Dievs man deva krustdēliņu
Pašā ziedu laiciņā.
Es noviju šūpulīti
Visādiem ziediņiem:
Magonīšu vietu taisu
Rozēm klāju pagalvīti,
Lai tas mans krustdēliņš
Skaistu mūžu nodzīvo!
Ir tik labi noliekties,
Pār mazu gultas vietu,
Kur lielās dzīves sākums,
klusi bauda miegu.
Pa to ceļu, kas gar ciemiem slīd,
Kur dārzos rozes zied,
Soļiem viegliem - smaidu sejā,
Tavas bērnu dienas iet.
Sveic tās ziedi, sveic tās saule,
Putniņš saka birztalā:
Draugs, šo bērnu dienu sapni,
Dziļi sirdī paglabā.
Lai tā Jūsu mazmeitiņa
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas minējiņa!
Kad sarāvies čokurā izmisis raudi,
Kad liekas no tevis novēršas draugi,
Noslauki acis, nevelc grimasi sēru,
Virs tevis ir saule, tu pats met ēnu.
Virs tevis ir saule un Dieva gaisma,
Un dzīve ir gaiša, ne drūmi baisa.
Dzīve vienmēr iet kalnā, ne lejā,
Kaut reizēm cauri skumju un asaru lejām.
Nenovērs acis no sava mīlošā Tēva,
Lai sejā mirdz saule aiz muguras ēna.
Noslauki asaras. Pasmaidīt drīksti.
Caur skropstām tad redzēsi varavīksni.
Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.
Lai jau jāņu ugunis
Apņirdz visus mūs
Un, lai smarža no papardes
Apreibina Jūs.
Es gribu, lai tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos, lai tava mēlīte samitrina mani
Tā, lai es kūstu - tavs Čupa-čups!
Še tev, meitiņ, pieci lati,
Paver kājas labi plati,
Guli rāmi, nekusties,
Lai var labi no...
Es Tavu vārdu pierakstīšu laimei līdzās,
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs -
Un Tu arī pats ...
Tavs vārdiņš tik mīligs un jauks
Par to nav skaistāks pat rožu lauks
Vai esi redzējis kā ezers atspīdot saulei
Kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevī mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
Jo vārda diena nebūs vairs rīt!
Šodien Tava vārda diena!
Sveicēja, no daudzām, viena.
Lai rokā glāzīte un sejā smaids
Un nezūdošais draugu skaits.
Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ es tev pasniegt varu,
Dāvanai no manas sirds.
Manu mīļo māmulīt,
Tev ir svētki pienākuši.
Sveicienus tev mīļus sūtu,
Lai tu manim vienmēr būtu.
Vienmēr Vidzemi mīlēšu es,
Visvairāk uz visas pasaules.
Te labākās lietas notiek ar mani,
un diez vai to apstrīdēt vari.
Te vienmēr ir ģimene mana,
Un draugi kas padomu dod.
Kā arī gani, kas aitas gana,
Un no tā laimi un prieku rod.
Vidzeme - mana māmuliņa,
Tik pat mīļa cik Gaujmaliņa.
Tā vienmēr mani mīlēs,
kaut būšu zemes dzīlēs.
/Agrita Toma
Māmiņ šodien tava diena,
Nestrādā un atpūties,
Vēlam mēs tev tikai labu,
Sveicam tevi šodien dikti,
Prieku, laimi mātes dienā.
Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu,
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā -
Dzīvību man dāvāji.
Ak, māmiņ, kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki, gudrāki iet.
Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!
Māmulīt, saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku - gadā tik vienu,
Saņem ziediņus, kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.
Par to mīļumiņu,
Kas tev, māmiņ, acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos, pļavās, lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Ak, māmiņ, cik simtiem solīšu
Tu dienām, pat naktīm skrēji,
Līdz mani, tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!
Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man.
Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu, desu, medu deva
Pati krumta garoziņu.
Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Balta mana māmuliņa
Balti mani audzināja
Pati sevi netaupīja
Balti mani audzinot.
Skaista, skaista māmulīte
Vienmēr viņa labu nes
Kā saulīte debesīs
Kā mirdzoša zvaigznīte!
Ko lai māmiņai es veltu?
Šodien svētku diena klāt.
Uzzīmēšu sauli zelta,
Steigšu viņai dāvināt!
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.