa trepēm neslīd kājas,
Un ja arī paslīdēs,
Gan jau mīļā noturēs!

(4)

Lai nākdama, kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca,
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.

(62)

Kas tas ir?
Pulkstens sit? Nē, mani sirdspuksti tie.
Vai eņģelis? Nē, tas TU - mīļotais!
Citi saka, ka mēs laimīgie.
Naktī mūs apspīd mēness spožais,
Dienā - cilvēki smaidīgie.
Es jūtu, ka mīli
un kopā būt gribi.
Es zinu, ka mīlu
un kopā būt gribu.
Mīļojamies, laiskojamies un
dzīvojam ar baudu.
Kas tas ir?
Tas ir mirklis..

(2)

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.

(0)

Nāc nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!

(1)

Tā skaistā dvēsele,
Reiz manī mīt,
Kaut cerot to, ka sadzirdēsi mani,
Es sēžu tumsā
Un saprotu, ka - nekā,
Nevaru dzīvot,
Neesmu nekas.
Tu mani papildini,
Tu mani mierini,
Uzslavē un pamāci.
Varbūt esi palicis -
Par daļu no manis !!

(2)