Dzejoļi

Lai baltas sveces logā mirdz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!

(0)

Klāt ziema,
Drīz Ziemassvētki būs,
Un bērni priekā,
Ziemassvētku vecīti sveiks,
Bērni dāvaniņas saņems,
Jo Ziemassvetki būs!

(0)

Ja tu kādreiz iekāp kakā;
Pēc tam droši meties akā.
Visas kakas uzpeldēs -
Tas tev ļoti palīdzēs!

(25)

Piedod man vārdus,
Kurus teicu tik skarbi,
Bet nejau dzīvē,
Viss var būt labi.

Un pienāks tas brīdis,
Tas šķiršanās laiks,
Kad neredzēšu tevi,
Un nebūs tavs smaids.

Tavs smaids kā saules stars,
Agri no rīta,
Mani modināt steidz,
No paša rīta.

Bet varbūt tomēr
Reiz tiksimies mēs,
Tur aiz saules,
Debesīs kādreiz.

Katram cilvēkam
Liktenis savs,
Un nevajag baidīties,
Pienāks ar tavs.

Un pienāks tas brīdis,
Kuru negribam mēs,
Un izšķirs mūs abus ,
Uz šīs pasaules.

Bet varbūt par enģeli,
Kļūsi reiz Tu,
Un sargāsi mani
Visu mūžiņu.

Un tāpēc mīli,
Un ļauj mīlētam būt,
Lai dzīvē labi jau
Tagad var būt.

Nav viegli nomirt,
Nav viegli mīlētam būt,
Nav viegli dzīvot,
Un laimīgam ķļūt.

Bet mīlam citus ,
Lai varam laimīgi ķļūt,
Jo nejau viss šai dzīvē,
Tik ļauni var būt!

(1)

Lai vienmēr, vienmēr pasaulē būtu kaut kas, ko gribi iemācīties, ko vēlies darīt, kāda vieta, kur vēlies nonākt, cilvēks, kuru gribi satikt! /Pema Brauna/

(288)

Paldies par to, šai pasaulei, ka dzīvot varu bez bēdām te.
Paldies par to, šai pasaulei, ka ne vien sāpes tā liek izjust man!
Paldies, ka vispār dzīvoju un cenšos, mācos, slinkoju.
Paldies, ka nav jāpārcieš kari un saniknotu zvēru bari,
Paldies par apslēptām ilgām un skaistām debesīm zilgām...

(4)

Kaut es būtu tik bagāta,
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.

(0)

Sīkas puķes, lielas puķes,
Ziedēj` visu vasariņu,
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņu nakti.

(1)

Mēs katrs esam eņģelis,tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam,kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni...
(Lučiāno de Kreščenco)

(5)

Es mīlu tāpēc,ka starp mums ir aiza;
Kur visi izdzirdamie soļi gaist.
Es mīlu tādēļ,ka starp mums ir vārdi;
Kuri neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tādēļ,ka tik vēja šalkās ir mūsu satikšanās prieka zvans un tādēļ,ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt varbūt jau nebūsi mans.
Es mīlu tādēļ,ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts
Un,ka starp manu un tavu dienu lauž visus tiltus bezgalīga nakts!

(1)

Lielā diena, Lielā diena,
Cik tu šogad skaista biji.
Pilnas pļavas, košu puķu,
Pilns grozs raibu olu.

(0)

Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi!

(1)

Solis - ieelpa,
Mana plauksta asfalta palieka.
To debesīs es bārstīšu,
Un skaļiem vārdiem klāstīšu.
To dienu kad tevi satiku,
Un tavas acis sastapu!
Neviena dūma palieku es sevi iekšā neturu,
Bet kamdēļ tevi atstāju?
Vai nepietiek ar saulrietu,
Ko vienmer viena baudīju.
Es smiltis melnas krāsoju,
Uguns akmeņiem bārstiju,
Tava prāta durvis nozagu,
Sveci augšā uzslēju.
Un zīmeju - dzīvi!
To darīju, lai jūtas tavas bauditu,
Vai es prātu zaudēju?
Nē, apziņu pārdevu,
Lai tavas dvēseles logu atvērtu.
Tajā ziedus ienestu,
Zīdā izklātu,
Debesīs mūsu smaidus zīmetu.
Viens vards - tu!

(0)

Varu aizmirst ko dzirdēju,
Varu aizmirst ko redzēju,
Varu aizmirst ko sacīju,
Bet nevaru, ko mīlēju!

(0)

Skolā katram draugu daudz,
Katru savā vārdā sauc,
Skolotāji nav tai skaitā -
Viņi tikai gaisu maitā.

(7)

Matos sudrabs, sirdīs zelts Jums krājies,
Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk.
Es arvien - ar jums kad parunājies,
Projām eju, kļuvis bagātāks.

(7)

Māmulīt, saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku - gadā tik vienu,
Saņem ziediņus, kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.

Māte, ziedi

(7)

Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!

(13)

Lācis apsedzies ar sniegu,
Izguļ lāča lielo miegu,
Skudrām skudru pūlenītī
Paiet vakari un rīti.
Arī ežiem gara snauda,
Piena nevajag ne naudas,
Mazais zaķēns meža malā
Mazliet trīc no ziemas sala.
Bet varbūt no zaķa bailēm
Vilka acis krūmos gailē.

(0)

Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.

(0)

Если Любишь, То Знай Формулу Такую - Квадрат Двух Алых Губ Равён Поцелую...

(1)

Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.

(2)

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, tik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimota man.

Autors: Jānis Poruks

(16)

Salavecis kasa pauri
Vai ar matiem man nav cauri?
Ja tie ārā krīt kā sniegs
Tad par to būs bērniem prieks.

(1)

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!

(6)

Naudas pilnu garo zeķi,
Ledusskapī sviestu, speķi.
Galvu pilnu gudru domu,
Veselību, labu omu!

(6)

Pirmie putni mājup trauc.
Tapēc galdā jāliek pauts.
Dienā augstu šūpojies
Un līdz rītam žūpojies.
Galu galā Lieldienas,
Tās ir tavas brīvdienas.

(37)

Vienreiz gadā diena tāda
Ko par vārdenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic,
Uzslavas tev skaistas teic!

(3)

Tu esi sieviete un ziedus pelnījusi esi,
Tā vienkārši bez iemesla, tāpat..
Par to, ka vienkārši Tu esi,
Kādam, vien tepat..

Sieviete, ziedi, marts

(10)

Krāsosim oliņas
Raibas un košas.
Gaidīsim Lieldienas
Ar saulīti spožu.

(0)