Dzejoļi

Vakarā, kad saule sapņo
Un, kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie tevis iet.

(0)

Lai katra dzīves diena,
Ir kā jauns, smaržojošs zieds,
Kas prieku Tev nes ik dienas!

(33)

Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālā svešumā,
Tad no bērnības un skolas
Būs šī mazā atmiņa.

(5)

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt.

(3)

Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā!

Leo fedosejevs

(137)

Mazais pērļu gliemezīt,
Vai tu vari pasacīt,
Kāpēc balss, kas naktī skan,
Ir tik ļoti mīļa man.

Bērns, bērnība

(21)

Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu,
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs.

(5)

Tā sacīja meža māte,
Pa siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.

Bērniņš, šūpulis, māte

(51)

Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu - kūku!

(8)

Lai visi būtu laimīgi, kā Ziemassvētku rūķīši!
Lai katram staro eglīte, kā Ziemassvētku saulīte!
Lai visiem jaukas dāvanas, kas iepriecina sirsniņas!

(0)

Varu aizmirst ko dzirdēju,
Varu aizmirst ko redzēju,
Varu aizmirst ko sacīju,
Bet nevaru, ko mīlēju!

(0)

Lieldieniņas sabraukušas,
Rakstītiem ratiņiem.
Nākat bērni šūpoties,
Lieldieniņas dieniņā.

(0)

Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.

(2)

Mūsu dvēselē iemājo mazs nemiers,
Kas pavēl mūsu sirdij domāt.
Par ko nemēdzam runāt.
Tā ir mīla, ko jūtam pret otru.

Šis cilvēks, mūsos ir atdzīvinājis,
To ko gaidīja nemanot atnākam.
Ko bijām cerējuši sagaidīt vēlāk,
Mūsu viskrāšņāko sapni - mīlestību.

Mīlestība ir kā logs, kurš plaši veras,
Un iedveš mums jaunu dzīvību.
Smaržu, kas nāk no sarkanās puķes,
No cilvēka, ko mīlam.

Ja cilvēks kādu mīl,
Tad saprot, cik mīla ir sarežģīta,
Gan samtaini mīksta kā pļava,
Kurā iegulties un sapņot par to.

Mums grūti atzīties ir mīlestībā,
Jo bail pretī saņemt noraidījumu,
Vai nicinājuma pilnu frāzi,
Ko neesam gaidījuši.

Ja cilvēks mīl,
Viņš kļuvis pavisam citāds -
Ir iemīlējies cilvēks,
Sapņotājs un maigāka būtne.

Es ceru, ka mīlestība.
Mūsu sirdīs nezudīs nekad,
Ka otrs cilvēks nepadarīs mīlestību par naidu,
Jo tās ir vismaigākās, un jaukākās jūtas, kas var būt -
Mīlestība.

(2)

Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj.
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut liksies kāds tīklus visapkārt vērpj.

(9)

Vārda dienu labi svinēt,
Otrā dienā var tik minēt,
Kādēļ guli zālē zaļā,
Galva sāp un bikses vaļā!

(1)

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram savāda sirds.

(8)

Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.

(1)

Rīt uz skolu jāiet man,
Gribu labas sekmes gūt,
Gribu dabūt desmitnieku,
Lai es varu tālāk iet.

(4)

Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.

(2)

Nu ir pienākusi diena,
Kad bez ziediem nepaliek neviena.
Gadā tā ir tikai viena,
Izbaudi to, jo tā nav ikdiena.

(2)

Es vēlos tavās acīs skatīties
Bet nespēju,jo neēsi blakus
Tavs smaids ienācis manā sirdī
Un tava skaistā balss
Man no rīta galvā skan.
Tavi smiegļi kā mani skaistie sapņi
Mūsu iedomātais skūpsts ir kā saules stari debesīs
Es vēlos ar tevi izbaudīt dzīvi
JO es mīlu tevi!

Ingus3456@inbox.lv ja vajag dzejoli rasktat

(17)

Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši.

(9)

Ziedus skaistākos tev vēlos šodien dāvāt,
Vai tad ziedi kādreiz ir par daudz?
Lai tie atgādina tev par visu skaisto,
Kas reiz bijis, ir un varbūt arī būs.

Lai ziedu krāšņums atmirdz tavās acīs,
Un lūpas kāri ziedu veldzi dzer,
Lai ziedu smarža apreibina prātu,
Un sirds tad ziedu kaisli tver,
Lai ziedu valdzinājums pārņem tevi,
Un domas kaut kur projām trauc,
Bet tev ir jāuzzied jo skaistai, kāda esi
Tas liktens tavs ir jaukam ziedam būt.

(1)

Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.

(0)

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

(6)

Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.

(0)

Zaķīts paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas -
Olas dzīvas, tas ir fakts!

(5)

Re, arī zvaigznēs ierakstīts
tas pats, kas laukos plašos:
"Jāmeklē sudrabs tas baltais, kas trīc
tepatās - mūsos pašos!"

(2)

Mīli katru dienu
Meiču, džeku, siltu pienu,
Katru jaunu dienu
Meiča, džeks dzer siltu pienu
1 dienu jaunu pienu
2 dienu meiču sienu
3 dienu jaunu džeku
Bučot skrienu, meiču sienu.

(0)