Dzejoļi

Savs vārds ir katram jānes,
Tu skaisti viņu nes -
Kā trauku, pilnu gaismas
Un pilnu - pasaules.
J.Peters

(32)

Mēness atspulgs pār sniegotiem kalniem
Kā klavieru taustiņi skraida.
Bēgošam atspulgam pieglausties gribu
Kā bērns ticot, mīlot un gaidot...

(2)

Piecdesmit gadi - tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm ,šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/

Piecdesmit gadi

(91)

Vārda dienā lielu prieku,
Dabūt dāvanā kaut nieku,
Lai tik sirdī dzīvesprieks,
Un viss pārējais būs nieks!

(1)

Pa miega vadiem
Viens otram sūtām savus sapņus.
Tālums ir sniegs uz kalniem,
Ko kausē mūsu acis.

(1)

Šodien tevi apsveikt vēlos,
Mīlestības dienā,
Nu ir laiks tev atzīties,
ES TEVI MĪLU.

(4)

Zinu tik vienu,
Nespēju ne dienu,
Dzīvot kā tava
Draudzene laba,
Bez kaisles, bez mīlas,
Bez uzticības īstas,
Nākas man izdzīvot,
Kaut spētu es aizlidot.

(1)

Draudzība ir dāvana,
Par kuru atlīdzību neprasa.
To nevar ne nopirkt, ne pārdot,
Bet var saņemt par velti...
Bezgala daudz vai nemaz.

(0)

Ziemassvētku vecīti
Kā līdz manām mājām tiksi?
Liela mēža vidū
Augsta kalna galā?

(1)

Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tavs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.

Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežiem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!

(0)

Nāk baltā nakts ar maigumu un rotām,
Un ledus prizmās zvaigžņu stari lūzt,
Pa baznīcām un zālēm izgaismotām
Kā šalcošs ūdens ļaužu straumes plūst.

(4)

Sniegi sniga putināja,
Zaķim olas kutināja,
Viena zila, otra raiba,
Sniegā ilgi paliek svaiga.

(34)

Šorīt jāceļas man agri,
Pūpolsvētdiena jau klāt.
Tevi mīļi un sirsnīgi
Jānoper ir, vecomāt.

(0)

As negalu tave myleti,
Ir negalu tave nemylet,
As negalu tav prosale proeit,
Ir negalu tave sutikti,
As begu no taves salin,
Ir vel tave ieskav.

Es nevaru tevi mīlēt,
Un nespēju nemīlēt,
Es nevaru tev garām paiet un satikt tevi,
Es bēgu no tevis un atkal meklēju.

(0)

Ziemassvētki, Ziemassvētki
Dodiet mums to labāko,
Dāvanas un citus našķus,
Pie eglītes stāvēdam.

(6)

Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos - laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!

(1)

Labvakaru, Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi.

(1)

Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien -
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz -
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!

(83)

Ēnģelis

Varbūt ir tā, ka mēs šeit esam...
Varbūt ir tā, ka mūsu šeit nav...
Bet vienmēr ir kāds brīnums,
Un vienmēr ir kāds, kurš tam tic.

Vienmēr ir kāds, kas gaismu rada,
Vienmēr ir kāds, kas to liedz.
Nekad nav pati pilnība,
Nekad nav eņģelis balts...

Taču reizēm liekas, ka jūtu,
Reizēm liekas, ka nē...
Jūtu šo eņģeli – baltu,
Kurš spārnus izpletis spīd...

Tas apžilbina, bet silda.
Tas ienīst un tomēr mīl.
Tas māca un pats mācās,
Šo pasauli – savādo...

Šai’ skarbā pasaulē ir lietas,
Lietas, kam jānotiek...
Lietas, kuras jāizdzīvo...
Mirkļi, kuri jāizbauda...

Un šeit ir kāds eņģelis...
Pat, ja auksti,
Pat, ja sāp...
Šeit ir eņģelis – baltiem spārniem veltīts...

(8)

Atkal melnā naktī baltas kaijas lido,
Baltām sniega zvaigznēm aizmiglojas skats.
Kādēļ gadi mainās pašā ziemas vidū,
Nēžēlīgā laikā piedzimst Jaunais gads.

(0)

Kad satieku tevi,
Es mīlu tevi,
Kad neredzu tevi,
Domāju par tevi,
Kad glāstu tevi,
Es vēlos tevi,
Kad skūpstu tevi,
Es vēl stiprak iemīlu tevi.

(1)

Tik viegli baltas pārslas krīt,
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!

(4)

Nesmej par citiem, kam dzīve ir grūta,
Nesmej, kam sāpēs salauzta sirds.
Esi kā saule, kas silda un glāsta,
Arī to ziedu, kas dubļos ir mīts.

(3)

Lai tā Jūsu mazmeitiņa
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas minējiņa!

Meita, saule, mirdzums

(18)

Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.

(47)

Mēs ar olām sitamies
Un pa laikam smejamies.
Šūpolēs mēs sēžamies
Augstu gaisā ceļamies.

Priecīgi mēs visi esam,
Lieldienolas mājās nesam-
Visādas, dažādas,
Lieldienolas krāsainas.

(2)

Tik daudz, kas nepadarīts man, bet man jau ir jāiet,
Tur, kur cilvēku ir daudz, tur, kur viemēr ir labi
Es lauzīšu tik daudz cerības, tik daudz iegūtā
Tāpat kā pasakā, tā kā spēlē sajauktā.
Sāpēm pilnu sirdi man jāsaka atā,
Mani tu vairs neredzi es eju prom,
Es vairs neatgriezīšos,
Ar dievu mana māja,
Ar dievu mana mamma,
Ar dievu visam,
Es esmu aukšā debesīs!

(4)

Ziemassvētkus gaidīdama,
Staigāju es smaidīdama,
Salatētis ciemos brauks,
Vakars tad būs arī jauks!

(0)

Ieklausies klusumā -
Klusums korāļus dzied.
Tikai klusuma skaņas skārta,
Dvēsele uzplaukst un zied.
Tā jau pelēkā vientulība,
Kas cilvēku salauzt sāk.
Tikai no vientulības sajūtas
Mums dzīves pagurums nāk.
Klusums - gurušai dvēselei
Dzīvību atdot spēj.
Ar savām maigajām skaņām
Tā prieku kā graudus sēj.

(2)

Lai sveču ungunskurā sadeg visas bēdas,
Gaišs prieks un siltums sirdi sasilda,
Lai Tavā takā paliek sniegbaltas pēdas,
Un mīlestība sirdi piepilda!

(0)