Dzejoļi

Sniegbaltīte atteikusies Salavecim palīgā iet,
Nu varēs viens pats viņš ar bērniem dziedāt dziesmiņas un diet.
Nav vainīgs Salatēvs, nav aizskarts gods un tikums, -
Vienkārši Sniegbaltītes darba līgumā bija pārkāpts likums.

(0)

Mīli mani kā es Tevi
Būsim draugi mēs ar Tevi
Ja Tu mani nemīlēsi
Es ar Tevi negulēšu.

Teica spilvens savam saimniekam!

Teica spilvens

(46)

Jau saulīte ikdienas pastaigas sāk
Un putni debesīs zīmēt pasauli nāk,
Šodien tik mīlīgi vasara pasauli sveic,
Jo daiļākais vārdiņš ir šūpulī celts!

(1)

Sniegpārsliņa izkususi,
Inflācija atnākusi.
Treknie gadi arī cauri,
Atliek tikai kasīt pauri.

(0)

Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.

(8)

Ja Tev galīg nav ko darīt,
Ej uz veikal, nopērc šnabīt.
Piedzeries uz nebēdu,
Šķitīs mazāk problēmu.

(7)

Sveicu Tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā Tavā,
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.

(3)

Kāpēc tu tā pret mani izturies, it kā es tev neko nenozīmētu. Es tev atdodu visu siltumu, bet tu pat mani nesamīļo un nenoglāsti mani. Ar cieņu, tava vilnas zeķe.

(0)

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

(42)

Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā Tev
Nemirstīgas laimes nes!

Ziedi, neaizmirstulītes, laime

(1)

Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.

(0)

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

(6)

Kad satieku tevi,
Es mīlu tevi,
Kad neredzu tevi,
Domāju par tevi,
Kad glāstu tevi,
Es vēlos tevi,
Kad skūpstu tevi,
Es vēl stiprak iemīlu tevi.

(1)

Vismilakajai maminai pasaule.
Tu esi, ka rasas pile,
Kas saule laistas.
Tu esi, ka zvaigzne tumsajas debesis,
Kas tumsa celu rada.
Tu esi, ka saule,
Kas tumsos brizos sasilda,
Un manu sirsninu ar laimi piepilda.
Mamin, tu pat nevari iedomaties,
Ka es tevi milu!

(38)

Tik balts un kluss - tie gaidot aiztur elpu,
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

(3)

Ziemassvētkos es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izsakats ar nav štruntīgs.

Saticīb` un lustīg` prāt
Naud lai čupām nāk Jums klāt
Lai Jūs vinnē volg` vai čaik`
Un lai netrūkst šnabs, ne paik.

(0)

Savu vārdu izrotāju
Dimantiņa putekļiem,
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad bij migla, tad mirdzēja.

(22)

Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!

(10)

Lai tev vārda dieniņā,
Ķīselis peld pieniņā,
Ķiļķēni no katla sauc,
Apsveicēji apkārt trauc!

(2)

Brīnumsvecītes (Vitauts Ļūdēns)
Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņš.

Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums
Laukā sprūk!

(1)

Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši.

(9)

Un mums par abiem būs
Viens kauss, viens mūžs,
Viens rīts, viens vakars,
Un viens maizes klaips!

Kāzsa

(9)

Ieklausies klusumā -
Klusums korāļus dzied.
Tikai klusuma skaņas skārta,
Dvēsele uzplaukst un zied.
Tā jau pelēkā vientulība,
Kas cilvēku salauzt sāk.
Tikai no vientulības sajūtas
Mums dzīves pagurums nāk.
Klusums - gurušai dvēselei
Dzīvību atdot spēj.
Ar savām maigajām skaņām
Tā prieku kā graudus sēj.

(2)

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

(2)

Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā Tev par prieku
Dāvinātu treknu slieku!

Putns, vārds, prieks, dāvana

(1)

Tavi sapņi - garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sudrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.

(0)

Ja redzi rozi,
Nesamin To!
Ja zini draugus,
Neaizmirsti Tos.

(2)

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.

(0)

Meži, meži, zaļie meži,
Pa tiem staigā mazi eži,
Staigā tie pa taciņām,
Pliki un bez jaciņām.

(1)

Veselībā, priekā tīts,
Lai aust tev vārda dienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

(10)