Dzejoļi

Ar katru dienu tu sapņo par vienu
Kā varētu salauzt to sienu,
Kas norobežo dzīvesprieku starp skumjām,
Kas norobežo mīlestību ar jūtām
Tu vēlies paņemt āmuru un to salauzt,
Jo tā dziļi sirdi sāk grauzt.
Ir dienas, kad jūties laimīga
Un tomēr arī tad tu jūties bailīga
Jo zini, ka tas neatkārtosies
Un tavs sapnis projām dosies.

Redzu gaismu tuneļa galā,
Nē, tā nav nāve,
Tā ir mīlestības kāre

Sūdīgi ir redzēt to,
Kad neredzi it neko.
Tu savus sapņus un cerības jau 15 gadus lolo,
Bet tās ar katru gadu no tevīm projām soļo.

Visi tie glaimi,
Ir tikai zaimi,
Tiem ticēt
Ir naivi.

(0)

Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!

(0)

Meži, meži, zaļie meži,
Pa tiem staigā mazi eži,
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām.

(1)

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

(3)

Tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Tādas Valentīndienas nav,
Kas mīlu neatstāj.

(0)

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

(5)

Ai, zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju.
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.

(0)

Stāvēju tumsā, redzēju tevi, savas atmiņas redzēju tavās acīs
Cerēju uz baltu vēja spārnu, kas atgriezīs mūs vasarā
Kaut varētu kāds dāvāt šos spārnus
Tad laiks man atkal nozīmētu mūžību nevis ceļu, kuram redzams gals
Vai atceries? Mūžam kopā...jā...es ticēju, ka pastāv mūžība
Tagad tā ir tik pat neaizsniedzams sapnis kā tu
Kāpēc tu neņem manu roku? Es lūdzu
Es lūdzu par laimi, kuras paliekas centos sagrābt ar aukstajām plaukstām
Nav vairs tavu roku, kuras saņemtu manas plaukstas
Vai vēl pēdējo reizi varu aizsniegties ar saviem pirkstiem?
Nē...tu lēnām atkāpies, es nespēju, es nespēju vairs just, ka mūsu rokas saskartos
Tagad šie daži soļi ir vislielākais šķērslis starp mums, bet tu turpini atkāpties
Ar savām domām tu mani izdzēs, salauz, aizpūt
Aizpūt gluži tā kā vējš pūš vecās, dzeltenās koku lapas, kuras vairs nekad nezaļos
Esmu jau tik tālu no tevis, ka jūtu tikai aukstumu
Es tevi vairs nepazīstu, nekad neesmu redzējusi šādus ledus kristālus ieskaujam mūs abus
Tavas lūpas... tās vairs nedveš maigus vārdus
Tās vispār vairs nedod man dzirdēt tavu patīkamo balsi
Tavas lūpas man ir ledus aukstas
Bet vai es varētu tev dāvāt siltumu?
Nē...tavu sirdi pārņēmis viscietākais ledus, kuram nespēju pretoties
Man nav spēka to pārlauzt
Man nav spēka, es pati esmu salauzta
Tavs noliegums manā ķermenī dzen tik dziļas rētas, kad es jūtu...
Mana sirds tiks saplosīta
Es sažņaudzos, es salūztu, es saļimstu, es krītu
Ievainota es palieku viena, tagad es zinu...
Tu nenāksi mani pasargāt, tu to nekad nedarīsi

Nelaimīga mīlestība

(29)

Ņemam vienu sniega pārslu,
Pievienojam burvju lāstu,
Bišķiņ skūpstu, bišķiņ glāstu,
Bišķiņ mīlestības stāstu
Nu to visu kopā maisam,
Izredzētā sirdī kaisam.
Amoram nu tīrais prieks šajās dienās atpūsties!

(2)

Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pie velna bēdas sūti.
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi!

Draugi, grūtības, bēdas, palīdzība

(6)

Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.

(14)

Sniega pārslas lido lēni,
Veco gadu aizvadot,
Daudz jums prieka,
Daudz jums laimes,
Jauno gadu sagaidot.

(1)

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

(1)

Ne mušiņas bērniņš biju,
Nenoslīku pieniņā;
Lielu ļaužu, gudra tēva,
No godīgas māmuliņas.

(0)

Tagad mums jādala smiekli un asaras,
Saule, mēness, ziemas un vasaras,
Septiņas dienas, rīti un vakari...
Jādala viss, ko var dalīt un dot.

