Latviešu Русский Deutsch English Français Türkçe




Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Lai vienmēr prieks Tev silti sirdi silda,
Lai Tavā sejā plaukst pēc smaida smaids,
Lai nezini Tu tādas skumjas dienas,
Kad sirdī zogas drūmu domu klaids.

(7)

Māmiņ, mīļo, māmulīt,
Ļauj man šodien uzsmaidīt, tikai tev!
Māmiņ, mīļo, māmulīt,
Ļauj man tevi noglāstīt un sasildīt!
Māmiņ, mīļo, māmulīt,
Ļauj man tevi lutināt,
Kā lutini Tu mani ik mīļu brīdi!
Māmiņ, mīļo, māmulīt,
Ļauj man tevi noskūpstīt,
Ļauj man šodien pasacīt,
Kā vakar, šodien, arī rīt,
Tu biji, esi un būsi,
Vismīļākā, vislabākā!

(77)

Radi pati jaunu sauli,
Jaunas zvaigznes iededzini,
Un uz debess dzidro tāli,
Pati savu ceļu rodi.

(2)

Vai lielie Ziemassvētki,
Pastaliņu plēsējiņi,
Pieci pāri jau noplēsu,
Vēl kurpītes iznēsāju.

(2)

Mēdz teikt - ir jānotiek brīnumam par lietām, par kurām Tu sapņo un ilgojies, bet īsti netici, jo pārāk skaisti, lai būtu patiesi. Tomēr brīnumi notiek ik uz soļa, ja proti tos pamanīt un tā pa īstam noticēt!

(15)

No saules zemei gaisma tiek,
Plaukst ziedi, druvās maize briest,
No māmuliņas - laime, prieks,
Cels bērnus saulē viņas pieskāriens.

(14)

Ai, māmulīt, visu tu vari,
Un viss ir tik mīļš, ko tu dari,
Lūk, piemēram, cimdiņus abus,
Tu adi tik siltus un labus.

Man šallīti pieglaud pie vaiga,
Un tā ir tik mīksta un maiga,
Ai, visu to vari un proti,
Tu mīļa tik ļoti, ļoti.
Osmanis

(38)

Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvārkšņa tālumos skrien,
Un esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien.

(38)

Lai notiek tā, kā vēlas Tava sirds,
Lai atspīd saule tad, kad lietus līst,
Lai atskrien vējš, kas bēdas aiznes līdz,
Lai Tev ar smaidu atnāk katras dienas rīts.

(103)

Lai Tevi mīl nevis par to kas Tu esi, bet par to ka Tu esi!

(21)

Vai tiešām labākais jau pagājis?
Nē, labākais vēl priekšā,
Drīz logā smiesies pavasara rīti,
Kas dāvās prieka vizbulīti.

Vēl laiks tev atvēlējis daudz,
Teikt labus vārdus, smaidus dāvināt,
Un mīlestības varavīksnes krāt,
Un dzirkstoši svētkus ieskandināt.

(21)

Priecīgu sirdi un gaišas domas,
Maciņā naudiņu lieku,
Ticību sev un veiksmi lielu,
Ejot pa Čaka ielu.

(26)

Gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus!
Saticības, mīlestības un laimes pilnu Jauno gadu!

(10)

Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupām nāk,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik.

(48)

Kad slēpo, pikojas un slido,
Tad īstu svelmi jūt,
Un kas gan pašā ziemas vidū,
Var patīkamāk būt.

Uz brītiņu tu mierā stājies,
Un tev vaigā sārtums plaukst,
Nez kas tos niekus izdomājis,
Ka ziemā esot auksts.

(16)

Māmiņa mīļā,
Tu esi kā saule,
Un mīlestība tava,
Silda kā kažociņš silts.

(79)

Ik katram gadam laimes brīdis savs,
Un katram gadam ir savs Svētvakars!

(3)

Ziema zili balta,
Laiks kā ledus salst,
Ej uz skolu skaties,
Vai nav deguns balts.

Paberzē ar plaukstu,
Pieliec soli, draugs,
Un vairs nav par aukstu,
Laiciņš tīri jauks.

(20)

Lai Tava sirsniņa būtu kā atvērta plauksta,
Kurā daudz mīlestības tauriņu nosēsties var,
Lai vienmēr šie tauriņi mīlu un laimi,
Nestu un nekad nepamestu.

(24)

Lai Tevi mīl visi, visur, daudz un bieži,
Galvenais, lai tas Tev nestu prieku!

(16)

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā,
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus.

(3)

Kā gaisma starot sāc Tu arī,
Lai dzīvē mazāk tumsas kļūst!

(5)

Tālu prom no ielām,
Nakts ar zvaigznēm lielām,
Sniega laukus sedza,
Svētku gunis dedza.
Bārda

(5)

Lai Jaunais gads ar jauniem sapņiem nāk,
Un jauniem ceļiem, kas vēl jāiesāk!

(5)

Noriet saule sarkansārti,
Zelta liesmas logos spīd,
Vaļā veras zvaigžņu vārti,
Klusām nakts pār zemi slīd.

(6)

Aizgājis būs vecais gads,
Nospēlējis savu lomu,
Smaidīdams, lai Jaunais nāk,
Laimes pilnu somu.

(14)

Kā rudens lāse ziedu kausā,
Kas rīta vējā klusi mirdz,
Kā spoža zvaigzne debessmalā,
Lai tāda būtu Tava sirds.

(8)

Svinēsim dienu, kas sauli kā zvanu,
Saulgriežos augstāk pie debesīm vilks,
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega,
Baltākas domas un lūgšanas tiek.
Brīdaka

(6)

Visspožākā pērle
Ir cilvēka sirds,
Turi to ciešāk,
Lai spožāk tā mirdz.

(42)

Lai ceļš, ko esi sācis Tu,
Pret kalnu nebeidz vīties,
Un dzīvē pietiek spēka būt,
Patiesi laimīgam kļūt.

(39)