Tu esi brīnumzvaigznīte, un tev atliek tikai spīdēt, un spīdēt vēl spožāk, un citos uzturēt uzburto gaismu, sirdsmīļo siltumu!
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi,
Man balta dzīves taciņa,
Tu savu sirsniņu man devi.
Kad visas mošķības kaktā lien,
Un svētā saule dvēselē brien,
Tad cilvēku prāti kā svecītes trīc,
Ir sācies brīnumskaists saulgriežu rīts.
Sudrabiņa lietiņš lija,
Ziemassvētku vakarā,
Lai līst zelta nākošgadu,
Ja tik čakli strādāsiet.
Lai Jaunā gadā rokas nepiekūst,
Lai darbs un domas tālus ceļus rod.
Dzīvesprieku un panākumus darbā, saskaņu un veselību Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!
Glabā savu dvēselīti,
Tā kā baltu taurenīti,
Neļauj kājām samīdīt,
Dzīves dubļos aptraipīt.
Ja manos spēkos būtu īstenot kādu vēlējumu, man būtu grūti izvēlēties kādu dāvanu Tev sniegt, lai darītu Tevi laimīgu!
Skaistums ir bīstams, gudrība jānopelna, mīlestība paša izvēlē, bet galu galā es tomēr saprotu, ka vislabākā dāvana ir drosme, lai Tev tās dzīvē nekad nepietrūkst!
Lai Ziemassvētku brīnums piepilda vispārdrošākos sapņus!
Priecīgus, cerību pilnus Ziemassvētkus un veselīgu, saticīgu un ražīgiem darbiem bagātu Jauno gadu!
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem,
No sirsniņas es mīlēju,
Savu mīļu māmuliņu.
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzieda.
Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Noriet saule vakarā,
Koku galus zeltīdama,
Pār pļaviņu pāriedama,
Pļavas dziesmu nodziedāja.
Atcel vārtus Jāņa māte,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni,
Jāņu zāles kaisīdami.
Lido klusi sniega pārslas,
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas,
Jaunā gadā laimi nes.
Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd,
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm,
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus.
To prieku, starp rūpēm ko rodi,
Un visu ko projām tu dodi,
Sev atstāj tikai to vienu,
To mīlas pārpilno dienu.
Tec, saulīte, tecēdama,
Aptec mazu līkumiņu,
Iesteidzies, pasveicini,
Šīs dieniņas jubilāru.
Mežā auga eglīte,
Citam eglēm blakus,
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta,
Zara galā šūpojās,
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri,
Grasāmies nest mājās,
Kuplastīte aizskrēja,
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt, pārnesām,
Eglīti vien mājās,
Izrotājām svecītēm,
Sirdis - svētku sajūtām.
Lai saule spoži mirdzot itkā saka,
Daudz koku savā ceļā iestādiet,
Lai krāšņi plaukst šī Tava dzīves taka,
Lai tā pret kalnu zaļā lokā iet.
Visu to labo un skaisto,
Visu, ko vēlies Tu sev,
To šajā skaistajā dienā,
No sirds es novēlu Tev.
Tikai tad, kad pašas kļūstam mātes,
Savējās daudz labāk saprast sākam,
Kāpēc neiet gulēt? Ko pie loga gaida?
Skat, jau pirmais ausmas stars krīt sejā,
Katram vecumam - savs ziedēšanas skaistums,
Katram vecumam - savs gaidīšanas laiks,
Tāpēc jau mēs esam mātes - mantojums, kas svēts.
Dzīvot - tas ir visu atdot,
Dzīvot - tas ir sevi ziedot.
Saulei, zemei, rudzu vārpai,
Smagiem, pielijušiem ceļiem,
Baltai dienai, melnai naktij,
Otra sāpei līdzi sāpēt,
Otra mūžam līdzi degt.
Atkal viens gads ir izsapņots, izdziedāts, izraudāts,
Daudz gan laba, daudz gan slikta izdarīts,
Bēdās un priekos kopā ir būts,
Ir tikai viens vārds - ticēt,
Paša un cita spēkiem, veiksmei, izturībai.
Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!
Puteņu putenīši veļas pa gaisu,
Ciemos nāk rūķītis ar dāvanu maisu,
Iepircies tas Maximā, Molā un Alfā,
Dāvanu kartes mums sirsnīgi dāvā.
Lai gados nākamos iet garām visas bēdas,
Lai dziesma skanīga caur sniega vāliem brien,
Lai atmiņās un sirdī paliek skaistās pēdas,
Kad dzīve dienas gadu kūļos sien.
Dieviņš sēja sudrabiņu,
Visu garu Jāņu nakti,
Sēj, Dieviņ, manu tiesu,
Jele vienu birzumiņu.
Jānītim vara taure,
Man bij dziesmu vācelīte,
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņas nodziedāju.
Jānīts savu kumeliņu,
Iejāj bišu dārziņā,
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.
Šuj, bitīte, vaska krēslu,
Pie resnā ozoliņa,
Tur sēdēja Jāņa māte,
Jāņa bērnus gaidīdama.
Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm.
Ap tētiņu bites dūca,
Kā ap zaļu ozoliņu,
Ap māmiņu govis māva,
Kā ap zaļu āboliņu.
Vārpatas sīkstumu novēlu Tev,
Tad kad nestundu ēnojums māc,
Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,
Nelaimēm mest lielu līkumu.
Aizmirsti nedienas vakarējās,
Ietinies putenī, ietinies vējā,
Neapstājies mūžībā,
Pārvērt sapņus īstenībā.
Neskaties spogulī, bet skaties sevī,
Stum ārā tos vecos kravas ratus,
Lec pati iekšā - tavas atmiņas leks Tev līdz!
Dod viņām darbu, lai Tevi netraucē stūrēt,
Nebaidies griezties, mazie ceļi ir brīvi,
Neceļo viena - ļauj mīlai pieķerties pie motora malām,
Ļauj gribai iesūkties benzīna tvertnē,
Tā netrūks Tev degvielas tuksnešus izbraukt,
Tā netrūks Tev degvielas pašai sevi atrast.
Muižniece
Ir sapņi kas piepildās, un ir sapņi, kas ir un paliek vienkārši sapņi.
Sapņo un varbūt tieši šodien kāds Tavs sapnis piepildīsies!