No saules, no pavasara ziediem,
Smelt spēku sev, laimei un mīlestībai!
Ziemassvētku gaidīšanas laiks - Kad vārdi, ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī, kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma garša, kad atceramies dzīvē svarīgo un esam kopā ar savējiem!
Kad Jaunā gada svecītes,
Uz egļu zariem mirdz,
Lai laimi atnes vecītis,
Un prieka pilna sirds.
Saules tik daudz, cik pelnījis esi,
Zemes, cik atrast sev proties,
Uz pleca saule, zem kājām zeme,
Vari pasaulē doties.
M.Bārbale
Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis kļūst par īstenību,
Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā vēlēšanās piepildās,
Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām būtu tā pa īstam laimīgs,
Un vienmēr ir kāds, kurš ir blakus.
Lai saule Tev smaida,
Lai gavilē prieks,
Lai paliek no manis
Mazs atmiņu prieks.
Svētsvinīgi klusē sili,
Sniega ziedos balti zili,
Aizsnigušas visas pēdas,
Sirds uz brīdi aizmirst bēdas.
E.Zālīte
Ar labiem vārdiem Ziemassvētki nāk,
Lai aizgainītu sāpju stundu rūgtu,
Lai dzīvot varētu mēs savādāk,
Un vairāk Debess svētības sev gūtu.
Ir Ziemassvētki, piedošana klusa,
Kad jāvar pat par ienaidnieku lūgt,
Daudz ātrāk zeme nonāks saules pusē,
Ja labestības sirdī nepietrūks.
K.Apšukrūma
Rožu mīlīgums un ērkšķu spīts,
Kallu gaišums lai ir Tavā dabā,
Šodien to ar ziediem paņem līdz,
Paņem līdz un visu mūžu glabā.
Ir ziemas diena un gaiss tik savāds,
Ik zarā baltas sveces mirdz,
Un gaisma pludo tālās pļavās,
Un lielus svētkus gaida sirds.
Lai sniegs, kas tavās takās šodien krīt,
Par baltu prieku pārvēršas jau rīt!
Lai veselība, priecīgs prāts,
Gan tev, gan visai dzimtai,
Lai glāzes šķind un galds ir klāts,
Līdz jubilejai simtai.
Stāv egles uz saulrieta pakalniem,
Un skandina zelta čiekuriem,
Tās aicina mani atpakaļ iet,
Uz māju kalnā, kur saule riet.
Tās dzird, ko mana dvēsele sūdz,
Ceļ zaru rokas uz augšu un lūdz,
Un zvaigznes tur nāk un apstājas,
Un klausās, kā koki teic lūgšanas.
Un tas nekas, ja kādreiz grūti,
Jo cilvēks dzīvi veidot prot,
Ar allaž gudru sirdi krūtīs,
Var mūžu skaisti nodzīvot.
Tas jau nevienam nenāca prātā,
Jautāt - Tu vari? Tu gribi?
Uzvēla milzis kalnu Tev plecos,
Un teica - Še, paturi, dzīvi.
Novēlam tev klusuma burvību,
Saules gaismas varenību,
Tumsas noslēpumu,
Liesmas kaislību,
Ūdens varu,
Mīlestību, kas ir visu lietu pamatā!
Lai Ziemassvētku gaišums un prieks,
Piepilda domas un sirdi,
Un raisa jaunu spēku,
Jauniem mērķiem un uzvarām.
No agra rīta mēs aizgājām,
Pļavā puķītes saplūcām,
Atnesām mājās, māmiņu sveicām,
Daudz mīļus vārdus viņai teicām.
Ziemassvētkos ir jāsmīdina cūkas šņukurs, ja tas sāk smieties, tad ir jābeidz dzert!
Vēlāk jāiet pie ābeles un jāpurina tā - ja sāk birt āboli, tad jābeidz svinēt, jo ir jau vasara!
Zinu, arī tavā sirdī,
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas naktī,
Klausīties, ko zvaigzne dzied.
K.Skalbe
Ir tāds teiciens, ka tad, kad bērns piedzimst, pie viņa no debesīm nokāpj Dievs un nobučo to. Ja Dievs nobučo pieri, tad bērns būs gudrs, ja rokas - viņš būs strādīgs, centīgs, ja sirdi - bērns būs sirsnīgs, mīļš, līdzjūtīgs. Kad Dievs nokāpa pie Tevis, viņš nobučoja gan galvu, gan rokas, gan sirdi. Daudz laimes Dzimšanas dienā!
Māmiņ, mīļo māmuliņ,
Nāc un paskaties tu ar,
Dārzā pirmo vijoliti,
Uzplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta,
Tāda maza, maza sirds,
Un, no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam šo vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā saldu medu sūc?
Balts brīnums lai ienāk mājā,
Kā saprašanās, kā svētība,
Saglabā sirdī šo brīnumu jauko,
Visam Jaunajam gadam.
Tik liela plašā Pasaule,
Tik spoži saule mirdz,
Tik liela plašā Pasaule,
Visplašākā ir māmulītes sirds.
Atklāj sevī to, ko neviens nav atklājis - tu taču to vari.
Atver sevī durvis, ko neviens nav atvēris - vienkārši dari.
Atrodi sev tos ziedus, ko neviens tev nav dāvinājis - un uzdāvini sev pavasari.
A.Skrjabe
Skaistais Ziemassvētku laiks,
Ar sniegu un puteni nācis,
Gaismu un prieku atnesis,
Sirdī brīnumu ielējis.
Ziemassvētku mieru dvēselē devis,
Ieklausies klusumā svētā,
Ziemassvētku laime nāk Tavā sētā,
Iededz liesmiņu sirdī.
Dvēselē gaismu ielaid šai brīdī,
Tiem, kam gaiša, silta sirds,
Svētku sajūta izpušķota,
Spoži Ziemassvētku zvaigzne mirdz.
Ziemassvētki atnākuši,
Prieku, laimi atnesuši,
Novēlu tos nosargāt,
Visu cauru gadu.
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es Tevi mīlu kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka,
Par saulīti un balto dienu.
Tu vienmēr esi labiņa,
Un žēlo mani katru brīdi,
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvien man sildi sirdi.
Lai cik liels ir pavasaris dabā,
Tas spīd rudens salnām atnākot.
Dzīves pavasari sirdī glabā,
Lai nekādas salnas neskar to.