Dzejoļi

Lai tad puto Jāņu alus,
Jāņu siers, lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp!

(0)

Es iegrimis par tevi svētā bijā,
Un sirdī degts ir mīlestības kvēls.
Māt, Tevi gribu vīt krāšņā puķu vijā,
Lai mūžam dzīvs un nemirstīgs tavs tēls.

(2)

Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.

(119)

Es zinu par ko tas tā,
Kad man par tevi jadomā,
Vai diena aust, vai vakars tumst,
Bet mana sirds pēc tevis skumst!

(0)

Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši.

(9)

Klusē pie debesīm zvaigznes,
Āres mirgo kā sudraba sakts.
Un uz rītdienas tāli aiznes
Mūsu sapņus šī Jaungada nakts.

(0)

Šajā naktī zvaigznes lejup laižas
Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
Sveču staros domas gaišas -
Lai tās būtu mums arvien,
Un lai jauno dienu rakstā
Laimesmāte dzīpariņus sien.

(0)

Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja.

(1)

Lai kopīgs ceļš kā stipra dzija,
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: "bija",
Lai saule vienmēr nāk jums līdz!

(6)

Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Tas lepns lec gar lauka malu,
Un priecājas par darbu savu!

(3)

No sniega segas laužas ārā sniegpulkstenis stalts,
Un siltie saules stari maigi glāsta zieda vaigu.
Tev pavasara rīts ir atkal nesis jaunu dienu,
Kur dzīves gadi rindojas kā pūpolbērni balti.
Vikija

(0)

Mērsraga ievērojamākais cilvēks.
Mērsragā nav daudz ļaudis,
Apkārt slaistās Čigān Valdis,
Staigā apkārt meklē naudu,
Dzert viņš alu grib ar baudu.
Nesen pabijis viņš Jelgavā,
Tomēr dzīvo Mērsragā,
Katru dienu dzer un dzer,
Nekad neko neuztver.
Ja kāds kaut ko paprasa,
Tad viņš vienmēr atsaka.
Ja iet runa dzērumā,
Tad šim puņķi degunā.
Tad kad viņš ir pārdzēries,
Tad viņš domā nedzert vairs,
Un kad pienāk jauna diena,
Tad šim atkal blakām sieva,
Un kad šis ir pārijies,
Tad šim patīk mēdīties,
Tizls lo*s un riebīgs ir,
Tad kad šņabis blakām ir!

(2)

Tik viegli baltas pārslas krīt,
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!

(4)

Kad pūpols acis bola,
Kā skumja, balta ola,
Tad zaķis nāk ar otu,
Lai olas nokrāsotu.

Tam varavīksnes krāsas,
Viņš krāso baltas māsas.
Un smaida baltā ola,
To zaķis krāsot sola.

(2)

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā!

Ziemassvētku vakars, uguntiņa, jauns gads

(16)

Roze ož,
Bite kož,
Mīlestība pakaļ jož!

(0)

Dar man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!

Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

(6)

Iekar egles zarā spožu nieku,
Atdzīvosies dvēsele un nams.
Uzdāvināsim viens otram prieku,
Kas ar zeltu neatmaksājams.

(0)

Es no tevis neaiziešu,
Tevi projām nelaidīšu,
Dziļi tevī saknes dzīšu,
Tavai sirdij apkārt vīšu-
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu…nelaidīšu!
Paliec mans es tava būšu -
Visu mūsu abu mūžu.

(4)

Savai sirdij nespēju es pavēlēt,
Bet tomēr šo spēli vēlos uzspēlēt.
Mīlēt un būt mīlētam..
Kā zvaigznei - koši krītam
Pa rītam iz dienas, iz katras - pa spītam
Neticot tam uzpūstajam mītam,
Ka ciešam no tiem, kurus mīlam
Bet pa īstam,
Bieži no mīlas uz zemes visi krītam,
No satraukuma, mēs kā traki svīstam!
Bet, lai zinātu, kas ir labi - jāzin, kas slikti
Kaut visi pret to spītējamies dikti
Visi vēlamies būt mīlēti tikti..
Vai tad tas ir slikti?
Nē, tik tas ir jānopelna -
Sirds nedrīkst tava būt melna
Sargā savu sirdi no ļaunā velna,
Kurš padarīs to nu noteikti ne no zelta
Mīlestība - kā sniega pika velta.
No nekā līdz sniegavīram
Galvenais nesāpināt tos, kurus mīlam
Kas to vēlas sabojāt - nīstam.
Sākumā visi pa kailām ielām vieni klīstam
Bet tas ir drēgni - vienam.
Centies, lai mīlestība līdzinātos zeltam,
Kura no cerībām un sapņiem celta
Kā no iedomu pasaules ņemta -
Tici un tā tam būs būt,
Kāds ar tevi kopā vēlas kļūt.
Liecini par to, lai no tevis kūst
Mīlestība, gaišums, lai no tevis plūst
Tici, bet nu jau man (Nevēlos, lai tiktu apdalīts)
Ja mīlestība ir - tā nezudīs un nedzisīs
Ja vēl nav - tici - tevi atradīs...

(1)

Nevar visus skaistos ziedus
Savīt vienā vainagā,
Nevar visus mīļus vārdus
Pateikt vienā pantiņā.

(5)

Lai tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa ja nav kauns,
Mums tu vienmēr būsi jauns.

Apsveicu.

(33)

Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs!

Lieldien zaķis, olas.

(49)

Paņemsim liesmu līdz,
Tumsa pa gabalu liegs.
Gaismu uz veselu gadu
Savos atstaros slēgs.

(0)

es nevaru noskatīties uz tiem cilvēkiem kas ir drūmi.
mana sirds to neļauj.
es eju klāt un jautāju,
"vai viss ir kārtībā?"
tie atbild dažādi......
nu ko es saņemu rokās sevi..
eju klāt.....
runāju......
bet reizēm tas nepalīdz!
ai dzīve , tad sāku smaidīt un teikt lai pasmaida,
citi dusmīgi aiziet, citi pasmaida!
dzīve, ak dzīve!
nevaru visiem likt smaidīt...
tāda ir mana dzīve,
smaidi un citiem liec smaidīt!

Drauga verts

(41)

Brendijs ir beidzies,
Acis tik bālas,
Glāzes ir sausas,
Un zvaigznes tik tālas,
Tepiķis pievemts,
Drope ir galā
Jūtos zem galda
Kā vientuļā salā.

(0)

Sniegi sniga putināja,
Zaķim olas kutināja,
Viena zila, otra raiba,
Sniegā ilgi paliek svaiga.

(34)

Vienmēr Vidzemi mīlēšu es,
Visvairāk uz visas pasaules.
Te labākās lietas notiek ar mani,
un diez vai to apstrīdēt vari.

Te vienmēr ir ģimene mana,
Un draugi kas padomu dod.
Kā arī gani, kas aitas gana,
Un no tā laimi un prieku rod.

Vidzeme - mana māmuliņa,
Tik pat mīļa cik Gaujmaliņa.
Tā vienmēr mani mīlēs,
kaut būšu zemes dzīlēs.
/Agrita Toma

Pārdomas

(6)

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.

(4)

Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme debesīm dzied.
Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši caur puteņiem iet.

(2)