(2)

Netici tam - kas aizejot smaida,
Netici tam - kas aizejot roku tev spiež.
Tici tam - kas skatu tev raida,
Tici tam - kas aizejot sāpīgi cieš.

(5)

Viena cilvēka smaids
Liek Tev justies labi...
Viena cilvēka apskāviens
Liek Tev lidot..
Bet ir kāds, kurš tev blakus..tajā brīdī..
Ir visa pasaule.

(6)

Ir daudzi svētki:
Līgo, Lieldienas, Jaunais gads un Ziemassvētki
Bet mīļākie ir draugu svētki -
Katru dienu kopā ar Tevi.

(2)

Mana ģimene...

Roku uz sirds liekot
Ar prieku es varu teikt,
Ka pasaulē visdārgākais
Kas vien var pastāvēt,
Ko var viegli pazaudēt,
Bet mīlēt nekad nepārstāt.
Viss ko varu iegūt ir
Kopā ar viņiem laimīga būt.

Priecāties par šo mirkli, par šo dzīvi,
Ko pavadu kopā ar ģimeni - ik brīdi.
Tas nav darbos izdarāms,
Tas nav vārdos aprakstāms
Cik laimīga esmu ar viņiem kopā es
Uz šīs lielās pasaules.

Jautri, jauki, mīļi ir viņi
Tētis, mamma, ko saucu par - ģimeni.
Nevienu tik stipri šai pasaulē
Nemīlu, kā mīlu es viņus.
Neviens un nekad, mūžu mūžos
Nespēs man atņemt viņus.


Kristine Kļaviņa 15... =)

Mīlestiba ko jūtu pret savu ģimeni..

(46)

Sveci dedzu es,
Lai tā gaismu nes.
Svece tumsu skar,
Svece tumsu bar.

(1)

Tikai patiesība, tikai tuvu cilvēku siltums
Uzceļ tiltu no zaļās zemes - uz varavīksni.
I.Auziņš

(0)

Lapu un asteru putenī,
Gājputnu atvadu klaigās,
Atkal Tavs vārds ar rudeni
Rokrokā mīļi staigā.
Līksmo par pēdējām dālijām,
Klejo pa purva ciņiem,
Dzērvenes lasa un bērzlapes,
Reibstot no vaivariņiem.
Izstaigājies un nokusis,
Novēlējumu saka:
"Laimes ceļam līdzi lai iet
Tava likteņa taka!
Allaž ap Tevi lai šalkotu
Sapņu un cerību druva
Un lai dvēsele paliktu
Vienmēr debesīm tuva!"

(60)

Rīt uz skolu jāiet man,
Gribu labas sekmes gūt,
Gribu dabūt desmitnieku,
Lai es varu tālāk iet.

(4)

Lai nākamais gads būtu veiksmīgs un panākumiem
bagāts, jāmēģina sasmīdināt cūkas šņukuru. Ja tas sāk
skaļi smieties, jāpārstāj lietot alkohols! :)

(0)

Kad viens pats es klīstu gar tumšajām sienām,
Saprotu kāda ir sajūta paliekot vienam,
Un negribi šo sajūtu es ilgāk just sevī,
Kopš laimīgā brīža, kad ieskatījos tevī.

Un tu liki man sajust ko nebijušu,
To sajūtu, ko sauc par mīlestību,
Kaut zinu, ka grūtas izvēles priekšā,
Ceru, ka jūti ko līdzīgu sev dziļi iekšā.

(1)

Laikam sacīt būtu lieki,
Cik jums šodien lieli prieki!
Tādēļ es kā ciema tante,
Šodien šādus vārdus vēlu!
Nepiekusušiem jums strādāt,
Un par dēlu mīļi gādāt,
Dienu nakti būt tam klāt
Viņu gudri audzināt!

Prieks, tante, darbs, audzināšana

(28)

Liec mani kā bērnu padusē!
Met mani kā akmeni projām!
Mans mīļais, kopā mēs nevaram,
Bet izšķirti aiziesim bojā!

(0)

Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs.

(6)

Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl.
Lai ir ko gaidīt un ir kas gaida.
Lai ir ko darīt un ir kas novērtē.
Lai sniegs nav melns un prieks ir balts...

(9)

Ja tev kāds jautā:
Kas ir vissvarīgākais pasaulē?
Tad vienmēr atbildi:
Draudzība...

(8)