Dzejoļi

Ir viegli mūža pirmie soļi,
Kad zaigo agrais dzīves rīts:
Vēl negrauž ceļa cietie oļi,
Vēl jūdžu tālums nepazīts.

Solis, dzīve, grūtības

(12)

Sveci dedzu es,
Lai tā gaismu nes.
Svece tumsu skar,
Svece tumsu bar.

(1)

Vai, vai, Jānīti,
Tavu lielu kūsi!
Trīs veci nabagi
Mēnesi pļāva,
Trīs vecas nabadzes
Mēnesi grāba,
Apjuma mūs muižā
Tītaru stalli,
Tupesis atlika
Laidaru kaisīt.

(0)

Ja tev dzīvē gadās bēdas
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai!

(1)

Dodu olu bāliņami,
Par šūpuļu kārumiņu,
Divas devu tautiešami
Par augsto šūpošanu.

(6)

No visas sirds Tev novēlu
Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus kas piepildās,
Torti kas nesakalst
Un draugus, kuri vienkārši ir!

(4)

Vairāk just nekā sirds spēj to teikt,
Vairāk gribēt nekā vispār var veikt.
Vairāk saprast kā prātam ļauts.
Baltas kājas no rīta aut.

(2)

Aiz logiem visas zvaigznes klusē,
Jo Ziemassvētki mūsu pusē.
Šajā naktī visu slikto piedosim,
Un viens otram lielu laimi vēlēsim.

(7)

Matos sudrabs, sirdīs zelts Jums krājies,
Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk.
Es arvien - ar jums kad parunājies,
Projām eju, kļuvis bagātāks.

(7)

Sakarā ar Vārda Dienu,
Katram jādzer glāzi vienu,
Bet, ja tostu pateikt prot,
Darbību drīkst atkārtot!

Vārds, alkohols, iedzeršana

(1)

Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!

(52)

Ir sirsniņā doma,
No kuras bailes rodas,
Gan šaubas māc -
Arī man tā ir.

Pie tevīm es nāku,
Iekšā sirdī mītu.
Tevi glābšu es -
Eņģelis tavs.
Reiz tāds es klusu,
Nezinu to domu,
Iespēju tev došu,
Es ceru, ka spēšu
Cerību tev sūtīt -
Eņģelis tev būšu!

(13)

Sen Jānīti gaidījām,
Šitā pate Jāņu diena;
Ganiem piens, ganiem siers,
Govīm bērzu vainadziņi.

(0)

Mīla nav sadegšana
Vējziedu ugunskurā,
Mīlas mūžs - tavā un manā
Dvēseles spēkā.

(2)

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd,
Tā paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

(16)

No bērna pirmās dienas,
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.

Bērns, šūpulis, vārds

(0)

Rūķi baigi tusēt sāk,
Kad Ziemassvētki klāt,
Kurina tie eglīti,
Un smejas ļoti spēcīgi.
Pēkšņi vecīts izskrien laukā,
Sāk ar muti gudri braukāt,
Rūķiem ātri apnīk tas,
Vecīts zobus meklēs šas.

(1)

Svētku eglīte tik koši,
Tik jauki, tik spoži spīd,
Un liekas debešķīgais prieks
Ikviena sirdī mīd.

(1)

Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.

Vārds, alkohols, svinības

(4)

Ņem par labu nedaudz rindu,
Kurās ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā vārdadienā,
Atļauj tevi mīļi sveikt!

(10)

Reiz mīlēju es meitiņu,
Un metu tai ar puķīti,
Bet tagad mani gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.

(0)

Ja nebūtu tas vakars nācis,
Kas nakti līdzi sauca,
Tad nebūtu šī diena jauna,
Kad sākas viss no jauna.

(3)

Vienalga, esi liels vai mazs,
Nav it ne viena liekā,
Jo visi saņem dāvanas,
Savā vārda dienā!

(2)

Nav tāda, ko nevar,
Ja ir - tad jāvar!
Kaut plaukstām jūra jāizsmeļ,
Kaut zemes smagums jāpaceļ.
Nav tāda, ko nevar.
Ja ir - tad jāvar!
/Andrejs Eglītis/

(11)

Olas krāsojam abi,
Tas mums padodas labi,
Viena zaļa, otra zila,
Trešā - tā vislabākā.

(1)

Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.

(0)

Mīla ar mīlu, kad satiekas,
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.

(0)

Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.

(1)

Lai sveču ungunskurā sadeg visas bēdas,
Gaišs prieks un siltums sirdi sasilda,
Lai Tavā takā paliek sniegbaltas pēdas,
Un mīlestība sirdi piepilda!

(0)

Salatēvs ar garo bārdu,
Apdzēries un egli spārda!
Egle saka - kas tad tas,
Man tak zaros mantiņas.
Ej tu stulbā egle d***t,
Patīk man kad skujas birst!

(0)