Gaišus un bagātus Ziemassvētkus!
Jaunajā gadā piepildīt iecerēto, nepazaudēt iegūto, atrast meklēto!
Žilbinošus panākumus,
Kolosālus ienākumus,
Satriecošus baudījumus,
Minimālus zaudējumus.
Tu mani sāpini - es tev piedodu,
Tu man soli - un es tevi gaidu,
Tu nežēlīgi plosi manu sirdi - bet es turpinu to pieļaut.
Vai tā nav dzimšanas dienas dāvana,
Ka tu zini, ka ir pasaulē cilvēks, kas domā par tevi?
Tu aizej, bet pēdas paliek,
Neskaties atpakaļ,
Nākotne un nezināmais,
Tev ir vēl priekšā viss.
Jaunas meitas kaķi svēra,
Ziemassvētku vakarā,
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Sniega baltuma patiesību,
Saules skaisto mirdzumu,
Un egles kluso cerību,
Katrai Jaunā gada dienai.
Mans prieks ir manas puķes,
Tāds kluss un vienkāršs prieks,
Caur to man krietni vieglāk,
Šo dzīvi dzīvot tiek.
Jo cilvēks, kam ir puķes,
Kam puķes ziedus ver,
Arvienu kaut ko gaida,
Arvienu kaut ko cer.
Daudzas laimes vēlu šodien,
Dziesmas jautras, skanīgas,
Bučas karstas tev uz vaiga,
Un uz galda torte salda.
Es Tev vēlu to prieku,
Kas no viļņa šķiļas,
Kad tas šļakatās baltās,
Kamolā veļas.
Es Tev vēlu to prieku,
Kas no dzīlēm ceļas,
Ar sidraba malku,
Avotā smeļams.
Es Tev vēlu to prieku,
Kas saulstarā tveras,
Kā puteksnis zelta,
Acīs Tev smejas.
Upesleja
Jaunajā gadā - Jaunas laimes, jaunas ieceres, Jaunus panākumus darbā, un, protams, mīlestībā!
Visskaistākie ir ziedi,
Ja rasa tajos mirdz,
Visskaistākie ir vārdi,
Ja saka tos no sirds.
Nelido zemu,
Tavs ceļš ir cits,
Tu esi no tiem,
Kas brīnumiem tic.
Tu šodien skaties gadu kalnā,
Un diena tev tik gaiša šķiet,
Mirdz tavos matos sudrabsalna,
Bet acīs jaunība vel zied.
Nav vēl pagājis jaunības trakums,
Kā vecuma dullums jau klāt.
Sveces liesma spoži laistās,
Māju apņem situms maigs,
Klusi, klusi tur aiz loga,
Tevi vēro Dieva vaigs.
Gadu gaitai, nemierīgai, straujai,
Ejot līdzi, vienmēr jaunai būt,
Lai spēka daudz, lai viss tev sokas,
Lai negurst sirds, prāts un rokas.
Dzīvē - naudu, seksā - baudu,
Dzimšanas dienā - jaunu jaudu!
Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem,
Mātes siltā, mīļā sirds.
Salavecis zina risku,
Iebāž maisā cūkas cisku,
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads.
Daudzas laimes Dzimšanas dienā,
Nelec satraukumā sienā,
Lai mēs varam Tevi apsveikt,
Un vēl mīļus vārdus pateikt.
Jānīts bēdīgs sēž pie pirts,
Salauzta ir viņa sirds,
Līga alu nozagusi,
Aiz stūrīša izdzērusi.
Tās cerības, kas uzdīgst,
Lai kuplo, zaļo tās,
Un ikviena neiznīkst,
Bet visas piepildās.
Tos sapņus un ieceres sirdī kas mīt,
Lai Jaunais gads palīdz piepildīt!
Visskaistāk diena ir no paša rīta,
Visskaistāk dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībās kā zilā miglā tīta,
Ne līgsmē vēl, ne sāpēs iepazīta.
Gan priekos, gan bēdās,
Gan darbos, gan nedarbos,
Gan mierā, klusumā,
Gan trakotā negaisā,
Gan ar saules stariem siltumā,
Gan zem lietus lāsēm aukstumā,
Māmiņa mums blakus ir.
Skaista roze mirdz man logā,
Kā puķīte, māmulīte,
Tā kā spilgta zvaigznīte,
Tā kā spoža saulīte.
Nāc, Laimiņa, sētiņā,
Vecā gada vakarā,
Iemin gaišas laimes pēdas,
Jauna gada gājumam.
Tu, māt, man rīta saule,
Tu rudzu druvu dziesma man,
It visas ilgas, visus sapņus,
Tu devi pasaulei.
Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars,
Zūd ar skaisto mēness gaismu,
Naktī tālu svētku gars.
Ja kāds tev saka, netici,
Nekas nav mainījies, it ne maz,
Ir tikai piecdesmit ziedoņi saņemti,
Pavadīti piecdesmit vasaras rīti,
Izdeguši piecdesmit rudeņu sārti,
Piecdesmit ziemām atvērti puteņu vārti,
Viss tikai vēl sākas,
Ar jaunu pieskārienu, sajūtu skaistu.