Dzejoļi

Divas peles karā gāja, nopirdās un bojā gāja:D

(52)

Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā!

Leo fedosejevs

(137)

Cik dīvaini, ka arī kuģi apsnieg...
Un balti pavedieni tos pie krasta sien.
Un zemei atkal jauna mīlestība
Pa baltu zvaigžņu sniegputeni brien.

(1)

Mēs esam dzintara meklētāji
Jūras zvirgzdiem nosētā krastā,
Un ilgojamies, un tiecamies
Visu mūžu pēc neatrastā.
Dz.Rinkule-Zemzare

(0)

Zvani un cepures,
rūķi un sniegs.
Pīrāgi, raķetes,
alkohols, miegs.
Paģiras, aspirīns,
galva, kas džinkst -
those are few of my favoite things.

(1)

Bij vakars vēls..
Pār upi lēni mēness slīdēja..
Tovakar mēs tikāmies vēlu..
Mēs tikāmies, lai nesatiktos vairs..

Mēs sķīrāmies bez asarām un naida,
Un klusais sastingums tad likās ass,
Mēs neteicām cik abi toreiz cietām,
Mēs neteicām, cik karsti mīlējām..

(1)

Pagaidiet, lielie kungi,
Mazs vēl jūras braucējiņš.
Paies dienas, aizskries gadi,
Droši buru turēs viņš!

Bērns, dzīve, spēks, izturība

(29)

Es Tev sūtu trīs bučiņas:
1.būs paklausīga - lidos, kur teikšu (uz vaidziņa);
2.protams kaut ko sajauks, bet trāpīs kaut kur blakus;
3.ir baigā palaidne un tā būs jānoķer Tev pašam.

(1)

Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis.

(0)

Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Tad kā gan tu gadiņus zinātu sev?
Bet, tā kā tā ir un prieku tev nes,
Tad daudz, daudz laimes tev novēlu es.

(8)

Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!

(1)

Ir labi vēl brīdi kopā būt,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.

Sapņi, zvaigznes

(7)

Eglīte, eglīte zaļā
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.

Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tavs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.

Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežīem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!

(2)

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no saltā dzīves vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet!

Bērns, puķe, dzīve, dvēsele

(10)

Jāņu nakti muca dega,
Augsta kalna galiņā,
Jāņu bērni sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.

(0)

Mēs gaidām Jauno gadu
Būs pilna māja radu.
Mūs abus piedzirdīja
Še Tev nu svētki bija!

(6)

Kas mīlestība ir?
Ko spēj tā darīt ar cilvēku?
Tik neskaitāmi daudzi to ir piedzīvojuši,
Bet izskaidrot - to spēj tik retais;

Tā izmaina cilvēku līdz nepazīšanai,
Tās dēļ tas dara neticamo,
Tā izmaina cilvēka domāšanu,
Tās dēļ tas gatavs ir atdot visu;

Tā cilvēkā rada sajūtas,
Tādas kņudošas un neizskaidrojamas,
Tā cilvēkā rada sajūtas,
Reizēm laimīgas, reizēm sāpīgas;

No tās spēj cilvēks paēst,
No tās spēj cilvēks iztikt,
No tās spēj cilvēks izdzīvot,
Tik no viena šī vārda - mīlestība.

(5)

Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt
Daudz labu darbu plānot un veikt
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt
Pusnakts stundā gadu mijā
Lai tev zvaigznes laimi sijā!

(0)

Ko tas greizacis ir ēdis?
Raibas olas kakā blēdis!

(1)

Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.

(2)

Ir jau grūti skolā sēdēt,
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim?

Beigas, laiks, sākums

(17)

Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.

(1)

Kā vēlētos, lai balts sniegs pār zemi klātos,
Lai saticība un miers būtu katrās mājās,
Lai adventes svecītes koši un silti,
Spētu sasildīt cilvēkam sirdi.

Adventes svecītes, sniegs

(4)

Ziemassvētki,Ziemassvētki,
Kur jūs visi pazuduši?
Kad noskaitīšu dzejolīti,
Daubūšu konfekšu paciņu.

(4)

Tā sacīja meža māte,
Pa siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.

Bērniņš, šūpulis, māte

(51)

Draudzene man olu sita,
Līdz beidzot viņa zemē krita.
Tad nu galdā olas lika.
No tām man arī kāda tika.

(1)

Un neparastas brīnumgaidas,
Pat bērnībā, kas tuva šķiet,
Jo tā ik Jaunā gada nakti
Caur mums ar egli vēlreiz iet.

(2)

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

(0)

Zaķīts paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas -
Olas dzīvas, tas ir fakts!

(5)

Sapnis paceļ mani spārnos..
un es lūkojos.
tur zemāk..
un redzu. vienu melnu..
sāpošu sirsniņu..
es, es dodos zemāk, lai apraudzītu
bet tad, mana sirds, sāk pukstēt ātrāk..
un sažņaudzas, tā dīvaini..
un sejā parādas smaids..
un taureņi vēderā kūleņus met..
tu, tu no lejas lūkojies augšup.
ar izbrīnu..
un redzi, ka es tuvojos..
ar lieliem sapņu spārniem..
tu, ar atvertām rokām.
sagaidi mani..
un lūdz, lai palieku..
jo tev.. ar mani ir patīkami..
es saku jā..
un cenšos apķert tevi tik ļoti
ka sirdis pukst vienādi..
cerība. tā nepamet mani..
un es ceru.. ka tev ir labi.
mīļi un silti..
bet..
notiek nenovēršamais..
mani sapņu spārni, lēnam zūd..
un jaukais brīnums izzūd..
un Tu, paliec viena..
stāvot, pļavas vidū..
mani, ceļ uz augšu..
bet.. man izdodas atbrīvoties..
no sapņu spārniem..
un es.. krītu lejā..
pilnā jonī..
bet.. kritiens nav tik sapīgs, kā
tavs zaudējums..

(0)