Latviešu Русский Deutsch English Français Türkçe




Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Sveicu tevi šajā dienā,
Kuru gaidīji tu sen.
Tā ir tava vārda diena,
Kas vienmēr lielu prieku nes.

(10)

Kalendāram lapas krīt,
Dienas aiziet nemanot,
Nu ir diena klāt,
Kuru svinam mēs arvien.

(10)

Dārzā, kur puķkāposti zied,
Uzplaucis ir milzīgs zieds,
To vārda dienā sūtu tev,
Lai būtu milzīgs prieks.

(5)

Šodien atkal ir tā diena,
Kad tev jāaiziet pēc viena.
Ja tev krūtīs mājo sirds
Apskaties, kas plauktos mirdz!

(6)

Lai visi mazie velniņi,
Kas ellē dzied tik skanīgi,
Tev naktī pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina.

(9)

Vārda dienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries -
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā, lai pieci porši!

(18)

Vārda dienā saki tā:
"Tā ir tikai manējā!"
Lai šai dienā jautri iet -
Vajag glāzē šampi liet!

(18)

Vārda dienu labi svinēt,
Otrā dienā var tik minēt,
Kādēļ guli zālē zaļā,
Galva sāp un bikses vaļā!

(11)

Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi vārda dienā!

(22)

Lai sit bungas, pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zin,
Baiba vārda dienu svin.

(18)

Žēl, ka nevaram tur būt,
Kūkas ēst un šņabi sūkt,
Pastam jāuztic būs teiciens,
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!

(13)

Vienalga, esi liels vai mazs,
Nav it ne viena liekā,
Jo visi saņem dāvanas,
Savā vārda dienā!

(12)

Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods.

(14)

Saules stariņš tavā sejā,
Šajā dienā,
Šajā vietā,
Lai Tev vārdiņš laimi nes.

(17)

Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas vārds,
Kā nu katru reizi spēj un prot.

(9)

Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli
Šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.

Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā
Spilgtu rozi iesiesi arvien.

(19)

Saulīte pa zemi ripo,
Skaistu vārdiņu tā tin.
Gods un slava tam.

(18)

Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni,
Tu pat neatminies.

Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas,
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!

(18)

Pāri kalniem, pāri lejām,
Triecas doma, kurā teikts,
Tam kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.

(19)

Kā vīgriezes, kā madaras šie vārdi,
Kas smaržo tā, ka acis jāver ciet,
Un atkal dzīve šķiet kā pļava basām kājām,
Kur spēku gūstot, varu cauri iet.

(56)

Es mīlu savu māmiņu,
Kā manu mīļo saulīti.
Es mīlu savu tētuku,
Kā manu Mēnestiņ!

(9)

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz...
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds...
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!

(227)

Patiesībā vakars
Ir šodienas gals
Un sākuma punkts
Parītdienas atkāpei

Zilās acis
Pret vēju
Pret straumi
Kliedzot - palīgā
Svešzemju tautai

Vakardienas blēži
Šodienas cietoksnī
Pātarus bārsta
Aiz gara laika

Tu priecāties vari
Arī es
Vai tas rīts
Vai vakars
Gumijlēcējiem brīvs
Par prieku pašiem

Un visa tauta
Mierā stājas
Ar paceltu galvu
Rādot godu
Tik vienam
Vienam
Pēdējā rindā

Man žēl, ka tā
Man žēl, ka tā

(19)

Es uz mirkli
Atrāvos no Tevis
Un tajā vietā
Pazaudēju sevi

Vai atkal es redzēju tikai
Pērles rasu
Un zvaigznes
Vai sevi pašu

Nemākslots smaids
Pār visu ģīmi
Smieklīgs skats
Tajā vietā

Vai atkal es redzēju
To sapni
Vai arī to sapni

Uz mirkli jāaizmieg
Nesaprotot
Nesaprotot

Vai tiešām tās
Debesis
Pērles
Un rasa...

Vai es...

(38)

Es domāju par tevi
Es domāju par mums,
Bet es zinu vienu,
Tu nepieteiksies tam,
Es domāju un zinu - nekas starp mums vairs nevar būt..,
Un nebūs vairs nekad.

(20)

Zinu tik vienu,
Nespēju ne dienu,
Dzīvot kā tava
Draudzene laba,
Bez kaisles, bez mīlas,
Bez uzticības īstas,
Nākas man izdzīvot,
Kaut spētu es aizlidot.

(8)

Ar katru dienu tu sapņo par vienu
Kā varētu salauzt to sienu,
Kas norobežo dzīvesprieku starp skumjām,
Kas norobežo mīlestību ar jūtām
Tu vēlies paņemt āmuru un to salauzt,
Jo tā dziļi sirdi sāk grauzt.
Ir dienas, kad jūties laimīga
Un tomēr arī tad tu jūties bailīga
Jo zini, ka tas neatkārtosies
Un tavs sapnis projām dosies.

Redzu gaismu tuneļa galā,
Nē, tā nav nāve,
Tā ir mīlestības kāre

Sūdīgi ir redzēt to,
Kad neredzi it neko.
Tu savus sapņus un cerības jau 15 gadus lolo,
Bet tās ar katru gadu no tevīm projām soļo.

Visi tie glaimi,
Ir tikai zaimi,
Tiem ticēt
Ir naivi.

(21)

Viņa sniedz viņam... vārdus
Domādama, ka tie...
Gribēdama, ka tie...
Viņš tiek apbērts ar vārdiem
Re, kā tie kvēl!
Nevēlies vēl?
Viņa liek kopā rokas
Ticēdama, ka tā...
Sapņodama, ka tā...
Viņa sniedz viņam visu
Ko viņa spēj
Ko gan lai vēl...
Viņa neliedz nekā vairs
Nav jau ko liegt
Ko te līdz kliegt...
Viņu padara traku
Tas, kā vairs nav...
Tas, ka vairs nav...

(7)

Žēl, ka nevaram tur būt,
Kūkas ēst un šņabi sūkt,
Pastam jāuztic būs teiciens,
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!

(15)

Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus,
Un darbu krietni padarīt,
Tad mūsu vārds kā ozols zaros,
Sev vienmēr varēs sauli vīt.

(31)