Dzejoļi

Vai redzi kā manas acis mirdz,
Jo es mīlu tevi no visas sirds,
Es vēlos, lai laimīgi būtu mēs abi
Un dzīvē viss mums būtu labi.

(0)

Mūsu dvēselē iemājo mazs nemiers,
Kas pavēl mūsu sirdij domāt.
Par ko nemēdzam runāt.
Tā ir mīla, ko jūtam pret otru.

Šis cilvēks, mūsos ir atdzīvinājis,
To ko gaidīja nemanot atnākam.
Ko bijām cerējuši sagaidīt vēlāk,
Mūsu viskrāšņāko sapni - mīlestību.

Mīlestība ir kā logs, kurš plaši veras,
Un iedveš mums jaunu dzīvību.
Smaržu, kas nāk no sarkanās puķes,
No cilvēka, ko mīlam.

Ja cilvēks kādu mīl,
Tad saprot, cik mīla ir sarežģīta,
Gan samtaini mīksta kā pļava,
Kurā iegulties un sapņot par to.

Mums grūti atzīties ir mīlestībā,
Jo bail pretī saņemt noraidījumu,
Vai nicinājuma pilnu frāzi,
Ko neesam gaidījuši.

Ja cilvēks mīl,
Viņš kļuvis pavisam citāds -
Ir iemīlējies cilvēks,
Sapņotājs un maigāka būtne.

Es ceru, ka mīlestība.
Mūsu sirdīs nezudīs nekad,
Ka otrs cilvēks nepadarīs mīlestību par naidu,
Jo tās ir vismaigākās, un jaukākās jūtas, kas var būt -
Mīlestība.

(2)

Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!

(1)

Draudzene man olu sita,
Līdz beidzot viņa zemē krita.
Tad nu galdā olas lika.
No tām man arī kāda tika.

(1)

Divus kokus upe šķir
Bet zari kopā ir
Divus draugus tālums šķir
Bet, sirdis kopā ir.

Draudzība, attālums, sirdis

(9)

Nafig man tie Līgo svētki -
Vienu reizi vasarā:
Kad es gribu, tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā.

Vasara, līgo, svētki, rīts, vakars

(10)

Balts sniedziņš snieg,
Visiem prieciņš tiek!

(33)

Starp dzīvības zvaigznēm daudzām
Nu arī Tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem
Vecāku mīlošā sirds.

Dzīvība, trauslums, vecāki, mīlestība

(21)

Mēs katrs esam eņģelis,tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam,kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni...
(Lučiāno de Kreščenco)

(5)

Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram skaistākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks!

(1)

Saulītē viss atdzīvojas,
Strautiņš čalo,
Tauriņš dejo,
Strazdiņš svilpo.

(0)

Lācis apsedzies ar sniegu,
Izguļ lāča lielo miegu,
Skudrām skudru pūlenītī
Paiet vakari un rīti.
Arī ežiem gara snauda,
Piena nevajag ne naudas,
Mazais zaķēns meža malā
Mazliet trīc no ziemas sala.
Bet varbūt no zaķa bailēm
Vilka acis krūmos gailē.

(0)

Lai baltas sveces logā mirdz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!

(0)

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu.

(3)

Daudz siltu staru dzīves saulei
Un gaišu dienu nākotnei.
Daudz īstas laimes stundā tumšā,
Daudz patiesības dzīvojot!

(1)

Kartiņu, kad atvērsi,
Apsveikumu lasīsi,
Zini, ka no visas sirds
Prieku, laimi vēlu tev!

(3)

Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt,
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.

(0)

Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!

(1)

Visapkārt balts un laukā tikai snieg,
Un kaut kur tālumā kāds klusi dzied,
Un egļu zaros baltas pārslas mirdz,
Un lēniem soļiem Jaunais gads jau klāt.

(3)

Līgo vakars zemi klāj,
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!

(0)

Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!

(16)

Vakardiena ir vēsture,
Rītdiena ir nezināmais,
Bet šodiena - Dāvana.
Apjaust to, ka katra diena ir kaut kas īpašs, patiesībā ir ļoti liela svētība! To no visas sirds arī novēlu!

Evija

(7)

Vajag mācēt,
Vajag spēt,
Piedzerties
Un nostāvēt.

(1)

Ja tu kādreiz iekāp kakā;
Pēc tam droši meties akā.
Visas kakas uzpeldēs -
Tas tev ļoti palīdzēs!

(25)

Lai ik dienas, lai ik stundas,
Laime, prieks un cerības Tev sirdī aust,
Un, lai Tavā vārda dienā,
Baltas laimes rozes plaukst!

(56)

Es sapņos staigāju mežā,
Kas sniega sudrabā
Bij sarmas pieputējis
Un klusēja baltumā.

Bij saule jūtama tāla
Kā nenolaidās glāsts
Pār plecu, pieri vai vaigu,
Kā laimīgas dzīvības stāts.

Bij, it kā svētki būtu,
Kā Ziemassvētku laiks;
Un slaidām eglēm pāri
Bij gaismas vainags maigs.

Es nezināju, kur esmu
Tad pēkšņi attapos:
Tas bija lejas mežā
Pie mājām, kur kavējos.

(3)

Nāc Jānīti kalniņā,
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.

(0)

Mūsu hokejistiem vēlam
Uzvilkt slidas latvju tēlam,
Vinnēt katru iemetienu
Un vēl savā vārtu priekšā
Raudzīties, ka nestumj iekšā.

(0)

Lai saulīte apmirdz Tavu smaidu, lai ir prieks un draugi, veselība, kas interesants un pārsteidzošs šai dienā!

(14)

Svētdienas rītā, kad saule aust,
Pāri kalnam zaķis jau trauc.
Rokā tam groziņš pīts.
Daudzkrāsu olas iekšā tur spīd.

Ieskrējis pagalmā, olas viņš ņem,
Zem eglēm, zem sūnām tās stiepj.
Un zina viņš, ka celsies bērni un pagalmā skries,
Meklēs olas un priecāsies.

(5)