Latviešu Русский Deutsch English Français Türkçe




Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Ziema klāt ar lielu sniegu,
Ielas pilnas skaņu liegu.
Esi nu pret visiem labs -
Mīlēt sāks pat sētas stabs.
Atnāks Salatēvs ar maisu,
Sajauks visu svētku gaisu.
Steidzat viņam dziesmas spēlēt,
Vēlējumus daudz, daudz vēlēt,
Ēdamo uz galda celt,
Tīrus sniegavīrus velt.
Katram dvēsele gaišāka kļūs,
Iezagsies sirsiņā prieks - Ziemassvētki būs!

(8)

Tu tikai paskaties,
kā debesīs
ar sniega pārslām
vēji spēlējas-
tās virpuļo
un gaisā planē,
līdz iesāk svētku skaņas
sirdī skanēt.
Tu tikai paskaties.
Tu tikai ieklausies.
Tu tikai ziemas spēkam
paļaujies-
caur sniegu pārsloto
no debesīm
ar tevi sarunājas Dievs.

(10)

Kad ir Uzsnidzis pirmais sniegs
Kad ir uzvelts pirmais sniegavīrs
Kad logos leduspuķes parādās
Tad zinām to ka Ziemassvētki klāt.

Kad visi līksmi pa lauku skrien
Kad bērni uz ledus slidinās
Kad pikas sāk lidot šur un tur
Tad ir sākušies īsti Ziemassvētku prieki .

(6)

Piparkūku smarža gaisā
Salatēvs ar roku māj,
Dāvanas tam liktas maisā -
Skaties, Jaunais gads jau klāt.

(8)

Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!

(5)

Kluss... un ieskanas durvis kā vienmēr,
Tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.
Viss kluss. Un, pieveros acis, vien liekas.
Ka klust viss uz šīs pasaules.

Mulst... un samulst pa īstam un vienam,
Tik mulss – ka var vēlēties.
Viss mulst. Un piedodot saprast pa īstam.
Ka mulst – tas ir noslēpums.

Just... un pamostas zvaigznes iekš debess.
Tik just – ka var saprast vienmēr.
Viss jūt. Un var pārbaudīt laimi no jūtām.
Ka just – tas ir pārpratums.

Zust... un pazūd šī pasaule šobrīd.
Tik zust – ka var parādīties.
Viss zūd. Un var atnāk no jauna vienmēr.
Ka zust – tas ir ieguvums.

(11)

Salatēvs kā Kazanova
Rāpjas augšā labā omā,
Maiss par smagu - lejā krīt...
Piedod, mīļo Sniegbaltīt!

(3)

Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām!

(14)

Salavecis iet pa ielu,
Nes tev dāvanmaisu lielu,
Viena dāvana priekš tevis,
Ko viņš dāvina no sevis!
Maisā lācis, lielas lelles,
Katrai lellei baltas krelles:
Glītas sprādzes taviem matiem,
Mašīnas ar 4 ratiem,
Maisā koka klucīši, blakus mīksti kaķīši,
Dāvanmaiss ir liels un smags,
Salavecis brien kā traks.
Staigā viņš šodien, rīt,
Būs pie tevis aizparīt.

(8)

Asi vēji logā klauvē,
Zīlniece man zīlē,zīlē,
Kāds būs jaunais cūkas gads,
Vai es laimīgs būšu pats!

(8)

Kur tas redzēts, kur tas dzirdēts,
Sala tēvam tukšs jau maiss.
Vēl tak svētki tikai sāksies,
Kuru skaņās viļņos gaiss!
Draugi, maisu piepildīsim!
Visu labo galdā liksim!
Lai ar reizēm skumīgs prāts,
Uzliec disko,deju sāc!

(6)

Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies.

(6)

Mīļo sala vecīti,
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki
Un no dupša tecēs tauki.

(6)

Aiz kalniņa dūmi kūp
Kas tos dūmus kūpināja?
Salavecis briedi cepa,
Un ar rūķiem šņabi dzēra.

(9)

Zeme klāta baltiem autiem
Salavecis plikiem pautiem
Iet pa mājām bērnus baidīt
Jaunām meičām pupus spaidīt!

(8)

Sniegbaltīte iet pie ārsta,
ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
eglē pakāris un drāzis,
čiekuri un skujas bira,
rūķi vai aiz smiekliem mira.

(7)

Zvani un cepures,
rūķi un sniegs.
Pīrāgi, raķetes,
alkohols, miegs.
Paģiras, aspirīns,
galva, kas džinkst -
those are few of my favoite things.

(8)

Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
Kas tur tik vēl zvana man?
Tur Ziemassvētku vecītis
Ap pulksten trijiem atnācis.

(12)

Baltais sniedziņš zemi klāj,
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis - surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim - slikti!

(10)

Salavecis apkodies
Un zem egles pamodies
Domā maisu vaļā vērt
Tukšo taru ārā bērt!

(11)

Gan pa zemi, gan pa gaisu
Salavecis nāk ar maisu
Dinamīts tam iesprausts biksēs
Nekrologs to vairs tik fiksēs.

(6)

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un Priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Iedegsim sveces, iedegsim sveces,
Lai mūsu istabā sveetīts ir prieks,
Iedegsim sveces - Ziemsvētku sveces,
Un lai neviens šeit nejūtas lieks.

Lai jums top gaiši, lai aizmirstas bēdas,
Lai atmostas dvēseles un gaišākas top,
Ticība aizslaucīs ļaunuma pēdas,
Labestīgs miers lai šeit mājvietu rod.

(8)

Kas tur stāv tāds balts un tīrs?
tas ir mūsu sniegavīrs
Brienam mēs pa dziļu sniegu
izbaudam mēs lielu prieku.

(9)

Nav bijis vēl neviens tāds gads
Kas tikai laimi nestu
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā vestu
Bet laimīgs tas, kas smaidot prot,
Ņemt pretī to, ko dzīve dod!

(13)

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām
Sētas durvis izlauzuši
Ar savām dāvanām.

(5)

Kā gribas ko skaistu un vērtīgu –
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti – vīrieti īstu.

Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.

Bet Ziemsvētku vecītis – glups kā aizvien –
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.

(7)

Jaunā gadā možu garu,
Spēku kaulos, darba sparu.
Tam, kas pats ir vienmēr kustīgs,
Arī Jaunais gads būs lustīgs!

(11)

Lai visi būtu laimīgi, kā Ziemassvētku rūķīši!
Lai katram staro eglīte, kā Ziemassvētku saulīte!
Lai visiem jaukas dāvanas, kas iepriecina sirsniņas!

(12)

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri
Klajuma lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.

(8)

Eglīte, eglīte zaļā
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.

Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tavs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.

Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežīem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!

(8)