Lai sniegs, kas tavās takās šodien krīt,
Par baltu prieku pārvēršas jau rīt!
Lai veselība, priecīgs prāts,
Gan tev, gan visai dzimtai,
Lai glāzes šķind un galds ir klāts,
Līdz jubilejai simtai.
Stāv egles uz saulrieta pakalniem,
Un skandina zelta čiekuriem,
Tās aicina mani atpakaļ iet,
Uz māju kalnā, kur saule riet.
Tās dzird, ko mana dvēsele sūdz,
Ceļ zaru rokas uz augšu un lūdz,
Un zvaigznes tur nāk un apstājas,
Un klausās, kā koki teic lūgšanas.
Un tas nekas, ja kādreiz grūti,
Jo cilvēks dzīvi veidot prot,
Ar allaž gudru sirdi krūtīs,
Var mūžu skaisti nodzīvot.
Tas jau nevienam nenāca prātā,
Jautāt - Tu vari? Tu gribi?
Uzvēla milzis kalnu Tev plecos,
Un teica - Še, paturi, dzīvi.
Novēlam tev klusuma burvību,
Saules gaismas varenību,
Tumsas noslēpumu,
Liesmas kaislību,
Ūdens varu,
Mīlestību, kas ir visu lietu pamatā!
Lai Ziemassvētku gaišums un prieks,
Piepilda domas un sirdi,
Un raisa jaunu spēku,
Jauniem mērķiem un uzvarām.
No agra rīta mēs aizgājām,
Pļavā puķītes saplūcām,
Atnesām mājās, māmiņu sveicām,
Daudz mīļus vārdus viņai teicām.
Ziemassvētkos ir jāsmīdina cūkas šņukurs, ja tas sāk smieties, tad ir jābeidz dzert!
Vēlāk jāiet pie ābeles un jāpurina tā - ja sāk birt āboli, tad jābeidz svinēt, jo ir jau vasara!
Zinu, arī tavā sirdī,
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas naktī,
Klausīties, ko zvaigzne dzied.
K.Skalbe
Ir tāds teiciens, ka tad, kad bērns piedzimst, pie viņa no debesīm nokāpj Dievs un nobučo to. Ja Dievs nobučo pieri, tad bērns būs gudrs, ja rokas - viņš būs strādīgs, centīgs, ja sirdi - bērns būs sirsnīgs, mīļš, līdzjūtīgs. Kad Dievs nokāpa pie Tevis, viņš nobučoja gan galvu, gan rokas, gan sirdi. Daudz laimes Dzimšanas dienā!
Māmiņ, mīļo māmuliņ,
Nāc un paskaties tu ar,
Dārzā pirmo vijoliti,
Uzplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta,
Tāda maza, maza sirds,
Un, no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam šo vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā saldu medu sūc?
Balts brīnums lai ienāk mājā,
Kā saprašanās, kā svētība,
Saglabā sirdī šo brīnumu jauko,
Visam Jaunajam gadam.
Tik liela plašā Pasaule,
Tik spoži saule mirdz,
Tik liela plašā Pasaule,
Visplašākā ir māmulītes sirds.
Atklāj sevī to, ko neviens nav atklājis - tu taču to vari.
Atver sevī durvis, ko neviens nav atvēris - vienkārši dari.
Atrodi sev tos ziedus, ko neviens tev nav dāvinājis - un uzdāvini sev pavasari.
A.Skrjabe
Skaistais Ziemassvētku laiks,
Ar sniegu un puteni nācis,
Gaismu un prieku atnesis,
Sirdī brīnumu ielējis.
Ziemassvētku mieru dvēselē devis,
Ieklausies klusumā svētā,
Ziemassvētku laime nāk Tavā sētā,
Iededz liesmiņu sirdī.
Dvēselē gaismu ielaid šai brīdī,
Tiem, kam gaiša, silta sirds,
Svētku sajūta izpušķota,
Spoži Ziemassvētku zvaigzne mirdz.
Ziemassvētki atnākuši,
Prieku, laimi atnesuši,
Novēlu tos nosargāt,
Visu cauru gadu.
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es Tevi mīlu kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka,
Par saulīti un balto dienu.
Tu vienmēr esi labiņa,
Un žēlo mani katru brīdi,
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvien man sildi sirdi.
Lai cik liels ir pavasaris dabā,
Tas spīd rudens salnām atnākot.
Dzīves pavasari sirdī glabā,
Lai nekādas salnas neskar to.
Būt savā patiesībā drošai,
Būt skaistai tā kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.
Uztver dzīvi kā spēli vieglu,
Kurā spēlējam mēs visi,
Viens nevar uzvarēt šo spēli,
Šajā dzīves skolā.
Ir tikai daži brīži,
Kas mūsos gaiši spīd,
Kad visas dzīves tumsa,
Gar tevi projām slīd.
No kāda drauga vaiga,
No kādas siltas sirds,
Nāk nezūdama gaisma,
Un nebeidami mirdz.
Ja kādā sniegotā naktī pa Tavu logu ierāpjas resns, bārdains vīriņš un mēģina Tevi iebāzt maisā - nebaidies! Tas ir Ziemassvētku vecītis! Es viņam palūdzu, lai atnes man Ziemassvētkos TEVI!
Visas lauku puķes zied,
Papardīte vien nezied,
Tā zied Jāņu naksniņā,
Kad ļautiņi neredzēja.
Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied,
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Zelta miglu miglodama.
Visas puķes vaiņagā,
Papardīte mežmalā,
Tā gaidīja meklētāja,
Jāņu naktes vidiņā.
Sirdis, lai piepildās baltām domām, un sapņus, lai mirdzošās zvaigznes, krītot, pārvērš īstenībā!
Paveries debesīs,
Tur rakstīts mans vēlējums Tev,
Lai Tevi sargā debesīs,
Un mīl uz zemes šīs.
Mīli to, ko ir vērts mīlēt,
Aizmirsti to, ko nav vērts atcerēties,
Lepojies ar to, kas ir lepnuma vērts,
Gūsti atelpu arī steigas brīžos,
Uzcel žogu starp sevi un raizēm,
Lai nesteidzīgs laiks Tavos laimes brīžos.
Lai katrs sapnis domās tīts,
Tiek Jaunā gadā piepildīts!
Baltu sniegu jums dāvā rīts,
Baltas pārslas, lai plaukstās krīt,
Lai pasaulē šajā šodien un rīt,
Baltas vien baltas domas mīt.
Jā, mīļā Māt, ne tikai dziedāt tu mācīji man,
Arī darbu darīt palaikam,
Iet taisnības ceļu un grūtumu panest,
Un daudzas bij reizes, kad klusi Tev sacīju, Paldies!