Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupām nāk,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik.
Kad slēpo, pikojas un slido,
Tad īstu svelmi jūt,
Un kas gan pašā ziemas vidū,
Var patīkamāk būt.
Uz brītiņu tu mierā stājies,
Un tev vaigā sārtums plaukst,
Nez kas tos niekus izdomājis,
Ka ziemā esot auksts.
Māmiņa mīļā,
Tu esi kā saule,
Un mīlestība tava,
Silda kā kažociņš silts.
Ik katram gadam laimes brīdis savs,
Un katram gadam ir savs Svētvakars!
Ziema zili balta,
Laiks kā ledus salst,
Ej uz skolu skaties,
Vai nav deguns balts.
Paberzē ar plaukstu,
Pieliec soli, draugs,
Un vairs nav par aukstu,
Laiciņš tīri jauks.
Lai Tava sirsniņa būtu kā atvērta plauksta,
Kurā daudz mīlestības tauriņu nosēsties var,
Lai vienmēr šie tauriņi mīlu un laimi,
Nestu un nekad nepamestu.
Lai Tevi mīl visi, visur, daudz un bieži,
Galvenais, lai tas Tev nestu prieku!
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā,
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus.
Kā gaisma starot sāc Tu arī,
Lai dzīvē mazāk tumsas kļūst!
Tālu prom no ielām,
Nakts ar zvaigznēm lielām,
Sniega laukus sedza,
Svētku gunis dedza.
Bārda
Lai Jaunais gads ar jauniem sapņiem nāk,
Un jauniem ceļiem, kas vēl jāiesāk!
Noriet saule sarkansārti,
Zelta liesmas logos spīd,
Vaļā veras zvaigžņu vārti,
Klusām nakts pār zemi slīd.
Aizgājis būs vecais gads,
Nospēlējis savu lomu,
Smaidīdams, lai Jaunais nāk,
Laimes pilnu somu.
Kā rudens lāse ziedu kausā,
Kas rīta vējā klusi mirdz,
Kā spoža zvaigzne debessmalā,
Lai tāda būtu Tava sirds.
Svinēsim dienu, kas sauli kā zvanu,
Saulgriežos augstāk pie debesīm vilks,
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega,
Baltākas domas un lūgšanas tiek.
Brīdaka
Visspožākā pērle
Ir cilvēka sirds,
Turi to ciešāk,
Lai spožāk tā mirdz.
Lai ceļš, ko esi sācis Tu,
Pret kalnu nebeidz vīties,
Un dzīvē pietiek spēka būt,
Patiesi laimīgam kļūt.
Drusciņ naudas, arī baudas,
Visas bēdas nost un gaudas,
Spēku, veselību, vēlmi smieties,
Tik uz priekšu dzīvē tiekties.
Ej savu dzīvi ar smaidu,
Dzīve tad viegla Tev būs,
Arī citiem ap Tevi,
Gaiši un priecīgi būs.
Gaišus Ziemassvētkus! Labiem nodomiem un darbiem bagātu Jauno gadu!
Tai laimei tici, ko tev draugi vēl,
Lai dzīves dārzā tu vēl ilgi ziedi,
Lai gadu nodzīvoto tev nav žēl,
Bet nākamie, lai deg kā krāšņi rieti.
No saules - spēku, veselību,
No zemes - ziedu bagātību,
No draugiem - iedvesmu, atbalstu,
Un galveno dzīvē - zināšanas.
No visas sirds tev novēlu Es,
Karlsona apetīti uz dzīvi,
Pepijas Garzeķes fantāziju,
Un Vinnija Pūka neatlaidību.
Tici savai veiksmei, un visi Jaunā gada sapņi piepildīsies!
Atveriet, atveriet sirdis,
Atveriet gaismai gan,
Visu svētnamu zvani,
Lielajam brīnumam skan.
Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst,
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas - pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis,
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
Apškrūma
Lai tavā mužā saules daudz,
Lai tavā sirdī prieks,
Lai nākotne vēl ilgi var,
Tev daudz ko skaistu sniegt.
Liec vecīti, ko likdams,
Zem eglītes vakarā,
Noliec laimi, noliec prieku,
Noliec labu veselību.
Ziemassvētki miltus mala,
Pele nāca palīgos,
Kaķim aste piebirusi,
Baltām pārslu sēnalām.
Kam pelīte birdināji,
Ziemas sniegu kaķīšam,
Kaķīšam savas dzirnas,
Savu dziesmu malumiņš.
Saimenieki galdu taisa,
Ziemassvētku budēļiem,
Kaķis gaida cienastiņu,
Astes galu purinot.
Bira Ziemas malumiņš,
Krāsns tvaiku mutuļoja,
Pele muka aliņā,
Piles ūsu galiņā.
Saimeniecei bļoda krita,
Kaķim cepets cienastā,
Tavu lielu izēšanu,
Pelei tika krikumiņš.
Abi divi paēduši,
Loga priekšā sasēduši,
Visi sniegi bīdelēti,
Birst Dieviņa pasaulē.
Tev lai Laime, man lai Laime,
Visiem labiem cilvēkiem,
Pilns vēders, silta krāsne,
Līdz nākamam malumam.
Kāp kalnā un nepaliec lejā,
Ja dzīve Tevi sauc,
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz.