Lai laika avotos tu esi
Kā ūdenskritums bezgalīgs,
Kas dziesmai dāvā skaidru noti,
Un veselībai Covid poti.
Tiem, kas krustceļos vieglumu meklēt ies,
Izbirs pēdējie cerību graši,
Mēs no grūtuma nedrīkstam baidīties,
Jo tas lielāks, jo lieli mēs paši.
L.Vāczemnieks
Katru mirkli - lielu, mazu,
Ietin dzīves kamolā,
Tie, kad savu ceļu iesi,
Vērsies skaistā paklājā.
Aizplūdīs dienas kā skanīgi ūdeņi,
Apšalcot gadu vistālāko līci.
Tāda būs ziema, un tādi būs rudeņi,
Cik mēs no vasaras paņemsim līdzi.
L.Vāczemnieks
Tas nekas, ja zelta liesmu,
Dedz jau kļavas zars,
Sirds pat rudenī zin dziesmu,
Kurā pavasars.
Daudz vairāk par mantu un zeltu,
Spēj dāvāt cilvēka sirds,
Lūk tāpēc šīs rindas Tev veltu,
Par to Tev šis Paldies mirdz.
Es zinu nāks diena,
Kad laime tev savas rokas pretī sniegs,
Kad tava seja smaidīs,
Jo tavā sirdī būs mīlestība -
Tā paceļ debesīs!
Dienas zied, jo tu tām ziedēt liec,
Naktis mirdz, jo tu tām gaismu dedz,
Un par mazu gaismu pati tu tiec tiem,
Kas tavās acīs prieku redz.
Izej rītausmā agri,
Ja tev daudz vēl ko pasaulei sniegt.
Parādi - ieva un ķezbere zied.
Parādi - debesis rītausmā sārtā,
Palīdzi zīlīti sadzirdēt zaros,
Māci sasmaržot ziedus krāšņos,
Izej rītausmā agri,
Rīta rasa gaismiņu atspoguļo.
Veroties horizontā, mēs meklējam atbildi uz jautājumu: Kas ir laime? Tāpat kā nav pasaulei malas, nav atbildes uz šo jautājumu. Mēs katrs pats esam savas dzīves ceļotājs un mūsu laime ir mūsu atklātā zeme. Lai katra diena pilna atklājumu!
Tavos svētkos vēlu tev
To, ko vēlējos es sev,
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam - Mīlestību kā varavīksni.
Labais, kas mīt cilvēkā,
Ir tā kā ūdens dziļā akā,
Jo vairāk smeļam un panesam,
Jo stipri un laimīgi kļūstam.
Tu esi atnācis šeit,
Lai pasauli pārveidotu,
Lai zvaigznes celtu,
Un varavīkšņu tiltus būvētu,
Tu esi atnācis šeit,
Lai būtu kopā ar mums,
Lai svinētu un priecātos.
Lai dzīves ugunis un domas neapdziest,
Lai sadedzināt visas ēnas vari,
Pret sauli dzīvi griez un vienmēr noturies,
Uz viņas zaļā Laimes zara.
Lai saule smaida Tev ik dienu,
Naktis lai ar zvaigžņu gaismu grezno,
Lai sirdī mīlestība plaukst ik rītu,
Un nenovīst nekad, nekad.
Atvēr dvēseli priekam,
Bet zini, ka laime sūrst,
Sevī nepaliec lieka,
Un pasauli neatgrūd.
Skaistumam atver sirdi,
Un atļauj asarām līt,
Čukstam liec modināt sirdi,
Bet skatienam sasildīt.
Šodien visi vēl Tev laimi,
Ziedus klēpjiem dāvāt steidz,
Arī es Tev gribu vēlēt,
Dzīvi mīlēt neizbeidz.
Droshi ej pa savu ceļu,
Pretī sapņiem steidz,
Un lai nepietrūkst Tev spēka,
Dzīvē sapņus īstenot.
Pie viršu druvas apstājos,
Un skatos ziedos mēļos,
Es dzīves kalnā pakāpjos,
Ka bagāts - pateikt vēlos.
Kā augšup, lejup šūpolēs,
Man dzīves ceļš ir gājis,
Bet skatos baltos pūpolos,
Un aizmirstu, kurš rājis.
Kas grumbuļi, kas sprunguļi?
Pret to, ko dzīvē guvis,
Pēc lietus dienām bumbuļi,
Ver zaļiem asniem durvis.
Ko palīdz bēdas, ka ir prieks,
Kas visur apkārt valda,
Viss cits ir dzīvē tīrais nieks,
Ja sirds tev ir bez malda.
Es tādēļ dzīves rudeni,
Kā lielus svētkus teicu,
Un zilu viršu puteni,
Ar pateicību sveicu.
Laime lai atnāk un paliek,
Lai vēlīgs ir likteņa prāts,
Mīlestības siltums lai pietiek,
Ko saņemt un citiem dot.
Ar tevi dienas sarunājas,
Darbs padarītais tevi teic,
Kā dārgakmeņi gadi krājas,
Pie tevis apstājas un sveic.
Ievij savas dzīves prieku,
Saules pavedienā,
Lai ar viņas pieskārienu,
Vari starot ikdienā!
Lai domu spārni smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni,
Lai allaž uz pleca saules pilns ir rīts,
Vērš nedienu zeltainā drīksnā.
Lai sveicina cīrulis mākoņos,
Un purene kumeļa pēdā,
Lai Laima nes klēpjiem mīļumu,
Un rieksta čaulā slēdz bēdas.
Gadu straumēm vītas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet,
Lai vēl ilgi mirdz tev ceļa zvaigzne,
Darbi veicas un laimes brīžu daudz.
Vēl ilgus gadus stipram būt,
Daudz prieka vēl no dzīves gūt,
Un sauli sirdī saglabāt,
Un dzīvi mīlēt nepārstāt.
Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk,
Griežas gads uz otru pusi,
Ziemassvētki nāk.
Lūk sagaidīts ir jaunais gads,
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Un atplauks mūsus sejās smaids,
Jo ticam mēs, ka gads būs labs.
Ja kļudījāmies vecā gadā,
Tas likās nemaināms nekad,
Tad ticēsim ka jaunā gadā,
Mēs bēdu apiesim vienmēr.
Lūk pirmā gada diena cauri,
Un jāuzsāk mums garais ceļš,
Kad varēsim mēs vēlēt laimi,
Lai Jaunais gads mums būtu labs!
Sniedziņš viegli pārklāj zemi
Vecam gadam aizejot,
Lai ir skaisti dzīves ceļi,
Jauno gadu iesākot.
Jau atkal gadam beigas,
Tas ātri aizgājis,
Pilns darba un pilns steigas,
Nu jaunais atnācis.
Ziemelis pār laukiem skrien,
Salatēvs pa dubļiem brien,
Elsdams nes tas dāvanmaisu,
Sviedri tek tam pār pa miesu.
Acis aukšup zibšņus raida,
Parādamies sniegu gaida,
Bet lietus mākonis tam sauc,
Jaunais gads ar sniegu brauc.
Ar Tevi šai naktī lai notiek,
Neparasts brīnums kāds,
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts,
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot,
Un nedienas gaismas zvanā,
Lai dvēsele pārkausēt prot.