Latviešu Русский Deutsch English Français Türkçe




Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa mīļā, tev saku labrīt,
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Tu jau to zini, ka visādi iet,
Nez, kur tās nelaimes rodas?
Laboties gribas, bet tomēr mazliet,
Atkal pa reizītei gadās.

Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Jauka lai tev ir šī diena,
Māmiņa mīļā, tik laba kā tu,
Nav pasaulē laikam nevienas.
Saulītis

(9)

Pār ikdienas rūpēm un raizēm,
Pār naidu, kas dvēselēs krāts,
Dimd zvani, lai miers ir uz Zemes,
Lai cilvēkiem priecīgs ir prāts.

(4)

Gadu mijā līksmu prātu,
Vīna glāzēm galdu klātu,
Veselību, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku.

(11)

Pār sasalušo zemi,
Balts dvēseļu putenis iet,
Ziemassvētku zvaigzne,
Kā zelta roze debesīs zied.
Krūklis

(8)

Šonakt visums ar zemi,
Caur sniega pārslām gaismas valodā sarunājas,
Baltās, vieglās pūkas,
Kā baltas domas pār cilvēkiem klājas.

Gaišs, neizjusts svētums,
Ar mieru un klusumu sirdīs līst maigs,
Pār zemi nolaidies ilgi gaidītais, lolotais,
Svētītais Adventes laiks.

(10)

Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums.

(8)

Tik baltas un slaidas kā līgavas,
Nu eglītē svecītes mirdz,
Un katrai galā kā tauriņš mazs,
Plīv viegla, bet degoša sirds.

(5)

Minūtes piecas pirms gadu mijas,
Svecītes pirmās kad izdziestot kvēl,
Būsim kopā ar senajiem draugiem,
Kuri mums laimīgu Jaungadu vēl.

(5)

Nāc māsiņa ciemoties,
Ziemassvētku vakarā,
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.

(11)

Dienas steidzas kā baloži zili,
Un Tu velti tās atpakaļ sauc,
Pazūd takas un aizsnieg sili,
Vakars atmiņu kamanās brauc.

(3)

Atkal Ziemassvētki klāt,
Sirds kā zvaniņš priekā skan,
Senā vēsts tik jauka liekas,
Kristus dzimis Tev un man.

(12)

Ik katra smilga, ir rasas dzirdīta,
Ik katra zila puķe, ir gaismas laistīta,
Ik katra bērna sirds, ir mātes mīlēta,
Ik katram bērnam, ir šūpļa dziesma dziedāta.

(52)

Lai Jaunais gads, kā teiksmu avots,
Ir neizsmeļams, veselīgs un tīrs!

(4)

Vismelnākais brīdis kļūs balts,
Vistumšākā stunda staros,
Ja labestībā Tavs gars,
Uz sauli kā ābele zaros.

(1)

Lai tev pieder visskaistākais sapnis,
Rīts ko domu pagalvī likt,
Un ar viņu kā krāšņāko ziedu,
Dienu pārsteigt un līdzi tai tikt.
Liepiņa

(2)

Ikvienai dienai tavā mūžā,
Kā jaukam, skaistam sapnim būt,
Un katram sapnim, katrai dienai,
Par dzīves īstenību kļūt.

(47)

Es visas rūpes nolieku,
Prom tālu šovakar,
Lai Debess miera mirdzumu,
Sirds sevī uzņemt var.

(7)

Sakrāj dzidras ūdens lāses,
Savam laimes avotam,
Sakrāj spožas ceļa zvaigznes,
Dzīves ceļam nākotnē.

(82)

Vecam būt - tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāk nopelns jaunam būt,
Māka ir, kad mūža rudens sākas,
Jaunākam ar katru gadu kļūt.

(1)

Lai Tev vienmēr siltas kājas,
Un, lai vienmēr būtu mājas,
Zvaigznītes lai acīs spīd,
Kreisā kāja nepaslīd.

(16)

Sapnī redzēju raganiņas, piecas, sešas vai astoņas,
Tik mīļas, ne svešas,
Uz slotiņām savām, pilsētas parkā,
Vasaras vakarā lidinājās.
Starp viņām es jutos tik labi kā mājās,
Ar mani tās mīļi par kaut ko aprunājās,
Es piecēlos kājās, un lidoju prom,
Atmodos laimīgs, izlidinājies.
Kas zin, varbūt kādreiz vēl redzēšu viņas,
Piecas, sešas vai astoņas,
Tik mīļas, ne svešas,
Tie būtu man svētki,
Mīļāki pat par ziemu un Ziemassvētkiem!

(5)

Ir brīdis skaists,
Tu lielāks tapi,
Ar gaismu šo,
Uz priekšu ej!

(10)

Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.
V.Mora

(7)

Tu esi cilvēks - Tev ir jāsapņo,
Tu esi cilvēks - Tev ir jālido,
Īpaši tagad, kad tik daudz darba un maz laika,
Pa skaistu, baltu ceļu,
Kurš ved uz gaismu - nebeidzamu gaismu.

(3)

Sāpju straumes sirdī plokas,
Kad tu uzliec, Māt,
Man uz krūtīm mīļās rokas,
Mierā ieaijāt.
J.Ziemeļnieks

(5)

No cīruļa mācies dziedāt,
No baltā bērza augt,
No liepām ziedēt,
No saules dot gaismu visām dienām.
K.Kalnietis

(4)

Es iededzu logā svecīti,
Kā mazu un spožu zvaigznīti,
Lai Ziemassvētku vecītis gaismiņu redz,
Lai tumsa tam ceļu neapsedz.

Daudz mantiņu es vēlētos,
Cik jauki ar tām tad spēlētos,
Un ja tev maisā atliek kāds nieciņš,
Tad man un māsiņai būs par to prieciņš.

(41)

Vēlam piepildītām vēlmēm kaisītu ceļu,
Ilgus auglīga darba gadus,
Un par visu vairāk Tev vēlam,
Glabāt to gaismu, kas Ziemassvētkos mirdz.

(4)

Gads atnācis pavisam jauns.
Ko tas no dzīves jēdz?
Tik apjukušu Vecaisgads,
To mūsu vidū iestumt mēdz.
Nav laika bijis Vecajam,
Ar jauno noņemties, to skolot,
Cik ticīgi tam acis mirdz,
Kad sev un viņam kaut ko solām.
Gads atnācis pavisam jauns.
Ko tas no dzīives zin?
Un visus mūsu solījumus,
Kā svētkus lielākos viņš svin.
Cik viņš ir jauns un jauks,
Un mūsos skatās apskaidroti,
Ak, soli, soli viņam, draugs,
Kurš cits vēl ticēs tev tik ļoti.
M.Zālīte

(16)

Ļaujies, lai gaisma piepilda sirdi,
Aizmirsti ļauno, ko redzi vai dzirdi,
Nokrati skumjas kā smagumu lieku,
Smaidi un dāvā pasaulei prieku.

(26)