Dzejoļi

Šodien pirmā skolas diena!
Es uz skolu eju viena.
Tomēr tas ir tīrais nieks
Zinu skolā valdīs prieks!

(15)

Es zinu par ko tas tā,
Kad man par tevi jadomā,
Vai diena aust, vai vakars tumst,
Bet mana sirds pēc tevis skumst!

(0)

Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods.

(2)

Dzīve Tev mainīsies priekos un bēdās,
Ceļi Tevi kalnup un lejup vēl sauks,
Nekad atpakaļ nemeklē pēdas,
Viegli vai grūti uz priekšu ej!

(48)

Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.

(1)

Speķu pīrāgi aiz vaiga,
Bērniem acis plaši smaida,
Salatētis garām trauc,
Pieēsties jums nav ļauts!

(0)

Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli

(0)

Matos sudrabs, sirdīs zelts Jums krājies,
Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk.
Es arvien - ar jums kad parunājies,
Projām eju, kļuvis bagātāks.

(7)

Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā.

(42)

Teic, kā man tevi paaijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?
Man divas vien ir rokas,
Un sirds, - tā viena vien;
Bet mīlas saldās mokas
Aug augumā arvien.

(0)

Mūsu dvēselē iemājo mazs nemiers,
Kas pavēl mūsu sirdij domāt.
Par ko nemēdzam runāt.
Tā ir mīla, ko jūtam pret otru.

Šis cilvēks, mūsos ir atdzīvinājis,
To ko gaidīja nemanot atnākam.
Ko bijām cerējuši sagaidīt vēlāk,
Mūsu viskrāšņāko sapni - mīlestību.

Mīlestība ir kā logs, kurš plaši veras,
Un iedveš mums jaunu dzīvību.
Smaržu, kas nāk no sarkanās puķes,
No cilvēka, ko mīlam.

Ja cilvēks kādu mīl,
Tad saprot, cik mīla ir sarežģīta,
Gan samtaini mīksta kā pļava,
Kurā iegulties un sapņot par to.

Mums grūti atzīties ir mīlestībā,
Jo bail pretī saņemt noraidījumu,
Vai nicinājuma pilnu frāzi,
Ko neesam gaidījuši.

Ja cilvēks mīl,
Viņš kļuvis pavisam citāds -
Ir iemīlējies cilvēks,
Sapņotājs un maigāka būtne.

Es ceru, ka mīlestība.
Mūsu sirdīs nezudīs nekad,
Ka otrs cilvēks nepadarīs mīlestību par naidu,
Jo tās ir vismaigākās, un jaukākās jūtas, kas var būt -
Mīlestība.

(2)

Baltais sniedziņš zemi klāj,
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis - surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim - slikti!

(1)

Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!

(1)

Lai Ziemassvētku laiks ir klusi tuvinieku lokā pavadīts,
Lai Jaunais gads ir jautri draugu pulkā sagaidīts,
Lai ziemā sniega dēlis labi slīd,
Un dzīvē kāja nepaslīd!

(1)

Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, - tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.

(0)

Salavecis apkodies
Un zem egles pamodies
Domā maisu vaļā vērt
Tukšo taru ārā bērt!

(0)

Lieldienzaķis ciemos nāca
Pašā rīta agrumā.
Skaistas olas viņš mums nesa,
Zilas sarkanas un zaļas.

(0)

Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks,
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.

Lustīgi

(6)

Liktenis mūs kopā vedis,
kāpēc tagad izšķirt steidz?
Tālu dzīvot prom no tevis -
nespēju, kaut visu sniedz.
Tumsa nāk uz manu pusi,
ēnas kustas klusi, klusi...
Tumsā sēžu viena pati,
sirds vairs nespēj sāpēs kliegt..

(0)

Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
Kas tur tik vēl zvana man?
Tur Ziemassvētku vecītis
Ap pulksten trijiem atnācis.

(0)

Iemīlēties - tas ir liels prieks!
Tas ir neticams spēks!
Bet ir viens maziņš nieks,
Iemīloties zūd prāta spēks!

(1)

Zaķis, zaķis braukšus brauca,
Olas veda vezumā.
Viens zaķis vezumā,
Otrs lielais stūrmanītis.

(0)

Nafig man tie Līgo svētki -
Vienu reizi vasarā:
Kad es gribu, tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā.

Vasara, līgo, svētki, rīts, vakars

(10)

Vecais gads jau projām pošas,
Māj ar roku ardievas.
Jaunam gadam jaunas balvas,
Jauni pārsteigumi būs.

(6)

No pirmām dzīves dienām
Kad šūpulis ir kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds!

(28)

Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.

(2)

Lauž saule ziemas bardzību,
Gūst gaisma jaunu uzvaru;
Kur gaisma, tur ir Dieva gars,
Jel tici - atnāks pavasars.

(0)

Vēlu laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, vizošu,
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdā par katru nieku.

(3)

Kaut kur, starp debesīm un zemi,
Reiz piedzimi Tu,
Tāds maziņš un trausls.
Tev vārdiņu deva,
Lai spētu Tevi vārdā saukt
Un šodien Tevi sumināt!

Dzimšana, vārds, sumināšana

(1)

Kad pazaudēts viss...
Mācies sevi pasargāt...
Savādāk viss kļūs kā pasakā...
Bet cik gan daudz var pazaudēt apstājoties...?
Tāpēc nāc ar mani tālāk...
Turi mani cieši klāt, jo man tik ļoti bail....
Tu gaidi tepat,
Jo tu man esi viss....
Viss ir kā miglā pārvērties.....
Man bez tevis nav nekā...

(3)