Latviešu Русский Deutsch English Français Türkçe




Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Ņem spēku no Jāņu zālēm,
Ko tās tev šovakar sniedz,
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

(4)

Bērzu un ozolu polonēze,
Vīgriežu, pīpeņu deja,
Liesmu un pusnakts dziesma,
Tā ir Līgo nakts seja.

(3)

Ņem spēku no Jāņu dziesmām,
Kas līgo visapkārt tev,
Tās paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.

(7)

Visa laba jāņuzāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Visas labas Līgo dziesmas,
Ko dzied Jāņu vakarā!

(6)

Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā,
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!

(5)

Es nopinu ganīdama,
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.

(4)

Pūt, Jānīti, vara tauri
Pašā Jāņu vakarā,
Lai sanāca Jāņa bērni,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai atnesa Jāņu zāles,
Lai iedzēra Jāņu alu,
Lai uzkoda Jāņu sieru
Lai aizdedza darvas mucu,
Lai darīja vaiņadziņus,
Lai gaidīja Jāņu rītu,
Kad saulīte rotājāsi.

(9)

Kamazs bija auto labs,
Netraucē tam ceļa stabs,
Bruc tas taisni grāvim pāri,
Laikam tikko čarku rāvis.
Tikmēr citā pusē klusi,
Zaļvestainie sabraukuši,
Un ar Stalker radaru,
Taisa Jāņu navaru.

(6)

Dzīvot var bez daudziem māņiem,
Ne bez Līgo,
Ne bez Jāņiem.

(10)

Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim,
Galu galā varam mēs,
Ērces dabūt papardēs.

(7)

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj mūsu tīrumiņus,
Izmin usnes, izmin zāles,
Lai aug tīra labībiņa.

(4)

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa,
Jās Dieviņis, brauks Laimīte,
Kritīs Laimes kumeliņis.
/Tautas dziesma/

(6)

Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.

Alus kausi, Jāņu sieri,
Dziesmas dzied un urrā sauc,
Jampadrači, jautrās dejās,
Ieplūst laime visu sejās!

(6)

Kad liegi vēji šalkos koku zaros,
Nāks meitenes ar ziediem matos.
Tad lietus lāses pļavas ziedus skars,
Lai sirdī atkal plauktu pavasar(i)s.

Būs skaista Jāņu nakts, būs liesmas,
Kam pateicību teiks, kam dziesmas.
Dažs alus kausam savu sirdi dāvās,
Bet vairums kritīs otra puses skavās.

Būs īsa, īsa Jāņu nakts bez miega,
Jo papard(es) ziedi neveras zem sniega.
Tev nāksies atvērt savu karsto sirdi,
Ja dāmas čukstus pareizi vēl dzirdi.

Ak, skaistā Jāņu nakts ar alus krūzi,
Un mīļa meitene ar vaļā baltu blūzi.
Ak, jaunība, ak, skaistie dzīves maldi,
Kad neprātībā plūktie ziedi bija saldi.

(13)

Es savai Jāņa mātei,
Došu ziedu vainadziņu,
Lai tai aug labas govis
Ziedainām kājiņām.

(4)

Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

(14)

Es uzliku saimniekam,
Ozoliņa vainadziņu,
Lai tam auga tādi zirgi
Kā kuplie ozoliņi.

(4)

Samtenītes, baltrozītes,
Jaunu meitu Jāņu zāles.
Zirga stobri, purva grīšļi,
Jaunu puišu Jāņu zāles.

(6)

Ai vasara, ai vasara,
Tavu lielu bagātību,
Dravā kupli rudzi auga,
Pļavā balts āboltiņš.

(12)

Kas grib Jāņu alu dzert,
Jāņu sieru uzkozdams,
Tam bus Jāņu vakarā,
Jauns Jānīts jāuztais.

(12)

Ar kauniņu vakar biju,
Ar kauniņu rītā būšu,
Bez kauniņa vien tik biju,
Pašā Jāņu vakarā.

(11)

Lai kausi pilni alus,
Lai netraucē Jums lietus,
Bet galvenais..
Lai paģiras nav lielas,
Un lai nepukojas sievas.

(13)

Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņu vakarā,
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Mežā plūkta papardīte.

(13)

Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Mūžam vīra nedabūs.

(5)

Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Vodka sīva, alus salds.

(17)

Jāņa māte izpušķoja,
Ar apsēm istabiņu,
Vai tev trūka bērzu, kļavu,
Vai kuplā ozoliņa?

(18)

Lai saulīte līgojās,
Katrā smilgas galiņā,
Āboliņš, sārtvaidzītis,
Lai zied manā vainagā.

(21)

Aiz kalniņa dūmi kūp.
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņu bērni kūpināja,
Jāņu zāles lasīdami.

(20)

Es nopinu vainadziņu
Visādām lapiņām,
Ziedēj` mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.

(16)

Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.

(10)